Ieva Segliņa „Spēlmaņu naktij” pirmoreiz tika nominēta jau pusaudzes gados par titullomu izrādē „Lolita”, un kopš pievienošanās Dailes teātra aktieru pulkam ir daudzu režisoru, kritiķu un skatītāju mīlēta aktrise. Par pagājušās sezonas darbu viņa „Spēlmaņu naktī” nominēta gan kā gada aktrise par titullomu izrādē „Brands”, gan kā gada aktrise otrā plāna lomā par Mātes Terēzes lomu izrādē „Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu”.

Branda loma Segliņai izvērtusies par dziļi transformējošu pieredzi, un izrādes lielie jautājumi viņu nodarbina joprojām.

Teātra kritiķe par Ievu Segliņu saka: „Šādi domājoši aktieri, kas pazīstamiem tēliem spēj piešķirt savu vēstījumu, ir ļoti augsta pakāpe.”

Pirms nedēļas eksperimentālajā mākslas telpā "Pilot" atklāta „BDO jauno mākslinieku balvas 2023” izstāde, un paziņots konkursa uzvarētājs. No piecām konkursa fināla pretendentēm visaugstāko žūrijas novērtējumu un BDO jauno mākslinieku balvu saņēma Agate Tūna ar instalāciju „Tehno- rēgs”.

Balva tiek pasniegta ceturto gadu, un trešo reizi konkursa izstāde skatāma eksperimentālajā mākslas telpā "PIlot". Šoreiz izstādes finālistu grupu veido piecas mākslinieces – Marta Viktorija Agruma, Katrīna Ieva, Dzelde Mierkalne, Annemarija Gulbe un Agate Tūna. Sabīne Vernere  mākslas telpas PILOT vadītāja,  arī  konkursa žūrijas pārstāve iepazīstina ar to mākslinieču darbiem, kuras nav klāt izstādes atklāšanā.

Šī gada laureāte arī ir zināma, un tā ir Agate Tūna ar darbu „Tehno-rēgs”, līdz ar šo apbalvojumu māksliniece iegūst arī naudas balvu – 2000 EUR. Savukārt pirmajā konkursa gadā balvu ieguva māksliniece Amanda Ziemele. Balvas mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc maģistra studiju absolvēšanas.

Jauno mākslinieču izstāde "Pilot" galerijā skatāma līdz nākamā gada janvārim. Bet Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības un scenogrāfijas 3. kursa studentu grupas izstāde "Tagad, ar jūsu atļauju" aplūkojama  galerijā Istaba.

Ikviens no mums var rakstīt! Pārliecināta ir rakstniece Inga Žolude, kura kopā ar mākslinieku Reini Pētersonu ir autore izdevumam "Raksti!". Kā radās vēlme pētīt un skaidrot, kas ir svarīgākais, ko zināt topošajam rakstniekam, Kultūras rondo pārrunājam ar Ingu Žoludi.

Izdevums "Raksti!" ir interaktīvā grāmata, kas paredz aktīvu paša darbošanos, domāta ikvienam ieinteresētajam, neatkarīgi no vecuma un dzīves pieredzes, ikvienam, kurš gan zina, ko nozīmē rakstīt, taču vēlas pamēģināt, kā tas būtu — sarakstīt stāstu pašam.

Inga Žolude ir ne tikai pārliecināta, ka ikviens var rakstīt, bet arī vairs nesaka citiem - lūdzu, neraksti. Drīzāk rosina un mudina cilvēkus rakstīt.

Rakstniece Inga Žolude kopā ar mākslinieku Reini Pētersonu kopīgi radījuši ceļvedi-rokasgrāmatu tiem, kas ir pietiekami drosmīgi un aktīvi, lai pamēģinātu atraisīt savu sacerētāja talantu. Grāmatas sākumā doti padomi, kā radīt sava stāsta varoni, un katrā nākamā lappusē piedāvātie vingrinājumi ļaus soli pa solim sarakstīt pašam savu grāmatu. Protams, šī savā ziņā būs “darba burtnīca” — tomēr tieši tāds ir jebkurš labs sākums!

Grāmatas "Raksti!" atvēršanas svētki būs 22. novembrī Valodu māja. Uz pasākumu aicināts ikviens, kurš raksta vai vēlas rakstīt. Tā būs ekspress konference par rakstīšanu ar vairāku rakstnieku un dzejnieku piedalīšanos.

Savukārt 26. novembrī, pulksten 17.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā "Tintnīca" notiks ceturtais cikla "Tintnīca sapņotājiem" pasākums – atvērtā koprakstīšana jeb radošais vakars "Rakstīt romānu rutīnā raiti".

Grāmatu "Raksti!" izdevis Jāņa Rozes apgāds.

Ierakstu sērijā “Spēlmaņi sauc. Gada aktieris” – Miroslavs Blakunovs, kas spilgti sevi izpaudis Daugavpils teātrī izrādēs “Cabare Dinabourg” un Aleksandra Vampilova lugā “Vecākais dēls”, atveidodams Busiginu. Režisors Edgars Māliņš.

Maigās varas jēdziens nozīmē panākt sev vēlamus rezultātus nevis ar spēku, bet ar pievilcīgām vērtībām, kultūru un diplomātiju. Un tieši šo „Maigās varas” nosaukumu savai debijas izrādei teātrī devis kinorežisors Matīss Kaža, izvēloties runāt par šodien ļoti aktuālu tēmu – Krievijas maigās varas izpausmēm Rietumu kultūrtelpā Ukrainas kara apstākļos. Par naivumu, līdzatbildību, sliktām izvēlēm un situācijām, kurās pareizo atbilžu reizēm vienkārši nav.

Izrādes notikumi risinās Anglijā, un stāsta centrā ir izdomāta, tomēr šodien ļoti pazīstama situācija: prestiža Eiropas teātra festivāla atklāšanā iecerēta slavena krievu izcelsmes režisora izrāde. Tā vēsta par 14.gadsimta mongoļu iekarotāju Tamerlanu un ir balstīta britu 16.gadsimta dramaturga Kristofera Mārlova lugā. Vietējā ukraiņu kopiena pieprasa izrādi atcelt. 

Britu renesanses rakstnieka Mārlova pseidonīmu sev izvēlējies arī slavenais krievu izcelsmes režisors, kurš nevēlas jaukt mākslu ar politiku un nesaprot vietējās ukraiņu kopienas cīņu pret izrādi. 

Režisors Matīss Kaža pats arī piedāvājis teātrim šo tēmu un kopā ar Elzu Martu Ružu veidojis izrādes dramaturģiju.

Veidojot viedokļu krustugunīs nonākušā krievu izcelsmes režisora Mārlova tēlu, aktieris Matīss Budovskis viegli atradis piemērus šodienas Rietumeiropas un arī Latvijas mākslas vidē.

Aktrise Marija Luīze Meļķe iestudējumā atveido jaunu teātra mākslinieci Tīnu no Polijas, kurai dalība šajā izrādē varētu nodrošināt spožu karjeras izrāvienu. Vien jāpiever acis uz slīpētā teātra funkcionāra Stena Neša (viņa ādā Egons Dombrovskis) shēmām.

Profesionālā strupceļā dilemmas iedzinušas arī prestižā teātra festivāla direktori Reičelu Dorsu, kuru atveido aktrise un režisore Ināra Slucka.

Savā teātra režijas debijā Matīss Kaža daudz izmanto arī sev tuvo kino paņēmienus un turpina savos viena kadra kino darbos „Kino un mēs” un „Ūdens garša” redzēto teātra un kino satikšanos. Arī šajā izrādē viņa sabiedrotais ir meistarīgais operators Aleksandrs Grebņevs, kurš ar kameru rokās faktiski kļūst par vēl vienu aktieri. Ināra Slucka, kura savulaik viena no pirmajām savās teātra izrādēs ienesa kino elementus, Kažas piegājienu vērtē atzinīgi.

Izrādē „Maigā vara” Nacionālā teātra Jaunajā zālē spēlē arī aktieris Kaspars Aniņš un divi jauni vārdi uz profesionālā teātra skatuves – LKA aktiermākslas studenti Rūdolfs Sprukulis un Agate Marija Bukša.

Iestudējuma „Maigā vara” tuvākās izrādes – 21. un 22. novembrī .

"Tēvzemes. Personīga Eiropas vēsture". Par Oksfordas Universitātes profesoru Timotiju Gārtonu Ešu, kurš regulāri raksta slejas laikrakstam „Guardian”, un viņa darbu, kas izdots latviešu valodā, Kultūras rondo saruna ar tulkotāju Mairu Moru. 

Uzvaras un traģēdijas, ko Eiropa piedzīvojusi pēc Otrā pasaules kara, Timotijs Gārtons Ešs krājumā aplūko caur personīgās pieredzes prizmu. Šo britu autoru mēdz dēvēt par “tagadnes vēstures pētnieku”, jo jau pusgadsimtu viņš aizrautīgi seko notikumiem Eiropas politikā un sabiedrībā. Savā grāmatā viņš aicina sev līdzi ceļojumā cauri laikam un telpai, smeļoties informāciju paša piezīmēs par daudziem nozīmīgiem notikumiem, piedāvā dzīvīgu aculiecinieka skatījumu, atgriežoties vietās, kur tapusi mūsu kontinenta vēsture, un analizē senāku triumfu un kļūdu nospiedumus mūsu tagadnē.

Arī šonedēļ dodam vārdu aktieriem, kas šogad nominēti „Spēlmaņu naktij” par galvenās lomas tēlojumu. Šodien kārta Dailes teātra aktrisei Dārtai Danevičai, kuras darbu monoizrādē „Zēni nav meitenes” augstu novērtējuši kā kritiķi, tā skatītāji – biļetes uz šo emocionāli smago izrādi par ģimenes vardarbību ir izpārdotas līdz februārim.

Daneviča Dailes teātrī ienāca pirms 11 gadiem, karjeras sākumā divreiz nominēta „Spēlmaņu naktij” kā gada jaunā skatuves māksliniece, bet vēlāk maz tikusi pie vadošām lomām.

Lugu „Zēni nav meitenes” Daneviča teātrim piedāvāja pati, meklējot jaunas iespējas profesionālajai izaugsmei. Šo lugu bija pamanījis arī dramaturgs Matīss Gricmanis un režisore Diāna Kaijaka, un viņu kopdarba rezultāts izdevies pārliecinošs.  Kā saka teātra kritiķe Dita Jonīte, šis ir apliecinājums, ka katram aktierim jādod spēlēt arī lielas lomas, lai viņš varētu sevi pilnībā pierādīt.

Ojārs Vācietis – ideālu meklējumi un attiecības ar varu. Un saskares punkti ar Raini izstādē „Viens”. Kultūras rondo studijā literatūrzinātnieks Jānis Oga un dzejnieks Māris Salējs.  

Rainis un Vācietis – sarežģīti, pretrunīgi, lieli un vieni. Izstādē „Viens”, kas aplūkojama gan Raiņa un Aspazijas mājā, gan Ojāra Vācieša muzejā, meklēti savienojuma punkti divu lielu dzejnieku dzīvēs. Abu muzeju speciālisti izceļ dzejnieku attiecības ar varu, vientulību, ceļojumus, izaicinājumus tulkošanas laukā un to, ka  abiem sievas bija lielas radošas personības. Sāksim ar Raiņa un Aspazijas māju Baznīcas ielā, tad dosimies uz Ojāra Vācieša muzeju un turpināsim pētīt Raiņa un Vācieša saskares punktus, kas izcelti izstādē „Viens”.

Līdz pat nākamā gada pavasarim Raiņa un Aspazijas mājā un Ojāra Vācieša muzejā būs apskatāma izstāde par Raini un Vācieti vienojošām tēmām. Izstāde "Viens" veidota no divām daļām – katrā no muzejiem aplūkojot katra literāta personību un dodot iespēju apmeklētājiem izprast, kas tad abus vieno.

Pa vidu starp Raiņa 158. un Ojāra Vācieša 90. dzimšanas dienu abu dzejnieku muzejos radīta izstāde “Viens”, kas stāsta gan par abu dzejnieku vientulības sajūtu, gan viņu attiecībām ar varu, izaicinājumiem un dzīvesbiedrēm. Katrā muzejā izstāde caur šīm tēmām vēsta tikai par vienu personību: Raiņa un Aspazijas mājā – par Raini, Ojāra Vācieša muzejā – par Vācieti. Tomēr tikai apmeklējot abas izstādes daļas, var izprast, cik daudz līdzību abiem bijis.

Abu muzeju memoriālās vides papildina līdz šim mazāk eksponēti priekšmeti, bet Jēkaba Nīmaņa skaņu gleznas “rāda” Raiņa un Vācieša dzeju aktieru Jāņa Kroņa un Ivara Krasta izpildījumā.

Kā Lāčplēša dienu mūsdienu notikumu kontekstā uztver radošie ļaudis, kuri ir izvēlējušies dienēt Zemessardzē? Kultūras rondo saruna ar režisori un aktrisi Ingu Tropu, mūziķi Edgaru Mākenu un režisoru un aktieri Intaru Rešetinu. 

Zemessargs ir arī raidījuma vadītājs Gustavs Terzens. Edgars Mākens un Inga Tropa dien Pirmās Rīgas brigādes 13. kājnieku bataljonā, savukārt Intars Rešetins un Gustavs Terzens - Studentu bataljonā.

Ingas Misānes-Grasbergas parādīšanās Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī bija gan intriģējoša, gan atnesa prieku skatītājiem un nomināciju pašai aktrisei. Par Ligitas lomu izrādē „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” Inga Misāne-Grasberga izvirzīta "Spēlmaņu nakts" kategorijā "Gada aktrise".

Iestudējuma režisore Laura Groza. Teātra kritiķe Gundega Saulīte aktrises veikumu nodēvē par atdzimšanas lomu.