Teātra zinātniece Ieva Struka tiekas ar režisoru Vladislavu Nastavševu.

"Es nepieņemu teātri, kas nav ekskluzīvs", - saka Vladislavs Nastavševs, kurš šosezon Maskavas Lielā teātra kamerzālē iestudējis Žorža Bizē operu "Pērļu zvejnieki" un šomēnes tur sāks darbu ar diviem viencēlieniem - Sergeja Prokofjeva operu "Madalēna" un Morisa Ravela operu "Spāņu stunda".

Vladislavs izteic minējumu, ka daudziem režisoriem, kuriem nav muzikālās dzirdes un mūzika varētu būt kaut kas svešs un nesaprotams, operas iestudēšana varētu izrādīties liels pārbaudījums. "Man tas tā ir drāmā. Kā izrādījies. Kaut gan ir bijušas veiksmes. Ir bijušas reizes, kad tas bija tā vērts. Bet tik un tā ir sajūta, ka tu neesi savā vietā. Drāmā man tā vienmēr bijusi - dēļ tā, ar kādām mokām nāk rezultāts. Sajūta, ka tas nav tas, kas ir jādara dzīvē. Un, jo vairāk, sanāk, jo grūtāk no tā atteikties. Tu esi slazdā. Tāpēc tagad esmu ļoti laimīgs un katru dienu pateicos Dievam par to, ka tagad manā dzīvē ir parādījusies opera."