Tehnoloģiju pieejamība ir devusi tādas iespējas uzrunāt sabiedrību kā nekad agrāk. Vairs nav nepieciešama profesionāla tehnika vai apraides kanāls, pietiek ar telefonu un profilu sociālajā medijā. To izmanto arī politiķi, kas sākuši piedāvāt arī ziņas. Kā definēt partiju veidotās ziņas, vai šis fenomens ir uz palikšanu, interesējamies Mediju anatomijā.

Savu skatījumu uz procesiem politiķi visdažādākajos formātos plaši piedāvā kopš sociālie mediji ir nodrošinājuši tam dažādas platformas. Tiek izmantots arī jēdziens ziņas, piemēram, Saeimas ziņas, lai pastāstītu, kas parlamentā ir paveikts. Tas, ka politiķi sarunājas ar vēlētājiem ir vērtējams labi, saka Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anastasija Tetarenko-Supe. Bet saukt to, kas faktiski ir politiskā reklāma par ziņām nav korekti.

„Ziņas ir konkrēts termins, kas raksturo žurnālistikas saturu, kas atbilst virknei kritēriju, tostarp objektivitāte, faktu pārbaude, neitralitāte un vēl virkne citu. Protams, ja mēs skatāmies uz politiska rakstura saturu, tas tā nav,” norāda Anastasija Tetarenko-Supe.

Partija „Latvija Pirmajā vietā” ziņu veidošanai Saeimas frakcijas vienā no kabinetiem iekārtojusi nelielu studiju, kur reizi nedēļā top – ziņu izlaidums par Saeimā notikušo. To veidotāja Līga Krapāne skaidro, ka viņai kā bijušajai žurnālistei šis formāts ir tuvs, tādēļ līdzās daudzām citām aktivitātēm sociālajos medijos izvēlēts arī šis.

Tas, ja kāds masu medijs pauž noteiktu politisku pozīciju –nav nekas ārkārtējs, saka Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja. Galvenais, lai šī ideoloģiskā nostāja būtu skaidri pateikta, lai auditorija zina, ko patērē.