Drošinātājs

Vīna dārzu nevar sakravāt un pārcelt kaut kur citur drošībā. Sumu apgabalā, aptuveni 15 kilometru no kaujas darbībām, Artjoms Jacenko ar tēvu turpina darbu ģimenes vīna darītavā “Enko Winery”. Sarunā ar Rihardu Plūmi Artjoms stāsta par uzņēmējdarbību dronu un nemitīgas nenoteiktības apstākļos, izvēli palikt un pieredzi, no kuras mācīties arī Latvijas uzņēmējiem.

 

Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

 

•    Krievija kļūst arvien bezkaunīgāka – saasina situāciju un grib testēt Baltiju.

•    Mercs apsola vairāk nekā miljardu lielu palīdzību Ukrainai un apmeklē Kijivu klātienē, Kādēļ tas ir nozīmīgi?

•    Krievija uzbrūk Kijivas tiltiem. Kāpēc?

Epizodes apraksts: 

00:29 Ievads – starp vīnogulājiem un frontes līniju.

02:57 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs: kā Krievija paplašina eskalāciju ārpus Ukrainas?

06:51 Kā Krievija pārbauda NATO gatavību un reakciju?

09:11 Vācijas palīdzība Ukrainai un abu valstu sadarbība aizsardzības industrijā.

12:16 Kāpēc Krievija uzbrūk Kijivas tiltiem?

13:50 Kā Ukrainas iedzīvotāji gatavojas ziemai ārpus lielajām pilsētām?

15:18 Kā Kijiva aizsargā tiltus pret dronu uzbrukumiem?

16:15 Ko Ukrainas pieredze atklāj par ASV armijas spēju pielāgoties mūsdienu karam?

18:40 EXPLAINER: kā darbojas Ukrainas divu līmeņu gaisa trauksmes sistēma?

19:40 Ar ko atšķiras dzeltenais un sarkanais trauksmes līmenis?

20:30 Kā trauksmes līmeņi ietekmē Kijivas sabiedrisko transportu?

21:05 Kāpēc skolas un starptautiskie uzņēmumi turpina pārtraukt darbu pie jebkuras trauksmes?

21:55 Dzeltenā trauksme un līdzsvars starp cilvēku drošību un ekonomikas darbību.

23:06 Piesakām šīs epizodes viesi – Artjomu Jacenko, ģimenes vīna darītavas “Enko Winery” līdzīpašnieku.

25:25 Kā frontes tuvošanās ietekmē vīna darītavas darbu?

26:59 FPV droni un aizsargtīkli Sumu apkārtnē.

28:39 Apšaude kara sākumā un pašreizējie draudi saimniecībai.

29:55 Ģimenes pieredze kara sākumā un ikdiena Sumu apgabalā.

31:15 Karavīri kā vietējo uzņēmumu klienti un vīna pircēji.

32:14 Piegāžu grūtības – šoferi baidās braukt uz vīna darītavu.

33:20 Aviācijas bumbu draudi un bažas par ziemu bez apkures.

34:50 Vīna darīšanas sezonas ritms un vīnogulāju sagatavošana ziemai.

36:11 Cik plaša ir ģimenes saimniecība?

36:55 Kā elektrības pārrāvumi un degvielas cenas ietekmē ražošanu?

38:23 Kas raksturīgs “Enko Winery” vīniem?

39:33 Kā mainījusies pircēju interese par Ukrainas vīnu?

40:56 Nākotnes mērķis – ģimenes uzņēmums ar 20000 pudeļu gadā.

42:06 Kā tēva hobijs kļuva par kopīgu vīna biznesu?

44:42 Klimata pārmaiņas un vīnogu audzēšana Ukrainas ziemeļos.

46:23 Ukrainas vīna darīšanas vēsture un nozares atdzimšana.

47:30 Palikt vai aizbraukt – uzņēmēju izvēle kara laikā.

49:35 Nenoteiktība, komandas nogurums un kara ietekme uz uzņēmējdarbību.

52:03 Padomi Latvijas uzņēmējiem: autonomija, piegāžu alternatīvas un finanšu rezerves.

53:20 Pirmās palīdzības prasmes un komandas rīcība krīzē.

55:29 Rakstiet mums [email protected], novērtējiet epizodi un dalieties ar to.

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Виноградник неможливо спакувати й перевезти в безпечне місце. На Сумщині, приблизно за 15 кілометрів від зони бойових дій, Артем Яценко разом із батьком продовжує працювати на сімейній виноробні «Enko Winery». У розмові з Ріхардсом Плуме Артем розповідає про ведення бізнесу в умовах загрози дронів і постійної невизначеності, рішення залишитися та досвід, з якого можуть повчитися й латвійські підприємці.

 

(Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.)

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

During the full-scale war, some Ukrainians have chosen not to live in big cities or abroad, but to move to small towns and rural areas. YouTuber Ivanka Diachuk herself returned to Ukraine after nine months in Canada and now uses her documentary-style videos to tell the stories of people who restore old houses, build new lives in the countryside, and bring change to local communities. In her conversation with Dīvs Reiznieks, Ivanka talks about “tired millennials”, fundraising for the Ukrainian Armed Forces, the impact of the war on western Ukraine, and what it means to feel at home during wartime.

 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Pilna mēroga kara laikā daļa ukraiņu izvēlas nevis dzīvi lielpilsētā vai ārzemēs, bet pārceļas uz mazpilsētām un laukiem. Jūtūbere Ivanka Djačuka pati pēc deviņiem mēnešiem Kanādā atgriezās Ukrainā un tagad savos dokumentālajos video stāsta par cilvēkiem, kuri atjauno vecas mājas, veido jaunu dzīvi laukos un maina vietējās kopienas.

Sarunā ar Dīvu Reiznieku Ivanka stāsta gan par “nogurušajiem mileniāļiem”, gan līdzekļu vākšanu bruņotajiem spēkiem, kara ietekmi uz Ukrainas rietumiem un to, ko kara laikā nozīmē sajūta, ka esi mājās.

 

Savukārt, Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Kādēļ Ukrainai šobrīd ir svarīgi paplašināt Starlink izmantošanu?

Vai Putina parakstītais dekrēts ir sākums mobilizācijai? 

Ko ASV sūtņa Baltkrievijā piedāvājums mīkstināt sankcijas pret Krieviju, apmaiņā pret politieslodzīto apmaiņu, liecina par Vašingtonas politiku pret Maskavu?

Epizodes apraksts:

00:29 Ievads.

01:35 Piesakām Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentāru un šīs nedēļas aktualitātes.

03:50 Cik augstu Ukrainas jautājums bija ANO Ģenerālās asamblejas darba kārtībā?

05:40 Vai iespējama uguns pārtraukšana pret enerģētikas infrastruktūru pirms ziemas?

06:30 Kāpēc Ukraina vēlas paplašināt Starlink izmantošanu virs Krievijas teritorijas?

09:18 Sabotāžas Polijā un Igaunijā – kā izpaužas Krievijas hibrīddraudi?

12:20 Kiberdraudi un mēģinājumi pārbaudīt Rietumu noturību.

13:30 Vai Krievijas armijas palielināšana liecina par mobilizācijas sākumu?

15:55 Politieslodzīto atbrīvošana apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu – ko apsver Vašingtonā?

18:45 Sankciju pastiprināšana vai mīkstināšana – pretrunīgās pieejas ASV politikā.

20:50 EXPLAINER: kā runāt ar ievainotu kara veterānu un kāpēc Ukrainā to māca jau bērniem.

22:20 Kā piedāvāt palīdzību un ievērot cilvēka ar protēzi personīgās robežas?

25:15 Piesakām šīs epizodes viesi – Ivanku Djačuku, ukraiņu YouTube satura veidotāju.

27:05 Kā radās kanāls par cilvēkiem, kuri pārceļas no pilsētām uz laukiem?

28:54 Evakuācija no Kijivas, deviņi mēneši Kanādā un atgriešanās Ukrainā.

31:21 Kāpēc dzīve Kanādā šķita kā divas nepilnīgas dzīves?

32:53 Kā pieņemt kara riskus un vēlmi dzīvot kopā ar saviem cilvēkiem?

35:14 Ivankas ikdiena ciematā – darbs, pilsētas tuvums un laiks dabā.

38:14 Mazpilsēta kā kompromiss starp laukiem un lielpilsētu.

40:10 “Nogurušie mileniāļi” – kas izvēlas pārcelties uz Ukrainas laukiem?

42:23 Vai pārcelšanās uz laukiem ir visiem pieejama?

44:04 Kā jaunpienācēji palīdz attīstīties vietējām kopienām?

45:44 Kāpēc Ivanka rāda pozitīvus stāstus, lai gan daudzi Ukrainas ciemi izmirst?

47:22 Kā iekšzemē pārvietotie cilvēki mainījuši Ukrainas rietumu mazpilsētas?

49:18 Ziedojumu vākšana armijai kā pašsaprotama atbildība.

50:50 Kā mierīgie lauku dzīves video palīdz skatītājiem kara laikā?

52:56 Saikne ar ukraiņiem ārzemēs – vai video var pamudināt atgriezties?

54:53 Ko Ivankai nozīmē mājas, un kā atgūt māju sajūtu?

57:15 Sarunas kopsavilkums – vai Latvijā ir līdzīgi stāsti par pārcelšanos uz laukiem?

58:38 Ivankas video skatīties un atbalstīt Ukrainas armiju var viņas YouTube kanālā. 

59:40 Aicinām rakstīt mums uz [email protected] un ieteikt interviju viesus un skaidrojamās tēmas.

1:00:29 Lielo interviju lasiet arī LSM portālā.

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

In the previous episode of “Drošinātājs”, we spoke about Ukrainians who had fled abroad because of the war. This time, we turn to those who have left their homes but remain in Ukraine. Rihards Plūme speaks with Yuliia Matviichuk, co-founder of Crisis Insight, about why people hesitate to evacuate even from dangerous areas — and what happens after they leave, when a temporary place to stay can become home for years.

 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs.

Iepriekšējā Drošinātāja epizodē runājām par ukraiņiem, kuri kara dēļ devušies uz ārzemēm. Šoreiz — par tiem, kuri pamet mājas, bet paliek Ukrainā. Rihards Plūme sarunā ar organizācijas "Crisis Insight" līdzdibinātāju Jūliju Matvičuku meklē atbildes uz jautājumu, kāpēc cilvēki vilcinās evakuēties pat no bīstamām vietām un kas viņus sagaida pēc aizbraukšanas, ja pagaidu mājvieta var kļūt par dzīvesvietu gadiem ilgi.

Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Ko vēl bez mobilizācijas gaidīt no Kremļa pēc Krievijā notikušajām “vēlēšanām”? 

Vai Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai pieņemsies spēkā?

Kāpēc vēlēšanas Zviedrijā iepriecina Ukrainu, vēlēšanas Vācijā - dara bažīgus.

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

02:10 Kāpēc Ukrainas pieredze cilvēku evakuācijā ir nozīmīga arī Baltijas valstīm?

05:28 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

05:54 Ukrainas pastiprinātie triecieni Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un iespējamā vienošanās par to pārtraukšanu.

08:44 Ko pēc Krievijas Valsts domes “vēlēšanām” gaidīt no Kremļa?

11:25 Vai pēc vēlēšanām varētu pastiprināties Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai?

14:26 Zviedrijas jaunās valdības iespējamā ietekme uz diskusijām par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.

16:58 Vācijas labējās partijas AfD panākumi Austrumvācijas reģionālajās vēlēšanās un iespējamā ietekme uz Ukrainas atbalstu.

21:51 EXPLAINER: kas ir iekšzemē pārvietotie cilvēki un kāpēc evakuācija nebeidzas ar nokļūšanu drošākā vietā?

23:49 Piesakām šīs epizodes viešņu – Jūliju Matvičuku, organizācijas “Crisis Insight” līdzdibinātāju.

26:30 Kāpēc organizācija “Crisis Insight” pievērsusies civiliedzīvotāju evakuācijai un palīdzībai pēc tās?

29:30 Kā droni ir mainījuši cilvēku evakuāciju no frontes tuvumā esošajām teritorijām?

30:10 Kāpēc Ukrainā trūkst vietu evakuēto cilvēku izmitināšanai?

31:40 Kādēļ evakuācijas viļņi joprojām ir lieli, lai gan frontes līnija vairs nemainās tik strauji?

32:30 Kā uzbrukumi elektrības, apkures, gāzes un ūdensapgādes sistēmām izraisa jaunus evakuācijas viļņus?

34:44 Kā FPV droni paplašinājuši bīstamo zonu līdz pat lielajām pilsētām?

35:35 Kāpēc cilvēki nevēlas pamest savas mājas pat tad, kad palikt vairs nav droši?

39:30 “Ja līdz šim nekas nav noticis, nenotiks arī turpmāk” – kā pieradums pie briesmām ietekmē lēmumu palikt?

39:56 Kāpēc daļa ģimeņu ar bērniem atsakās evakuēties?

43:17 Kāpēc “Crisis Insight” iebilst pret bērnu piespiedu evakuāciju bez vecākiem?

46:45 Kādēļ bērnu evakuācija bez ģimenes praksē izmantota tikai dažos gadījumos?

48:27 Kas ar cilvēkiem notiek pēc evakuācijas, un cik ilgs ir ceļš līdz jaunai dzīvesvietai?

49:09 Kāpēc pagaidu izmitināšanas vieta var kļūt par mājvietu gadiem ilgi?

50:26 Vai Ukrainas valsts spēj pāriet no reaģēšanas ārkārtas situācijās uz ilgtermiņa plānošanu?

52:22 Cik grūti iekšzemē pārvietotajiem cilvēkiem ir atrast darbu jaunajā dzīvesvietā?

54:52 Vai ziemā gaidāms jauns iedzīvotāju pārvietošanās vilnis arī no lielajām pilsētām?

57:47 Jūlijas Matvičukas personīgā evakuācijas pieredze un lēmums palīdzēt citiem.

1:00:20 Sarunas kopsavilkums par cilvēku atšķirīgajām izvēlēm un bailēm no nezināmā.

1:01:10 Rakstiet mums, dalieties ar savām pārdomām un idejām: [email protected]

1:01:40 Interviju lasiet portālā LSM.lv.

1:02:22 Lūdzu dalīties ar raidierakstu.

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

For several years, millions of Ukrainians have been living between the safety of Europe and their ties to a homeland where the war continues. In conversation with Dīvs Reiznieks, social anthropologist and migration researcher Svitlana Odynets explains how displacement reshapes families, careers and decisions about returning; why some women feel more at peace in unsafe Kyiv than in the safety of Western Europe; and why Ukraine should view its diaspora not as a loss, but as a source of strength.

 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Miljoniem ukraiņu jau vairākus gadus dzīvo starp drošību Eiropā un saikni ar mājām, kur turpinās karš. Sarunā ar Dīvu Reiznieku sociālā antropoloģe un migrācijas pētniece Svitlana Odineta skaidro, kā trimda maina ģimenes, karjeru un lēmumus par atgriešanos, kāpēc dažām sievietēm nedrošajā Kijivā ir mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā un kāpēc Ukrainai uz diasporu jāraugās nevis kā uz zaudējumu, bet gan kā uz spēka avotu.

 

Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Ukraiņu apbrīnojamā spēja pielāgoties nemitīgajiem Krievijas triecieniem.

Agresora radītās nemitīgās spriedzes sekas uz sabiedrību un ekonomiku. 

Un Rietumvalstu partneru vizīšu nozīme ukraiņiem.

Epizodes gaita:

00:30 Ievads

03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas iespaidi pēc pirmās vizītes Ukrainā kara laikā.

07:10 Kā reaktīvo dronu uzbrukumi dienas laikā maina Kijivas iedzīvotāju ikdienu?

08:20 Gaisa trauksmju ietekme uz skolām, vecāku darbu un Ukrainas ekonomiku.

12:30 Krievijas uzbrukums vilcienam pie Polijas robežas un Rietumu partneru iebiedēšana.

16:10 Vai Ukraina un Krievija varētu pārtraukt triecienus enerģētikas infrastruktūrai?

17:50 Kijivas gatavošanās ziemai un bažas par apkuri, elektrību un degvielas pieejamību.

21:50 Kāpēc ukraiņi skeptiski vērtē iespējamās vienošanās ar Krieviju?

23:30 Krievijas uzbrukumi grāmatu noliktavām un Ukrainas kultūrai.

27:20 EXPLAINER: kas ir Eiropas Savienības pagaidu aizsardzība Ukrainas kara bēgļiem?

29:10 Kāpēc pagaidu aizsardzība nav automātisks ceļš uz pastāvīgu dzīvi Eiropā?

30:10 Iepazīšanās ar sociālo antropoloģi un migrācijas pētnieci Svitlanu Odinetsu.

31:30 Ukraiņu migrācija sākās ilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma.

33:40 Kāpēc kara izraisītā migrācija nav tikai cilvēku aizbraukšana no Ukrainas?

34:40 Dzīve starp divām valstīm un transnacionālās migrācijas modelis.

36:30 Kā agrākā migrācijas pieredze un kontakti palīdzēja ukraiņiem pēc iebrukuma?

39:20 Ukraiņu pārvietošanās posmi, atgriešanās un grūtības noteikt precīzu emigrantu skaitu.

42:10 Ukraiņu ātrā iekļaušanās darba tirgū un pagaidu aizsardzības radītā tiesiskā nenoteiktība.

46:00 Transnacionālās ģimenes un gadiem atliktie lēmumi par nākotni.

50:50 Eiropas Savienības un pašu ukraiņu ģimeņu atšķirīgais skatījums uz atgriešanos.

52:40 Augsti izglītotu ukraiņu sieviešu profesionālo ambīciju upurēšana trimdā.

54:10 Kāpēc mātes mēdz atgriezties Ukrainā, bet viņu pieaugušie bērni paliek ārzemēs?

55:20 Kā dzīve dažādās valstīs veicina ukraiņu ģimeņu izjukšanu?

59:30 Kāpēc dažas sievietes nedrošajā Kijivā jūtas mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā?

1:02:40 Vai veiksmīga integrēšanās Latvijā nozīmē saišu saraušanu ar Ukrainu?

1:05:20 Kāpēc Ukrainas valdībai būtu jāmaina attieksme pret ārzemēs dzīvojošajiem ukraiņiem?

1:07:10 Kā Ukrainā vērtē cilvēkus, kuri kara laikā pametuši valsti?

1:08:50 Diaspora nevis kā zaudēta iedzīvotāju daļa, bet Ukrainas spēka avots.

1:11:20 Kā Baltijas valstu vēsturiskā pieredze palīdz ukraiņiem justies saprastiem?

1:13:00 Sarunas kopsavilkums par ģimeņu izvēlēm, bērnu nākotni un iespējamo atgriešanos.

1:15:20 Nākamās epizodes pieteikums. Rakstiet mums: [email protected]

1:17:30 Iespēja interviju izlasīt portālā LSM.lv.

1:18:00 Noslēgums.

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Russia’s war against Ukraine is also a war against its language, history and identity. Libraries and millions of books have been destroyed across Ukraine, while in the occupied territories Ukrainian literature is being replaced with Russian textbooks and Russia’s version of history. In a conversation with Liusiena Shum, head of the “Library Country” Charitable Foundation, and Rihards Plūme discusses why books have become a target of war and how libraries are helping people preserve not only knowledge, but also their Ukrainian identity.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs.

Krievijas karš pret Ukrainu ir arī karš pret tās valodu, vēsturi un identitāti. Ukrainā iznīcinātas bibliotēkas un miljoniem grāmatu, bet okupētajās teritorijās ukraiņu literatūru aizstāj ar Krievijas mācību grāmatām un tās vēstures versiju. Rihards Plūme, sarunā ar labdarības fonda “Bibliotēku valsts” vadītāju Ljusjenu Šumu, apspriež, kāpēc grāmatas kļuvušas par kara mērķi un kā bibliotēkas kara laikā palīdz cilvēkiem saglabāt ne tikai zināšanas, bet arī savu ukraiņu identitāti?

 

Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Donalda Trampa īpašie sūtņi Vitkofs un Kušners pēc astoņām vizītēm Maskavā, beidzot pabijuši arī Kijivā. 

Vizītēm beidzoties un krievijai atsākot masīvu Ukrainas bombardēšanu, rodas jautājums - kāda jēga diplomātijai?

Ungārija izraida 10 krievijas diplomātus. Jauna ēra savstarpējās attiecībās

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs