ORTO talks

Šis podkāsts ir par elektroskūteru, monovīlu, segveju,  velsosipēdu un visu citu raibo, bet zaļo satiksmes dalībnieku kompāniju, kura bagātīgi izbirst Rīgas ielās līdz ar pavasara iestāšanos. Gājējus un autobraucējus viņi dzen šausmās – ar neprognozējamību, apšaubāmu izpratni par satiksmes elementāriem noteikumiem, ātrumu un pārvietošanos pa gājējiem un autobraucējiem domātām zonām. Tikmēr paši šie braucēji jūtas brīvi, lidojoši, sportiski un protams – zaļo domāšanu atbalstoši rīcībā, nevis vārdos. Satiksmes negadījumos zaļie satiksmes dalībnieki cieš katru dienu un jo siltāks laiks, jo biežāk un smagāk. Nereti savainoti tiek arī gājēji, kuri “gadās” ceļā. 

Kas nav tā ar zaļajiem braucējiem? Vai ir kāds veids, lai pārvietošanās, neskatoties uz pilsētas infrastruktūras nepiemērotību, būtu mazliet drošāka? Kādas traumas raksturīgas krītot no zaļajiem pārvietošanās rīkiem? Ko par šo situāciju saka Andrejs Elksniņš-Finogejevs ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds, kurš vairākus gadus slimnīcas uzņemšanas nodaļā saticis "kritušos"? Par to -  sarunā ar ārstu.

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Kāds muskuļiem sakars ar jaunību un spēju pretoties slimībām? Kādas bioķīmiski aktīvas (hormoniem līdzīgas) vielas izdala muskuļi darbojoties un kādus procesus organismā tās ietekmē? Kādēļ skrējēji skriešanu uzskata par labāko līdzekli pret saaukstēšanos un vīrusiem? Vai muskuļi patiesi izdala pretiekaisuma “zāles”? Vai zinājāt, ka, novecojot  mazinās muskuļu masa, un tās sarukums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ  kļūstam vairāk pakļauti dažādu nopietnu slimību, tai skaitā cukura diabēta, vēža un Alcheimera riskam? Kā un kāpēc regulāras fiziskas aktivitātes palīdz ierobežot šos riskus un nodzīvot mūžu veselam?

Saruna ar Tomu Jāni Eglīti ORTO Klīnikas sporta ārstu rezidentu par jaunību, kuras atslēga paslēpta mūsu muskuļu darbībā.

Saruna balstīta zinātniskos pētījumos:  

1.https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23897689/ - Pedersen BK. Muscle as a secretory organ. Compr Physiol. 2013 Jul;3(3):1337-62. doi: 10.1002/cphy.c120033. PMID: 23897689.

2.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5803609/ Tieland M, Trouwborst I, Clark BC. Skeletal muscle performance and ageing. J Cachexia Sarcopenia Muscle. 2018 Feb;9(1):3-19. doi: 10.1002/jcsm.12238. Epub 2017 Nov 19. PMID: 29151281; PMCID: PMC5803609.

3. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8473039/ Plotkin DL, Roberts MD, Haun CT, Schoenfeld BJ. Muscle Fiber Type Transitions with Exercise Training: Shifting Perspectives. Sports (Basel). 2021 Sep 10;9(9):127. doi: 10.3390/sports9090127. PMID: 34564332; PMCID: PMC8473039.

4.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4035379/ Srikanthan P, Karlamangla AS. Muscle mass index as a predictor of longevity in older adults. Am J Med. 2014 Jun;127(6):547-53. doi: 10.1016/j.amjmed.2014.02.007. Epub 2014 Feb 18. PMID: 24561114; PMCID: PMC4035379.

5.https://www.who.int/publications/i/item/9789240015128 WHO guidelines on physical activity and sedentary behaviour

6.https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7149380/ Exercise, Immunity, and Illness

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Ir tik daudz cilvēku Latvijā, kuriem locītavas nomaiņa devusi iespēju sākt dzīvi bez sāpēm. Kādēļ starp gūžas, ceļa un pleca locītavas endoprotezēšanu pēdas locītavas nomaiņu līdz šim ārsti neveica? Vai ikvienam, kuram nodiluši pēdas kauli rada nebeidzamas sāpes un kustību ierobežojumus, jaunais risinājums derēs? Cik ilgi kalpo pēdas locītavas endoprotēze? Kādas vēl ir ķirurģiskas alternatīvas? Vai patiesi Latvijā ir tikai divi ārsti, kuri turpmāk veiks pēdas locītavas endoprotezēšanu?

Par to visu sarunā ar Juri Brūkli traumatologu, ortopēdu, kurš specializējies pēdas ķirurģijā un Vitoldu Jurkeviču traumatologu, ortopēdu – endoprotezēšanas meistaru.

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Kur palikuši cilvēki, kas vēl pirms dažiem gadiem tik bagātīgi bija nolīmēti krāsainām strēmelītēm – teipiem? Kādas problēmas var risināt ar teipu palīdzību? Ko sola teipu izgudrotājs, japānis Kenzo Kase? Ko vēstī pētījumi? Kāds īsti ir teipu darbības princips, jeb kā plākstera uzlīmēšana uz ādas var mazināt sāpes? Vai teipa krāsai ir nozīme? 

Ko par to visu saka Raivis Gabranovs sertificēts ORTO Klīnikas fizioterapeits, kurš teipu metodi savā ikdienas darbā ar sportistiem izmanto vairāk kā desmit gadus? - Klausies podkāstā! 

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Ultrasonogrāfija  - šis neskaidrais, kustīgais ekrāns, kurā vērīgi lūkojas ārsts – pacientu mudina vien nekonkrēti māt ar galvu, sadzirdot daudz maz saprotamus savu audu vai orgānu nosaukumus. Mums ne, bet ārstiem, kuri apguvuši ultrasonogrāfiju, tumšie, abstraktie attēli sniedz priekšstatu par to, kuri audi veseli, kas iekaisis, kas bojāts. Ultrasonogrāfija kļuvusi par iemīļotu izmeklējuma metodi arī traumatologu, ortopēdu darbā. Saudzīga, piemērota pat sievietēm gaidībās, ātri un ekonomiski veicama. 

Tomēr jāapzinās, ka ne visu problēmu gadījumā, šī izmeklējuma metode der. Ja ir aizdomas par meniska plīsumu, ultrasonogrāfiski to diagnosticēt nebūs iespējams. Savukārt, lai izpētītu pleca locītavas saites – tā derēs lieliski. Ja rentgens un datortomogrāfija piemērotas kaula bojājumu, lūzumu diagnostikai, tad ultrasonogrāfija ir izcila, lai noskaidrotu sāpju iemeslu mīkstajos audos – cīpslās, saitēs, muskuļos. 

Būtiski zināt, ka radiologi, kuri veic ultrasonogrāfijas izmeklējumus, specializējas. ORTO Klīnikas radiologi (gan Rīgā, gan Daugavpils filiālē) specializējušies un lieliski pārzina traumatoloģijas, ortopēdijas specifiku.

Saruna ar Andreju Finogejevu ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu par ultrasonogrāfiju viņa darba ikdienā.

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Kad krietnu laiku pēc savainojuma esam gājuši fizioterapijā, vingrojuši, rehabilitējušies, pienāk brīdis, kad iekšējā balss saka – ir gana, ar mani jau viss ir kārtībā. Ja ierastā dzīve, kuru plānojam atsākt, ir gana aktīva, kustīga un saistīta arī ar sportu, tad šī iekšējā sajūta var izrādīties daudz mānīgāka, nekā varētu paredzēt. Nereti tieši tad gadās atkārtota trauma. Kādēļ tā? Kā izvērtēt reālo gatavību “atgriezties dzīvē”? Kā rīkojas profesionāli sportisti un vai tas der arī cilvēkam, kurš kompānijas pēc spēlē hokeju ar draugiem, vai skalda malku mājas apkurei? 
Par to šajā sarunā ar Allu Hohlovu ORTO Klīnikas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti.

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Gada nogale un jauna gada sākums allaž ir laiks, kad pārdomājam to, kas ir bijis un ko gribētos piedzīvot, paveikt turpmāk. Pirmo jauna gada podkāstu nolēmām veltīt sarunai par to, kādu gribam redzēt ORTO Klīnikas nākotni. Ko attīstība nozīmē klīnikai? Vai sasniegt līmeni, kad savā specializācijā esi Latvijā atpazīstams un cienīts, nav augstākais, uz ko tiekties?

Par to šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu un klīnikas valdes priekšsēdētāju.

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Sāpes pēdas priekšējā daļā pie potītēm, ķeršanās vai ierobežojuma sajūta kustību laikā - šie ir raksturīgi pēdas locītavas priekšējās atdures simptomi. Problēma atpazīstama futbolistu, motokrosistu, dejotāju vidū, bet var parādīties un pēkšņi sākt traucēs daudzus gadus pēc tam, kad sports palicis pagātnē.  Lielai daļai šo aktivitāšu pārstāvju izmeklējot var diagnosticēt pēdas locītavas priekšējo atduri, bet problēmas tā rada vien nedaudziem. 
Vai atdure var parādīties un pēcāk atkal netraucēt? Kā to izmeklē? Vai šim nolūkam der ultrasonogrāfija? Kādas ir konservatīvās ārstēšanas metodes un kādās situācijās nepieciešama ķirurģija? Par to šajā sarunā ar Juri Brūkli ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu, ārstu, kurš specializējas pēdas ķirurģijā.

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Traumas gadās kā nekontrolējama nejaušība, vai  tomēr mūsu spēkos ir paredzēt iespēju un izvairīties? Kam un kāpēc pastāv risks traumēties jauniešu un bērnu sportā? Nesportiski jaunieši – pasargāti no kritiena? Trauma, kas atkāroti gadās gandrīz vienā un tai pašā vietā – kur meklēt iemeslu? Kas un kāpēc no traumām var pasargāt seniorus?

Latvijā taps telefona aplikācija, kura palīdzēs identificēt un brīdināt par traumu riskiem. Nopietna un pamatīga saruna ar idejas autoru Jēkabu Grinbergu augstu sasniegumu sporta un fiziskās sagatavotības speciālistu.

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Šī saruna ir kā došanās vairāku nedēļu klausām-piedzīvojumā kalnos Nepālā. Jūs iesiet cauri lietus mežiem, modīsieties rītausmā, iesiet vismaz 5-6 stundas dienā, mazgāsieties ledus aukstās kalnu upēs, kāpsiet ledājā, pārvarēsiet grūtības un nogurumu, sasniegsiet Mera peak kalna virsotni un redzēsiet sevi maziņu visas lielās, varenās kalnu pasaules ceļos zem mūžam mainīgā debesu juma.

Un var uz šo sarunu raudzīties arī, kā iespēju satikt Jāni Viļumu - virtuozu traumatologu ortopēdu – vienu no Latvijas nedaudziem nopietnajiem alpīnistiem, kuram kalni ir nozīmīga daļa no patības. 

Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli!
 Raksti mums uz [email protected] – Tavas idejas mums ir svarīgas!