Drošinātājs

"Kad sākas karš, par vēstures un kultūras vērtību glābšanu piemirstas vai pat vispār nav tādu domu, tādēļ pie darba ķērāmies mēs," saka šīs nedēļas "Drošinātaja" viesis - mākslas vēsturnieks Leonīds Maruščaks, kurš kopā ar domubiedriem no frontes un piefrontes pilsētām evakuējis simtiem tūkstošiem priekšmetu. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņš skaidro kāpēc kultūras mantojuma glābšana kara laikā ir daļa no cīņas par Ukrainas identitāti. Leonīds ir arī Ukrainas paviljona kurators Venēcijas biennālē, tādēļ pavērs uz ukraiņu plāniem šajā prestižajā mākslas notikumā, kurā grasās piedalīties arī Krievija. 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Ko no varas maiņas Ungārijā iegūst Ukraina un ko zaudē Krievija?

Vai Ukrainas rietumu partneri, tostarp Baltijā, izdara pareizās izvēles aizsardzības iepirkumos?

Cik būtiska Ukrainai ir Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksme Vašingtonā?

 

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

01:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

04:03 Ko no varas maiņas Ungārijā iegūst Ukraina?

09:28 Ko zaudē krievija? 

12:30 Kurš būs jaunais Ukrainas sīvākais pretinieks Eiropas Savienībā?

14:19 Kā Ukrainas pieredze ietekmē Baltijas un citu sabiedroto militāros iepirkumus?

19:14 Kur palikušas Ramšteinas formāta tikšanās?

22:11 Cik būtiska Ukrainai ir Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksme Vašingtonā?

26:52 EXPLAINER: Kādi bijuši zaudējumi Ukrainas kultūras un vēstures sfērai krievijas iebrukuma rezultātā?

30:42 Piesakām šīs epizodes viesi – Leonīdu Maruščaku. Viņš ir mākslas vēsturnieks un nevalstiskās organizācijas “Muzejs atvērts remontam” izveidotājs, kurš kopā ar domubiedriem glābj mākslas un vēstures priekšmetus no frontes pilsētām. Leonīds ir arī Ukrainas paviljona kurators Venēcijas mākslas biennālē.

31:47 Leonīda un domubiedru aizsāktais projekts “Muzejs atvērts remontam” radās, lai labāk izzinātu Austrumukrainas identitāti caur muzeju prizmu. 

35:34 Donbass nav kulturāli monolīts reģions. Katram rajonam sava vēsturiskā identitāte.

38:27 Donbasa mīts radās Ukrainas neatkarības laikā ar krievijas palīdzību. 

39:35 Muzeju nozare nebija gatava pilna mēroga iebrukumam. Tādēļ ļoti svarīga bija brīvprātīgo iesaiste.

42:01 Bahmutā Leonīds bijis 27 reizes, lai glābtu īpaši vērtīgu muzeja kolekciju.

43:24 Karavīru loma mākslas un vēstures artefaktu darbu glābšanā.

44:41 Bahmutas lauvas statujas glābšana.

47:11 Daudz bijuši braucieni, kas nedeva rezultātus.

47:55 Leonīda leģendārā busa stāsts.

49:41 Cilvēku vienaldzība un attiecīgo iestāžu darbinieku nolaidība. Problēmu būtu daudz mazāk, ja cilvēki darītu to, kas viņiem jādara.

51:07 Kritizē tie, kuri paši neko nedara. 

52:39 Leonīds ar mākslas vēsturi aizrāvies jau kopš skolas gadiem. 

53:44 Maidana notikumi lika pārdomāt dzīves izvēles. 

54:53 Izglābti simtiem tūkstoši eksponāti.

56:12 Pārvesto artefaktu jaunās atrašanās vietas. 

58:00 “Muzejs bez sienām”.

59:20 Ukrainas dalība Venēcijas biennālē un Leonīda, kā Ukrainas Paviljona kuratora loma. 

1:06:21 Pateicība Latvijai. 

1:07:56 Sarunas beigas.

1:08:15 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.

1:09:52 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 

1:12:23 Rakstiet mums: [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“This project is about light, not pain or death. We did not want to be like others — simply an archive. This project is about personalities, values, stories, families, and memories. Collecting the stories of those who have fallen is important, because this too is a form of defending the nation,” says this week’s “Drošinātājs” guest, Dafna Sosnovska, co-founder of the project “Zavdyaky”, in a conversation with Rihards Plūme.

Dafna has created a special platform not only to honor the fallen, but also to ensure that their stories remain part of history and can be studied more broadly by society in the future.

(This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.)

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

“Šis projekts ir par gaismu, nevis sāpēm vai nāvi. Mēs negribējām būt kā citi – vienkārši kā arhīvs. Šis projekts ir par personībām, vērtībām, stāstiem, ģimenēm un atmiņām. Kritušo cilvēku stāstu apkopošana ir svarīga, jo arī tā ir sava veida tautas aizsardzība,”  tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas Drošinātāja intervijas varone Dafna Sosnovska, projekta “Zavdyaky” līdzdibinātāja.

Dafna izveidojusi īpašu platformu ne tikai, lai godinātu kritušos, bet arī lai bojāgājušo stāsti paliktu vēsturē un nākotnē būtu pētāmi plašākai sabiedrībai.

 

Savukārt, Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

ASV atkal draud ar NATO beigām, bet Eiropas Savienība pirmo reizi runā kā NATO.

ASV iejaucas Ungārijas iekšpolitikā, apsūdzot Eiropu par iejaukšanos Ungārijas iekšpolitikā,

Kāpēc Zelenskis devās uz Sīriju?

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Why do young Ukrainian professionals who have studied and worked abroad choose to return home during wartime? This episode tells the story of the “Create Ukraine” initiative, which encourages Ukrainians from the diaspora and those with international experience to get involved in public administration, as well as the personal choice to return to a country that continues to build its future even as the war goes on.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Kāpēc jauni ukraiņu profesionāļi, kuri studējuši un strādājuši ārzemēs, kara laikā izvēlas atgriezties dzimtenē? Šajā epizodē stāsts par iniciatīvu “Create Ukraine”, kas aicina diasporas un starptautisku pieredzi guvušus ukraiņus iesaistīties valsts pārvaldē, kā arī par personisko izvēli atgriezties valstī, kurā paralēli karam turpina būvēt savu nākotne.

Savukārt, Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Dronu incidenti Baltijā un Somijā - kāpēc tie pie mums varētu atlidot biežāk?

Ko Ukrainai un tās atbalstam dod aizsardzības partnerības līgumi ar Persijas līča valstīm?

Vai Ukrainas partneri ir gatavi maksāt par kara beigām arī tad, kad pašiem klājas grūti?

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Cilvēki zvanīja, raudāja, pateicās, nesa pankūkas. Viņiem viena maza gāzes plītiņa nozīmēja ļoti daudz. Ukraiņu labie vārdi un pateicības, īpaši, zinot, ka esmu no Latvijas, tiešām silda sirdi un dod spēku. Tā saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis - latvietis Nauris Francuzēvičs, kurš jau kādu laiku dzīvo Ukrainā. Kā viņš atklāj sarunā ar Rihardu Plūmi, sākotnēji Nauris kopā ar citiem ārzemniekiem leģionā aizstāvējis Ukrainu, taču tad militāro jomu pametis un šobrīd dažādos veidos palīdz pārsvarā Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Kāpēc ASV daļēji atceļ sankcijas pret Krieviju, Baltkrieviju un Irānu? 

Kādēļ Baltais nams vēlas tuvināties ar mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko?

Kas notiks pēdējās nedēļās pirms Ukrainai tik būtiskajām vēlēšanām Ungārijā?

 

Epizodes gaita: 

00:29 Ievads

03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

03:42 Kāpēc ASV daļēji atceļ sankcijas pret Krieviju, Baltkrieviju un Irānu.

08:30 Kādēļ Baltais nams vēlas tuvināties ar mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas diktatoru  Aleksandru Lukašenko?

13:24 Kas notiks pēdējās nedēļās pirms Ukrainai tik būtiskajām vēlēšanām Ungārijā?

17:39 EXPLAINER: Ukraina nolemj pārtraukt savus karavīrus ārzemēs. Kāpēc?

23:40 Piesakām šīs epizodes galveno viesi - Nauri Fracuzēviču, kurš vīlies par savu dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos, šobrīd dzīvo Odesā un cenšas palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem

25:27 Cik trauksmaina ir dzīve Odesā?

28:34 Kāpēc pārcēlās uz Ukrainu?

29:40 Dienests Ukrainas bruņoto spēku starptautiskajā vienībā sagādāja vilšanos.

32:10 Labāk jūtas civilajā dzīvē, palīdzot mazturīgajiem ukraiņiem.

34:22 Kur ņem līdzekļus palīdzības sagādāšanai?

35:40 Kam palīdzi?

37:15 Kāpēc vēlas palīdzēt ukraiņiem?

38:25 Ko pats dara ikdienā?

39:45 Palīdzēšana citiem dod spēku pašam.

41:18 Par iedzīvošanos Ukrainā. 

42:55 Arvien vairāk ukraiņu pāriet uz ukraiņu valodu.

44:40 Ukraiņi ļoti novērtē, ja ārzemnieks mācās runāt ukrainiski.

45:10 Par krievijas faniem Latvijā, Sedā.

48:27 Par aktīvu darbošanos sociālajos medijos un komentāriem tajos.

49:25 par palīdzības atgriezenisko saiti. 

51:37 Par Nauri un kaķiem.

57:00 Kāds ukraiņu noskaņojums? Un par kašķiem sabiedrībā.

59:41 Par izmaiņām Ukrainas armijā un pagātnes rēgiem.

1:03:36 Plāno palīdzēt ukraiņiem arī turpmāk.

1:04:40 Sarunas beigas.

1:04:50 Padalieties ar šo interviju un epizodi.

1:05:20 Rakstiet mums [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Росія оголосила в міжнародний розшук українського еколога Владислава Балінського. У розмові з Dīvs Reiznieks він розповідає, чому почувається реально під загрозою, пояснює, чому росія так боїться тих, хто науковим підходом документує воєнні та екологічні злочини, і застерігає, що на Заході досі не до кінця усвідомлюють загрози, які Росія створює також для територій Європейського Союзу. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. 

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

Krievija starptautiskā meklēšanā izsludinājusi ukraiņu ekologu Vladislavu Balinski. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņš atklāj, kāpēc jūtas reāli apdraudēts, skaidro, kādēļ Kremlis tik ļoti baidās no tiem, kuri ar zinātnisku pieeju dokumentē kara un vides noziegumus, un brīdina, ka rietumos joprojām līdz galam neapzinās Krievijas radītos draudus arī Eiropas Savienības teritorijām. 

 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Zelenskis piekāpies, un Ukraina salabos Družbas cauruļvadu ES naudas dēļ;

Ukrainai frontē panākumi, un droni lido uz Maskavu. Vai tas ko ietekmē kontekstā ar kara izbeigšanu?

Eiropieši nevēlas steigt palīgā ASV uz Hormuza šaurumu. Ko tas liecina par abu pušu attiecībām? 

 

Epizodes gaita: 

00:29 Ievads

01:28 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

03:32 Zelenskis spiests piekāpties, - Ukrraina salabos Družbas cauruļvadu.

09.09 Ukrainai frontē panākumi un droni lido uz Maskavu. Vai tas var ietekmēt miera sarunu procesus?

13:34 Telegram bloķēšana krievijā.

14:51 Eiropieši nevēlas steigt palīgā ASV un Hormuza šaurumu. Ko tas liecina par abu pušu attiecībām?

20:22 Vēl dažu iepriekš aprunāto tematu attīstība . 

21:35 Ukraiņi atkal pārsteidz NATO sabiedrotos kopīgās mācībās. 

23:56 ASV ģenerālis pārāk bieži krīt un audē militāros noslēpumus.

26:35 EXPLAINER: Cik daudz Ukrainā notiesāti kolaboranti un kas ar viņiem notiek?

29:58 Piesakām šīs epizodes galveno viesi Vladislavu Balinski -  ekologu, pētniecisko žurnālistu un Krievijas Ukrainā īstenotā ekocīda dokumentētāju.

31:15 krieviju ļoti trigerē jebkas, kas stājas pretī tās propagandai. Tā Vladislavs skaidro kādēļ kremlis viņu izsludinājis starptautiskā meklēšanā.  

33:07 krievija jau sen izmantojusi ekoloģiskos jautājumus savā politikā un vienmēr tai bijusi duāla loma.

35:27 krievija īsteno nepamatotu tiesvedību.

37:00 pastāv tieši manis fiziskas iznīcināšanas draudi.

37:59 Kas ir “ekocīds” un kā krievija to izmanto pret Ukrainu. 

40:50 krievijas ēnu flote apdraud arī Baltijas jūru un Latviju.

43:42 Sistēmiska kaskāde - kā viens ekocīda gadījums var izraisīt nākamo?

47:00 “Sterilā zinātne”, kas ir padomju mantojums, kavē ekocīda dokumentēšanu.

48:27 Ekologam jāstrādā kā ārstam.

49:22 Ļoti svarīgo ir lokālo ekologu loma ekocīda fiksēšanā.

50:24 Cik daudz nopostītās ainavas vēl glābjama?

53:44 Paldies Baltijas valstīm. Apvienojoties, mums jāuzvar ļaunuma impērija.

54:54 Sarunas beigas.

55:05 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto.

58:04 Padalieties ar šo interviju un epizodi.

58:25 Rakstiet mums [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Масовані удари росії по енергетичній інфраструктурі України цієї зими залишили мільйони людей без світла і тепла. Rihards Plūme у розмові з представником української енергетичної компанії «Чернігів Енергія» Сергієм Переверзою зазирає в повсякденне життя людей, чия робота починається там, де закінчується повітряна тривога, — у відновленні пошкоджених обстрілами ліній, підстанцій та електростанцій. Це розмова про те, який вигляд має війна з точки зору енергетиків і як Україна намагається вберегти своє майбутнє від життя в постійній темряві. 

 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

Krievijas masveida triecieni pa Ukrainas energoinfrastruktūru šoziem bez elektrības un siltuma atstāja miljoniem cilvēku. Rihards Plūme sarunā ar Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Černihivas Enerģija (AS "Chernihiv Energy") pārstāvi Serhiju Pereverzu ieskatās to cilvēku ikdienā, kuru darbs sākas tur, kur beidzas gaisa trauksme - apšaudēs bojāto līniju, apakšstaciju un elektrostaciju atjaunošanā. Šajā sarunā par to, kā izskatās karš no energoinženieru skatu punkta un kā Ukraina mēģina pasargāt savu nākotni no dzīves pastāvīgā tumsā.

 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Vai ASV beidzot ieraudzījusi kārtis Ukrainas rokās? 

Vai intensīvā karadabība Tuvajos austrumos var izraisīt globālu pretgaisa ieroču badu pasaulē un ko Ukrainai darīt šadā situācijā? 

Irānas apšaudes paver priekškaru uz nesaskaņām Eiropas Savienības iekšienē. 

 

Epiozdes gaita: 

00:29 Ievads

02:16 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

02:51 Vai ASV beidzot ieraudzījusi kārtis Ukrainas rokās?

07:00 Diplomātiskais un finansiālais – tāds varētu būt lielākais Ukrainas ieguvums, palīdzot partnervalstīm aizsargāties pret irāņu droniem. 

08:44 Vai intensīvā karadarbība Tuvajos austrumos var izraisīt globālu pretgaisa ieroču badu pasaulē un ko Ukrainai darīt šādā situācijā?

12:12 Cik tuvu Ukraina ir tam, lai pati spētu saražot savas pretgaisa aizsardzības iekārtas pietiekamos apjomos?

12:53 Irānas apšaudes paver priekškaru uz nesaskaņām Eiropas Savienības iekšienē.

18:26 EXPLAINER: Krievija Venēcijas biennālē.

24:02 Vai Krievijas piedalīšanās pasākumos būtu jābūt kā automātiskam boikotam Latvijai?

25:27 KONTEKSTAM: kādus krievijas uzbrukumus piedzīvojusi Ukrainas energosistēma šajā ziemā?

29:22 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Serhiju Pereverzu, Ukrainas enerģētikas uzņēmuma Černihivas Enerģija pārstāvi.

32:08 Šoziem ukraiņu enerģētiķiem bijis ļoti daudz darba.

33:07 Sliktākais aiz muguras. 

34:28 Ir tikai dažas apakšstacijas, kas netika bojātas.

36:34 Uzbrukumu apjoma palielinājums

37:47 Krievija vēlējās nogriezt mūsu apgabalu no citiem. 

38:29 Šoziem Krievijas triecieni kļuvuši daudz precīzāki.

39:44 Kā nosargāt energoobjektus?

40:48 Nu jau problēmas ne tikai ar elektroenerģijas sadali, bet arī ražošanu.

41:55 Sabiedrības reakcija pret jomas profesionāļiem gan niknuma, gan pateicības pilni.

43:17 Rūpes par darbinieku drošību.

44:30 Remontdarbi var būt no dažām stundām līdz vairākām dienām.

45:23 Atjaunošanas izmaksas un ārvalstu palīdzība.

46:29 Pēdējos mēnešos darbs bijis kā armijā. Ja dod komandu, tad jābrauc.

48:05 Valsts finansiālā motivācija.

49:04 Situācija ar darbiniekiem labāka nekā 2022.gadā.

49:58 Jāpaliek pozitīviem, citādāk nevar.

50:38 Strādājam skarbā režīmā. 

52:24 Kas motivē darīt šo darbu?

52:50 Sarunas beigas.

53:13 Padalieties ar šo interviju un epizodi.

53:35 Rakstiet mums [email protected]

53:50 Krievija pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai. 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs