Drošinātājs

"Kad pie mums zoodārzā ierodas karavīri ar ģimenēm vai atved bērnus no frontes, un pēc viesošanās tu viņu acīs redzi iemirdzamies cerības dzirksti, tad saproti, ka darām labu lietu," sarunā ar Dīvu Reiznieku saka Kijivas Zoo ģenerāldirektors Kirilo Trantins. Zoodārzs kļuvis par vietu, kas ne tikai ļauj kaut uz mirkli sajusties kā normālā pasaulē, bet arī aktīvi iesaistās karavīru, frontes bērnu un daudzu citu kara skarto cilvēku rehabilitācijā. Taču apmeklētājiem neredzama paliek ikdienas cīņa par dzīvnieku drošību un centieni panākt, lai karš paliktu zoodārza žoga otrā pusē.

 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Cik būtiska ir Ukrainas spēja dot triecienus objektiem Krievijā ilgtermiņā un kāda varētu būt Maskavas atbilde?

Vai Eiropai nepieciešamas sarunas ar Krieviju un kas būtu piemērotākā persona, kurai pārstāvēt Eiropu?

Kas Ukrainai un Eiropai secināms pēc Putina un Trampa vizītēm pie Ķīnas prezidenta? 

 

Epizodes gaita:

00:30 Ievads

01:37 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

03:15 Darbojoties ļoti mērķtiecīgi, Ukraina pārņem iniciatīvu. Kādi būs tās tuvākie plāni un kādas ir krievijas spējas? 

08:40 Krievija pagaidām nopietnas sarunas nepiedāvā. Kurš sarunās varētu pārstāvēt Eiropu? Rietumeiropa izrāda augstprātību, Kallasu svītrojot jau šobrīd.

15:23 Kas Ukrainai un Eiropai secināms pēc putina un Trampa vizītēm pie Ķīnas prezidenta?

21:52 EXPLAINER: Ukraina izstrādājusi savu pirmo iekšzemē ražoto vadāmo planējošo bumbu – kas par to jāzina un kāpēc tas svarīgi?

26:48 Piesakām šīs epizodes viesi – Kijivas Zoo ģernerāldirektoru Kirilo Trantinu.

28:42 Lielāko apdraudējumu rada dronu atlūzas un sprādzienu viļņi.

30:17 Kas Zoo notiek, kad atskan pretgaisa aizsardzības sirēnas.

31:52 Stikla logus neatjaunosim līdz pat kara beigām. Siena izmantošana.

33:40 Niknais lemurs. Īpašie izaicinājumi ar atvestajiem dzīvniekiem no citām vietām.

36:25 Kuplo formu īpašnieks lūsis Stepans atklāj problēmas, kas saistītas ar nepareizu dzīvnieku turēšanu privātās rokās.

38:49 Zoodārzs nav patversme, tā ir zinātniska iestāde. Taču šobrīd nākas strādāt arī kā patversmei.

40:40 Kā Zoo pārziemoja īpaši auksto ziemu? Svarīgi būt energoneatkarīgiem.

42:00 Nedrīkst nodoties grūtsirdībai. 

42:52 Neviens dzīvnieks aukstuma dēļ nav gājis bojā. 

43:41 Eiropas Zoodārzu palīdzība ar naudu un barības sūtījumiem.

45:18 Ieteikumi Baltijas zoodārziem, ja atnāktu karš.

47:12 Uz Zoo atvestie dzīvnieki parasti ir citādāki nekā zoodārzā mājojošie.

49:08 Ne visus zvērus varam uzņemt. Taču, esam apvienojušies ar aktīvistiem un parasti izeja tiek atrasta.

56:27 Zoodārza modernizācija, ko apturējis karš. Taču uzlabojumi tāpat tiek īstenoti.

52:05 Ieviešam Eiropas standartus. 

52:30 reintrodukcijas programmas turpina darboties, lai arī to īstenošana kļuvusi sarežģītāka.

54:00 Kijivas Zoo karā zaudējis sešus darbiniekus. Šobrīd strādājam par sevi un par tiem, kuri krituši vai ir frontē.

55:28 Zoo sociālie projekti kara veterāniem un bērniem.

57:25 Zoo ik gadu apmeklē pusmiljons apmeklētāju – kāda ir ikdiena zoodārzā un kā to ietekmē pretgaisa aizsardzības trauksmes. 

58:58 Pateicība Eiropas, Rīgas Zoo par izrādīto atbalstu.

1:00:40 Sarunas beigas. 

1:01:08 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.

1:02:00 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 

1:02:28 Rakstiet mums: [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“It began with handing out French fries on the Polish-Ukrainian border. We never thought it would grow into something much bigger - into full-time work. I have to admit, I am scared, and I know I was born under a lucky star. But all the difficulties and exhaustion are nothing compared with what Ukrainians are going through. We must keep helping Ukraine and keep telling people in the Netherlands what is happening there,” says this week’s guest on the Drošinātājs in-depth interview, Franky van Hintum from the Netherlands, in conversation with Rihards Plūme. Together with his friend Coen, his volunteer work has grown into a large-scale mission - both to deliver humanitarian aid and to inform people back home.

 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

"Tas sākās ar frī kartupeļu dalīšanu uz Polijas un Ukrainas robežas. Mēs nedomājām, ka tas izaugs par kaut ko daudz lielāku un pilnas slodzes darbu. Jāatzīst, ka man ir bail un esmu dzimis laimes krekliņā. Taču visi sarežģījumi un nogurums, tas ir nieks salīdzinot ar to, ko piedzīvo ukraiņi. Mums jāturpina palīdzēt Ukrainai un jāstāsta cilvēkiem Nīderlandē par tur notiekošo," sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" lielās intervija viesis - Frenkijs van Hintums no Nīderlandes. Kopā ar draugu Kūnu viņa brīvprātīgo darbs izaudzis līdz milzīgai humānās palīdzības un arī savu tautiešu informēšanas misijai. 

 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Vai Putina un Krievijas pozīcijas sāk šķobīties? 

Droni. Karš Ukrainā vai karš Eiropā? 

Ja sākam pierast pie dronu nokrišanas, kas tālāk? 

 

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

03:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

04:50 Ukraina ierobežo krievijas rīcības brīvību. Vai putina un krievijas pozīcijas sāk šķobīties? 

14:50 Vai kāds jau ir gatavs būt nākamais Prigožins?

16:47 Droni. Karš Ukrainā vai karš Eiropā?

20:27 Ja sākam pierast pie dronu nokrišanas, kas tālāk?

25:14 EXPLAINER: Cik daudz Ukrainā ir iekšzemē pārvietoto cilvēku un kur tie izmitinās?

28:49 Piesakām šīs epizodes viesi – Nīderlandes slavenāko Ukrainas atbalstītāju, uzņēmēju Frenkiju van Hintumu, kura atbalsts Ukrainai sākās ar kartupeļiem frī, bet nu jau pieaudzis un redzams visdažādākajās jomās. 

30:56 Viss sākās ar kartupeļiem frī uz Polijas-Ukrainas robežas.

33:12 Frenkija un Kūna interesantais iepazīšanās stāsts.

36:07 Kāda bija situācija uz robežas 2022.gadā?

37:13 Par iebraukšanu Ukrainas pusē un bailēm, kas pavadīja.

39:28 Šobrīd no bezmaksas kartupeļu izdalīšanas palīdzības veidi krietni palielinājušies.

41:22 Par reizi, kad viņus gandrīz nogalināja un šī notikuma ietekme uz viņu darbību.

42:30 Šī bēdīgā pieredze padarīja viņus slavenus, kas ļāva piesaistīt krietni lielākus līdzekļus. 

43:23 Izveidojusies jau komanda Nīderlandē un Ukrainā.

44:38 Šobrīd aptuveni 40% laika pavada Ukrainā.

45:25 Šobrīd jau strādā tikai frontes tuvumā. Par apdraudējumiem, kas nāk līdz ar šo lēmumu.

48:02 Par brīdi, kad dronu uzbrukumā tika nogalināti labākie draugi un šī notikuma ietekme uz Frenkiju un Kūnu.

49:43 Drošības pasākumi, kas tiek īstenoti.

51:13 Viņu darba ietekme.

53:32 Veido raidījumus Nīderlandes televīzijai, lai informētu cilvēkus.

54:02 Līdzekļu piesaiste.

55:29 Šis ir vairāk nekā pilnas slodzes darbs.

57:11 Emocionālās sekas.

59:37 Nīderlandes iedzīvotāju informētība pieklibo. krievijas propagandas loma tajā.

1:03:25 Nīderlandē atbalsts Ukrainai liels.

1:04:15 Nīderlandes televīzija baidās atspoguļot karu tādu, kāds tas ir.

1:06:20 Vienīgajam karam Eiropā būtu jābūt galvenajai tēmai katru dienu.

1:07:27 Palīdzības un brīvprātīgo apjoms samazinās, transporta izdevumi dubultojušies.

1:09:48 Saņemam lielu atbalstu gan no Nīderlandes, gan Ukrainas.

1:11:05 Nīderlandes valsts atbalsts ir ievērojams.

1:12:15 Padomā ir daudzi jauni projekti, bet drošības apsvērumu dēļ daudz par to nedrīkst runāt.

1:14:29 Ukraiņiem ļoti atšķirīgi viedokļi par nākotni. 

1:16:01 Sarunas beigas.

1:16:55 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.

1:18:15 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 

1:20:00 Rakstiet mums: [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

“Sometimes we argue. But then we go home, eat borshch, and it brings us together. Only in recent years have we finally begun to understand what traditional Ukrainian cuisine really is. And it is not the food created during the Soviet era. Our national cuisine is part of Ukrainian identity and part of our childhood memories,” says this week’s guest on the main interview of Drošinātājs, chef Yevhen Klopotenko, in conversation with Rihards Plūme. He has created the project “Cult Food”, which promotes traditional Ukrainian cuisine both at home and abroad, while also working to improve the quality of food in schools and in the army.

 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

“Dažreiz mēs strīdamies. Bet tad mēs ejam mājās, ēdam boršču un tas mūs vieno. Tikai pēdējo gadu laikā mēs beidzot sākam saprast, kas ir tradicionālā ukraiņu virtuve. Un tie nav padomju laikā tapušie ēdieni. Mūsu nacionālā virtuve ir daļa no ukraiņu identitātes un no bērnības atmiņām,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas Drošinātāja lielās intervijas viesis – šefpavārs Jevhens Klopotenko. Viņš izveidojis projektu “Cult Food”, ar kā palīdzību popularizē Ukrainas tradicionālo virtuvi gan pašmājās, gan ārpus Ukrainas, kā arī iesaistās edīena kvalitātes uzlabošanā gan skolās, gan armijā.

 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Kāpēc īslaicīgs pamiers interesē vien Krieviju?

Vai Armēnija no krievijas ietekmes zonas pāriet Eiropas orbītā?

Kāpēc ASV militāri nepametīs Eiropu?

 

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

01:55 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

03:00 Kāpēc īslaicīgs pamiers interesē vien Krieviju. 

05:37 Vai Armēnija no krievijas ietekmes zonas pāriet Eiropas orbītā?

08:56 Kāpēc ASV militāri nepametīs Eiropu?

14:34 Vācija strauji pieaudzē ieroču ražošanas apjomus.

19:30 Rihards pārspriež, kas maskavā notiks 9.maijā.

20:50 KONTEKSTAM: Par armijas pārtikas nodrošinājumu kara laikā.

25:20 Piesakām šīs epizodes viesi – šefpavāru un ukraiņu virtuves popularizētāju Jevhenu Klopotenko.

28:34 Uzvarot šovā „MasterChef”, Jevhens iegūto slavu izmantoja, lai sāktu mainīt ukraiņu uzskatus par ēdienu, cenšoties vest prom no padomju laiku virtuves.

29:48 Cīņa par ēdienkartes mainīšanu Ukrainas skolās.

30:41 Sabiedrības iepazīstināšana ar ukraiņu receptēm.

31:25 Jaunas, mūsdienīgas kulinārijas skolas atvēršana.

32:00 Boršča iekļaušana UNESCO mantojuma sarakstā. 

32:40 Padomju mantojums Ukrainas virtuvē un kā no tā attālinamies.

37:05 Lai veiksmīgi mainītu skolu ēdienkarti, svarīgi izglītot skolotājus.

38:49 Ukraiņu ēdienu specifika.

39:59 Par glutēnu un laktozi bija modē runāt līdz pilna mēroga iebrukumam. Tagad tas aizgājis otrajā plānā. 

40:52 Kādas ir ukraiņu brokastis?

41:50 Borščs ukraiņiem nav tikai ēdiens, tā ir daļa ukraiņu kultūras.

43:27 Katrā ukraiņu mājoklī ir sava boršča recepte.

44:42 Citi ukraiņu tradicionālie ēdieni.

46:52 Kijivas kotlete.

47:46 Cīņa pret tradicionālo ēdienu zagšanu. 

49:22 Lielākā daļa nacionālo virtuvju slavenas kļuvušas pēc kariem vai citām lielām problēmām.

51:56 Kā karš ietekmē jauno pavāru izaugsmi?

53:29 Kā un ko karavīri ēd frontē?

55:28 Ja ēd negaršīgu ēdienu, morāle samazinās. Tas svarīgi frontē.

56:02 Restorāniem šobrīd Ukrainā grūti laiki.

58:35 Uzkodas “lemiška” ātrā recepte.

59:28 Sarunas beigas.

59:40 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.

1:00:10 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 

1:01:34 Rakstiet mums: [email protected] 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

The Chornobyl disaster in Ukraine is not only a story about an accident, radiation, and the heroism of the “liquidators”. In conversation with Dīvs Reiznieks, philosopher and collective memory researcher Oksana Dovhopolova explains how Chornobyl became one of the starting points of Ukraine’s independence movement, why even 40 years later there is still no clear way to commemorate the tragedy, and how russia’s full-scale invasion has added a new layer to this memory.

The conversation also touches on art as an instrument of survival and solidarity, the boundaries of “dark tourism” in Bucha, Irpin, and Chornobyl, and how the war has changed Ukrainians’ view of their language, identity, and the view of the Baltic states. 

 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Čornobiļas katastrofa Ukrainā nav tikai stāsts par avāriju, radiāciju un “likvidatoru” varonību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku filozofe un atmiņas pētniece Oksana Dovhopolova skaidro, kā Čornobiļa kļuva par vienu no Ukrainas neatkarības kustības sākumpunktiem, kāpēc arī 40 gadus vēlāk nav skaidra veida, kā pieminēt traģēdiju un kā Krievijas pilna mēroga iebrukums šai atmiņai pievienojis jaunu slāni.

Sarunā arī par mākslu kā izdzīvošanas un solidaritātes instrumentu, par “tumšā tūrisma” robežām Bučā, Irpiņā un Čornobiļā, kā arī par to, kā karš mainījis ukraiņu skatījumu uz savu valodu, identitāti un Baltijas valstu pieredzi.

 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

NATO alianse samitus turpmāk varētu nerīkot katru gadu. Ko tas nozīmētu Latvijai?

Pēc Ungārijas bubuļa izzušanas Eiropa spiesta atklāt savu viedokli par Ukrainas uzņemšanu savā pulkā; 

Kā mobilā interneta un saziņas lietotņu ierobežošana ietekmē noskaņojumu Krievijā?

 

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

01:33 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

03:43 NATO alianse samitus turpmāk varētu nerīkot katru gadu. Vai Latvijai tas nāktu par sliktu?

10:06 Kādēļ skaidrāk izgaismojusies vairāku valstu nevēlēšanās drīzumā uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā?

16:46 Kā Baltiju ietekmēs Ukrainas pievienošanās ES?

18:57 Kā mobilā interneta un saziņas lietotņu ierobežošana ietekmē noskaņojumu Krievijā?

25:58 Dīvs par sajūtām, esot klātienē Čornobiļā

28:44 Piesakām šīs epizodes viesi – Oksanu Dovhopolovu – Filozofijas zinātņu doktori; kultūras atmiņas platformas “Pagātne / Nākotne / Māksla” kuratori; Kijivas Ekonomikas Augstskolas profesori, kura dzimusi un dzīves pirmos gadus pavadījusi Rīgā.

30:54 Ukrainā ir dažādi Čornobiļas katastrofas atmiņas slāņi

32:29 Čornobiļa apmaldījusies dažādos atmiņas slāņos, tai nav savas piemiņas valodas.

35:40 Čornobiļas notikumiem bijusi liela ietekme ukraiņu literatūrā, populārajā kultūrā. 

37:40 Kāpēc VDK savulaik ļāva runāt par traģēdiju vienīgi avārijas “likvidatoru” varonības tēmu un kādas stāsta daļas šis naratīvs apspiedis?

40:19 krievijas pilna mēroga iebrukums devis vēl vienu atmiņu slāni.

42:30 Kas ir atmiņas kultūras platforma “Past / Future / Art”?

43:40 Eiropā un pasaulē lielākās revolūcijas kolektīvās atmiņas jomā 20.gadsimtā tika piedzīvotas tieši mākslas laukā.

45:10 Ukrainas sabiedrībā ir ļoti liels pieprasījums pēc darba ar atmiņu.

46:27 Māksla ir svarīga tāpēc, ka visām citām mūsu dzīves jomām ir savas robežas. Kad sastopamies ar jaunu realitāti, reizēm māksla ir vienīgā joma, kurā varam formulēt jautājumus. Nevis atrast atbildes, bet tieši formulēt jautājumus.

50:35 Māksla ir par vērtībām, par identitāti.

51:10 Mūsu mērķis šobrīd ir atrast pašiem savu izpratni par savu likteni bez Krievijas.

54:01 Kāpēc līdz kara sākumam Ukraina un Baltija citādi uztvēra krieviju? 

57:00 Latvija latviešu kultūru aizsargāja labāk nekā ukraiņi, jo ukraiņi atradās situācijā, kurā ukraiņu kultūra tika izšķīdināta kopīgā krieviskuma buljonā.

58:20 Ukrainas un Baltijas valstu apspiešanai tika izmantotas atšķirīgas pieejas. 

59:19 putins iznīcinājis to, ko krievijas un PSRS impērijas mēģināja panākt Ukrainā. 

59:57 “Tumšais tūrisms” Čornobiļā  un vai par tādām nekļūs Buča, Irpiņa un citas vietas, kur krievijas iebrucēji nogalinājuši daudzus cilvēkus.

1:02:50 iebrukumu pārdzīvojušie vēlas memoriālus, bet grib aizvākt kara pēdas.

1:14:15 Baltijas valstis mūs saprot labāk nekā rietumi.

1:06:24 Sarunas beigas.

1:06:43 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.

1:07:00 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 

1:07:54 Rakstiet mums: [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

24-річна отоларингологиня Ольга Пасічник кожні два тижні вирушає у медичні волонтерські місії "FRIDA Ukraine" на прифронтові території України, де людям часто бракує не лише лікарів і ліків, а й простої людської уваги. У розмові з Ріхардом Плуме Ольга розповідає, як нерідко пацієнтові допомагають не лише призначені медикаменти, а й розмова, добре слово та відчуття, що його не залишили наодинці зі своїм болем. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

24 gadus jaunā otolaringoloģe Olga Pasičņika ik pēc divām nedēļām dodas “FRIDA Ukraine” medicīnas brīvprātīgo misijās uz Ukrainas piefronti, kur cilvēkiem bieži trūkst ne tikai ārstu un zāļu, bet arī vienkāršas cilvēcīgas uzmanības. Sarunā ar Rihardu Plūmi Olga stāsta, kā nereti pacientam palīdz ne vien izrakstītie medikamenti, bet arī saruna, labs vārds un sajūta, ka viņš nav atstāts viens ar savām sāpēm. 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Ukrainai palīdzošā Eiropas aizsardzības sektora plašā ekosistēma; 

Vai Ukraina vairs nepaļaujas uz Trampa ASV? 

Eiropas Savienība turpina aktivizēties savstarpējās militārās palīdzības nodrošināšanā; 

Bulgārijā būs jauns premjers. Vai viņa salīdzināšana ar Orbānu nav pārsteidzīga? 

 

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

02:51 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

4:06 Ukrainai palīdzošā Eiropas aizsardzības sektora plašā ekosistēma, ko krievija cenšas izmantot iebiedēšanai. 

08:37 Vai Ukraina vairs nepaļaujas uz Trampa ASV?

12:30 Eiropas Savienība turpina aktivizēties savstarpējās militārās palīdzības nodrošināšanā.

14:45 Bulgārijā būs jauns premjers. Vai viņa salīdzināšana ar Orbānu nav pārsteidzīga?

17:50 Vai pārāk satraucamies par katrām nākamajām vēlēšanām Eiropā?

20:41 EXPLAINER: Ukrainas sistemātiskā kampaņa pret krievijas enerģētikas un naftas nozari.

24:19 Piesakām šīs epizodes viešņu – ārsti Olgu Pasičņiku, kura, kā brīvprātīgā, “FRIDA Ukraine” iniciatīvas ietvaros katras divas nedēļas dodas uz piefrontes reģioniem

26:33 Kādēļ Olga kļuvusi par brīvprātīgo ārsti un regulāri dodas uz piefrontes reģioniem?

27:35 “FRIDA Ukraine” iniciatīvas ietvaros uz reģioniem vienā grupā parasti dodas 20 ārsti, lai nodrošinātu visaptverošas medicīniskās konsultācijas un palīdzību piefrontē.

29:10 Cik tuvu frontes līnijai viņi parasti darbojas?

29:31 Kā rūpējas par savu drošību?

30:21 Kāds medicīniskais ekipējums tiek ņemts līdzi?

31:24 Šī ir civilā iniciatība, taču visi ir apmācīti kā rīkoties bīstamās situācijās.

32:36 cik bieži dodas šajās misijās?

35:50 Cilvēki ļoti gaida ārstu ierašanos.

37:50 Kā Olga nolēma darīt ko vairāk nekā prasa profesija – stāsts par laimes cepumiņiem un labiem vārdiem. 

41:01 Cilvēcību nevar iemācīt. Cilvēcība vai nu ir, vai arī tās nav.

43:05 Psiholoģiski šis nav viegls darbs.

44:10 Šī bija īpaši smaga ziema.

45:36 Kādas ir biežākās veselības problēmas.

46:51 Vienmēr gribu visus izārstēt, cik vien iespējams, bet bieži vien tas neizdodas.

47:57 Kā atšķiras palīdzības sniegšana slimnīcā Kijivā no palīdzības sniegšanas frontē?

49:15 Kā mainījusies situācija pēdējo divu gadu laikā?

50:27 Kādēļ Olga nolēma būt ārste?

51:52 Kāda ir kopējā situācija medicīnā Ukrainā?

53:05 Sarunas beigas.

54:11 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 

54:40 Rakstiet mums: [email protected] 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Коли починається війна, про порятунок історичних і культурних цінностей забувають або навіть узагалі про це не думають, тому до справи взялися ми", каже гість цього тижня подкасту "Drošinātājs", мистецтвознавець Леонід Марущак, який разом із однодумцями евакуював із фронтових і прифронтових міст сотні тисяч предметів. У розмові Dīvs Reiznieks він пояснює, чому порятунок культурної спадщини під час війни є частиною боротьби за українську ідентичність. Леонід також є куратором українського павільйону на Венеційській бієнале, тож розповідає і про плани України на цю престижну мистецьку подію, у якій також збирається взяти участь pосія. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs