Nākotnes kapitāls

Amatierim investoram, ja gribas paplašināt portfelī iekļautos instrumentus, bet nav pieejamas lielākas naudas summas, pirmais labais solis ir Latvijas valsts krājobligācijas. Savukārt, ja gribas spert soli tālāk, kā “Nākotnes kapitālā” skaidro “Signet Bank” eksperti Kristiāna Janvare un Edmunds Antufjevs, vajadzētu sakrāt vismaz tūkstoti, jo tad paveras krietni plašāka izvēle, nekā investējot mazāku summu.

Latvijas 2. līmeņa pensiju pārvaldīšanā vēl aizvien aktīvi dominē četras lielās komercbankas, kas, kā dažkārt norāda eksperti, nerada pietiekamu konkurenci, attiecīgi bankām nav jācīnās par klientiem. Iļja Arefjevs, kurš iepriekš strādāja “Indexo”, uzskata, ka “Vairo.lv” varētu saasināt konkurenci, un informē, ka nākotnē uzņēmums plāno piedāvāt arī citus investīciju instrumentus.

Finanšu pratības izglītotāja un sociālo mediju influencere Alina Zela savu ceļu finanšu pasaulē sāka, kad nonāca neapskaužamā situācijā – tika zaudēti ienākumi. Tad tika meklēts veids un domāts, kā tad labāk pārvaldīt savu naudu. Tagad viņa to māca arī citiem. Par savu investores ceļu un arī veidiem, kā pati pelna ar ETF un citiem ieguldījumiem, Zela stāstīja “Nākotnes kapitālā”.

Investori, kas sāka ieguldīt pandēmijas laikā, periodā pēc pandēmijas saskaras ar ne visai patīkamu realitāti – finanšu tirgi ne vienmēr “iet tikai uz augšu”. “Investoru kluba” vadītājs Kaspars Peisenieks ar “Nākotnes kapitālu” dalījās pieredzē, kā pārdzīvot šo laiku.

Biržā tirgotajiem fondiem (ETF) nav iespējas apsteigt dažkārt pieredzēto konkrēto akciju straujo vērtības kāpumu, bet vienlaikus tie var pasargāt arī no straujiem kritumiem, kādus var izraisīt slikti uzņēmuma rezultāti vai neuzmanīgs izpilddirektora komentārs. Par “SEB Roboinvestoru” un to, kādas ir ETF priekšrocības, “Nākotnes kapitālam” stāsta bankas pārstāve Agnese Kronberga.

Kopš gada sākuma ASV akciju tirgus galvenie indeksi un attiecīgi arī akcijas caurmērā ir pieaugušas vērtībā, atkopjoties no pagājušā gada neveiksmēm. Tomēr Baltijas akciju tirgi un kriptovalūtu pasaule šo pozitīvo izaugsmi ir jutuši mazāk. Šī atšķirība arī parādās “Nākotnes kapitāla” vadītāju portfeļos – Kuzikovam iet aizvien labā, kamēr Vilūna ieguldījumi stāv uz vietas.

Pēc klusākiem brīžiem, vienmēr nāk jauni aktivitātes viļņi,  viesojoties raidījumā “Nākotnes kapitāls” par aizvadīto pusgadu Baltjas akciju tirgū saka “Capitalia” vadītājs Juris Grišins. Viņš domā, ka jau veidojas rinda ar uzņēmumiem, kas varētu veiksmīgi startēt biržā tuvākajos gados.

Lai gan globālajos tirgos vērojamas pozitīvas tendences, ar individuālām investīcijām ne vienmēr viss sokas tik labi – svarīgs ir ieguldījuma brīdis, laiks un daudzi citi faktori. Iespējams, tādēļ automatizētās investīcijas arī šomēnes apsteidz abus “Nākotnes kapitāla” vadītājus.

Bieži izskan frāze, ka Latvijas akciju tirgus ir miris. Tomēr, kā uzskata Indars Aščuks, kurš vada depozitāriju “Nasdaq CSD” – uzņēmumu, kas burtiski izseko katram vērtspapīru darījumam –, tā nav taisnība. Par to un depozitārija darbību viņš stāstīja “Nākotnes kapitālā”.

Latvijas investīciju tirgus nīkuļo, ja salīdzina ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju. Kā nesen valdības sēdē izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), Latvija šobrīd ir “Subsahāras līmenī”, proti, esam neatbilstošā situācijā pēc mūsu valsts IKP un faktiskā dzīves līmeņa. Ministrija vēlas situāciju risināt. Par to, kādi soļi būtu jāsper valdībai, runāja “Nākotnes kapitāls”.