Saruna Kultūras rondo studijā par to, kas mūs patiesībā visus vieno un kāpēc būtu jaskatās uz svešiem miroņiem. Šī mēneša jubilāre – māksliniece Diāna Dimza-Dimme ieved mūs savas jubilejas izstādes “Piedzimšanas diena” dziļumos. Tā aplūkojama Kalnciema kvartālā.

Māksliniece Diāna Dimza-Dimme jubileju svin ar izstādi "Piedzimšanas diena".

Viņi nupat pievienojušies vecuma grupai „65+”, bet pensijā doties pavisam noteikti negrasās! Savu jubileju Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis „Vektors” svinēs pavisam jauneklīgā garā – ar veseliem diviem liela mēroga koncertiem Ķīpsalas izstāžu hallē. Vienā no tiem izdejojot savu zelta fondu, bet otrā piedāvājot pirmoreiz tieši „Vektoram” veidotu deju uzvedumu ar kolektīva vadītājas Dagmāras Bārbales horeogrāfiju un Mārtiņa Miļevska mūziku.

„Vektora” mājās Rīgas Tehniskajā universitātē lielos kublos plaukst bērzi, un visa mēģinājumu zāle smaržo pēc pavasara. Tieši pavasarim veltīts kolektīva vēsturē pirmais tieši „Vektoram” veidotais deju uzvedums “Aiz ko garš pavasar’s?”, kas uz skatuves pulcēs 120 dejotāju un vairāk nekā 20 mūziķu. Deju soļus radījusi „Vektora” vadītāja Dagmāra Bārbale.

Ideja par jaunu koncertprogrammu „Vektora” jubilejai radusies Covid laikā, kad tapa Bārbales izlolotā un pandēmijas ierobežojumu iedvesmotā multimediālā dejas izrāde „Latvju zīmēs rotāties”. Viss sācies ar „Vektora” dejotājas Laumas Libertes mudinājumu pieteikties Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursā.

Vērienīgais uzvedums „Aiz ko garš pavasar’s?” ir tikai puse no „Vektora” jubilejas svinībām. Apliecinot dejotāju neizsmeļamos enerģijas resursus, dienu vēlāk turpat Ķīpsalas hallē tiks izdejotas kolektīva zelta fonda dejas.

„Vektora” pirmsākumi meklējami 1958.gadā, kad ajaunotajā Rīgas Politehniskajā institūtā tapa pašdarbības kolektīvi. 55 gadus „Vektora” mākslinieciskais vadītājs bija Uldis Šteins. 2015.gadā viņš kolektīvu uzticēja Dagmārai Bārbalei, bet palika tuvu „Vektoram” līdz pat aiziešanai mūžībā pērn pavasarī. Kolektīva jubilejas priekšvakarā jautāju ilggadējai dejotājai Laumai Libertei un Dagmārai Bārbalei par viņu sajūtu – kas ir „Vektora” pamatakmeņi un nākotnes sajūta.

Jaunā Andreja Ēķa daudzsēsiju spēlfilma „Dumpis” jau šonedēļ tre piedzīvos savu pirmizrādi. Stāsts ir par sacelšanos uz padomju flotes karakuģa „Storoževoj” 1975. gada novembrī Rīgā. Par padomju armijas stāsta filmēšanu vienā komandā ar ukraiņu kolēģiem stāsta gan pats seriāla režisors Andrejs Ēķis, gan arī vadošo lomu aktieri Dainis Grūbe, Elīna Hanzena un Egons Dombrovskis.

Gerds ir visa darītājs. Bijušais Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška vēlas pierādīt, ka var radīt neatkarīgu darbu, protams, kopā ar draugu komandu. 8.aprīlī Rīgā, Hanzas ielā notiks aktiera personālizrāde – komēdija „Goodbye, February!” jeb „Uz redzi, februāri!”.

Vai izrāde var uzlabot attiecības ar partneri? Ar šādu mazliet pārdrošu jautājumu pie skatītājiem nāk jauna laikmetīgās dejas izrāde “Pāru terapija”. Šajā laikmetā, kad dzīve kļūst dārgāka un nav drošības par nākotni, daudzi no mums kļūst arvien nervozāki un biežāk konfliktē ar tuvākajiem. To, ka neesam vieni šais grūtībās, apliecina lielās rindas pie psihoterapeitiem. Horeogrāfe Liene Grava ar dramaturgu Artūru Dīci to ņēmuši par pamatu jaunajai izrādei, caur trīs dejotāju pāriem izdzīvojot attiecību sarežģījumus dažādās paaudzēs. Debija kustību izrādē šī būs aktierim Ģirtam Krūmiņam.

Izrāde sākas nevis ar cilvēkiem uz skatuves, bet gan divu putekļu robotu deju. Nesatricināmā mierā tie perfektā vidē tīra paklāju. Jeb, kā saka izrādes horeogrāfe Liene Grava un dramaturgs Artūrs Dīcis,

“Kamēr nav cilvēku, tikmēr nav problēmu.”

Kolīdz roboti pazūd katrs savā “mājā” un skatuvi ieņem dejotāji, glītā matraču gulta tiek izjaukta un pārtop te emocionālās sienās starp cilvēkiem, te varbūt terapeita kabinetos. Uz šī fona risinās trīs dažādi, emocionāli spriegi stāsti – nonākot dzīves krustcelēs, tiek pārvērtētas arī attiecības. Katrs pāris sāk terapiju, un katram šis process izvēršas citādi. Kā dzima izrādes ideja, stāsta Liene Grava un Artūrs Dīcis.

“Es gribēju caur duetiem veidot izrādi par attiecību tēmu un to, cik tā var būt sarežģīti. Kopā ar Artūru Dīci un Reini Suhanovu runājām, ka pāru terapija šobrīd ir ļoti aktuāla, un nolēmām veidot izrādi caur terapiju,” atklāj Liene Grava.

“Runājām, apmainījāmies dažādām pieredzēm un secinājām, ka tas maksā pietiekami dārgi, bet ir milzīgas rindas. Pie laba terapeita jāgaida rindā trīs, četrus, piecus mēnešus. Ja pārim ir riktīgas problēmas, kurš tad var to sagaidīt? Sākām domāt, ka varbūt varētu uztaisīt izrādi, kas kaut vai par kādu kripucīti palīdz kaut kaut ko atrisināt.” bilst Artūrs Dīcis.

Laikmetīgās dejas valodā izstāstītie attiecību samezglojumi būs atpazīstami daudziem – vai runa būtu, piemēram, par emocionālo spriedzi, ko rada grūtības tikt pie bērna; par līdzatkarīgām attiecībām, kurās viens otru moka, bet nespēj pamest; iekšēja vecumu nesaderība mūža otrajā pusē, kur viens jūtas iekšēji daudz jaunāks. Noskaņas radīšanā būtiska nozīme ir arī Reiņa Sējāna minimālistiskajai skaņu partitūrai. Liene Grava stāsta, ka arī viņai kā horeogrāfei darba tapšana bijis terapeitisks process, kurā saplūdušas visu dalībnieku pieredzes un sajūtas.

Izrādē piedalās pieci profesionāli dejotāji – Ramona Galkina, Ģirts Bisenieks, Sandra Lapiņa, Roberta Gailīte un Artūrs Nīgalis. Sestais ir aktieris Ģirts Krūmiņš. Aktierim Ģirtam Krūmiņam piedalīties kustību izrādē gribējies jau sen. Viņš aizgūtnēm slavē partnerus, kas palīdz iekļauties dejas partitūrā.

Dejas izrāde “Pāru terapija” būs skatāma 5. un 6.aprīlī “Hanzas peronā” Rīgā, pēc tās plānotas sarunas ar radošo komandu un psihoterapijas speciālistiem. Izrādes veidotāji cer, ka “Pāru terapiju” nākotnē būs iespēja izrādīt vēl kādu reizi, iespējams, arī Latvijas reģionos.

Tradicionālais pasākums "Satiec savu meistaru!" šogad ilgs visu aprīli un ik nedēļas nogali aicinās interesentus uz kādu no latviešu vēsturiskajām zemēm un Rīgu izzināt mūsu nemateriālo kultūras mantojumu meistarklasēs, praktiskās nodarbībās un lekcijās.

Par to, kā šogad norisināsies "Satiec savu meistaru!", stāsta Latvijas Nacionāla kultūras centra Tautas lietišķās mākslas centra eksperte Linda Rubena un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzeja pārstāves - Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Rozīte Katrīna Ponne un Restaurācijas departamenta vadītāja Ieva Jekševica. Sazināmies ar jūrnieku mezglu sējēju, meistari no Liepājas Ilzi Vainovsku.

Latvijas Nacionālajā kultūras centra (LNKC), pašvaldību un amatu meistaru kopīgi rīkotais pasākums "Satiec savu meistaru!" notiks jau 16. reizi, pulcējot meistarus un viņu "mācekļus" apmēram 200 norišu vietās. Lai ikviens interesents varētu satikt meistarus visā Latvijā, pasākuma norise šogad ieplānota vairākās nedēļas nogalēs: 6. un 7. aprīlī – Vidzemē, 13. un 14. aprīlī – Kurzemē, 20., 21. aprīlī – Rīgā, Sēlijā un Zemgalē, kā arī 27. un 28. aprīlī – Latgalē.

Lai vieglāk izvēlēties, uz kuru pusi doties, Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina ielūkoties "Satiec savu meistaru!" kartē. Dalībnieku skaits daudzās norišu vietās ir ierobežots, tādēļ pie meistariem jāpiesakās laikus.

Dāvja Sīmaņa „Marijas klusums” un britu režisora Džonatana Gleizera „Interešu zona” – divas vēsturiskas filmas, ar kurām savas audiālās īsmetrāžas Kultūras rondo sāk Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali.

4. aprīlī, pulksten 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē atklās laikmetīgās mākslas autora Kriša Salmaņa izstādi "Bezdarbības māktie ziloņi". Kultūras rondo tiekamies ar mākslinieku Krišu Salmani un kuratori Andu Bolužu.

Izstādes izpētes procesā mākslinieks tikās ar visdažādākajiem bibliotēkas speciālistiem – indeksētājiem, mākslas krājuma glabātājiem, grāmatniecības vēsturniekiem un citiem. Guvis ieskatu tās attālākajās krātuvēs, mākslinieks bibliotēku rāda kā spoguļu labirintu, kurā ceļā uz mērķi apmeklētāju vada bibliotekāru izstrādātie meklēšanas rīki.  

Par izstādes ieceri Krišs Salmanis sacīja: "Mūsu uzdevums bija radīt mākslas darbu par bibliotēkas informācijas sistēmām. Tādas ir vairākas, lielākoties elektroniskas, un tās labi darbojas. Taču mēs izvēlējāmies savu, ne visai skaidru sistēmu. Tā ir neefektīva, bet interesanta. Šajā izstādē ir daži atradumi." 

Izstādē radītā spoguļu labirinta līkločus ietekmē gan Kriša minētie atradumi – UDK jeb universālās decimālās klasifikācijas ciparu valoda vai grāmatu pārvešanai lietotās banānu kastes –, gan pasaulē notiekošie procesi, kas nenovēršami atspoguļojas bibliotēkas darbā, piemēram, Preiļu konceptuālista Eināra Pelša kopoto rakstu sējums ķieģelis "Janka" un mūsdienu informācijas konflikti.

Šī izstāde iekļaujas Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu ciklā, kas tiek veidots sadarbībā ar mūsdienu māksliniekiem. To var aplūkot bez maksas līdz 2024. gada 21. septembrim.

Izstāde veidota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, un tā notiek notikumu ciklā "Latviešu grāmatai 500".

Savukārt no 6. aprīļa līdz 9. jūnijam koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā "Civita Nova" būs skatāma Kriša Salmaņa izstāde “Melns, balts un viss kaut kas pa vidu”.

Šajā izstādē mākslinieks piedāvā trīs melnbaltus video, kur katrs attiecināms uz kādu no Latvijas nesenas vēstures posmiem: Latvija pirms Otrā pasaules kara, Latvija padomju okupācijas laikā un Latvija atgūtās neatkarības gados – gaišas nākotnes gājiens, gūsts un atgūšanās. Divi no šiem darbiem ”Maršs” un ”Uzbrukums” Latvijā būs eksponēti pirmoreiz.

Neredzami vedieni savij visus trīs melnbaltos audeklus vienā stāstā, ko vērīgs skatītājs padarīs pats par savu stāstu.

Rīt, 4. aprīlī, Kultūras rondo sāks Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali savas audiālās īsmetrāžas jeb ierakstu sēriju „Audiovizuālās īsmetrāžas”. Iztaujājam kino speciālistus, par ko tad būs šis cikls.

Pirmā saruna būs par filmām „Marijas klusums” un „Interešu zona”.

Divu sieviešu saruna, sadraudzība dzejā un attēlā – tāds ir dzejnieces Laimas Mūrnieces un mākslinieces Elīnas Brasliņas kopdarbs, veidojot dzejas grāmatu „Domām nav māju”. Marta sākumā klajā nāca fonda „Nāc līdzās!” dalībnieces Laimas Mūrnieces pirmā dzejoļu grāmata, ko ilustrējusi un vāka dizainu veidojusi māksliniece Elīna Brasliņa.

Laimas Mūrnieces dzeja iepriekš publicēta vairākos kopkrājumos, tai skaitā fonda „Nāc līdzās!” izdotā jauniešu ar īpašām vajadzībām dzejas grāmatā.

Laimas Mūrnieces dzejas grāmatas atvēršanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē dzejas saplūsmi mūzikā dzejniecei palīdzēja veidot mūziķis Kārlis Auzāns. Dzejas priekšnesums sniedza sanākušajiem ieskatu Laimas pirmajā dzejas krājumā, kurā iekļauti ilgākā laika periodā tapuši dzejoļi.

Fonda „Nāc līdzās!” vadītāja Sarma Freiberga rosinājusi izdot Laimas dzejas krājumu.

Laimas dzejoļu grāmatu „Domām nav māju” bagātīgi ilustrējusi un dizainu veidojusi Elīna Brasliņa. Fondam „Nāc līdzās!” sadarbība ar mākslinieci veidojās jau pirmās dzejoļu grāmatas tapšanas laikā. Tas bija 2015. gadā, kad klajā nāca pirmais jauniešu ar īpašām vajadzībām kopkrājums „Ienākšana”.

Jaunākajā grāmatā dzejoļi nodrukāti palielinātā šriftā, lai autore, būdama vājredzīga, varētu tos ērti lasīt. Kopā ar Elīnu šķirstām krājumu, kurā gandrīz katram  dzejolim blakus atvērumā ilustrācija, putni, augu un cilvēku tēli.

Grāmatas ievadā Laima Mūrniece kā savus iedvesmas avotus min dabu. Viņa raksta: „jūra un lieli ezeri, upes; ziedi, to tuvplāni un detaļas, ko mēdzu uzņemt arī fotogrāfijās; unikālā smarža un gaisma, kas piemīt katram gadalaikam.. Tomēr bieži dzeja atnāk pie manis pavisam negaidīti”. 

Ļoti iespējams, ka pēc Laimas Mūrnieces dzejas grāmatas, sekos vēl citu fonda „Nāc līdzās!” dalībnieku kopizlase, jo grāmata ir paliekoša vērtība, uzsver fonda vadītāja Sarma Freiberga.