Čornobiļas katastrofa Ukrainā nav tikai stāsts par avāriju, radiāciju un “likvidatoru” varonību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku filozofe un atmiņas pētniece Oksana Dovhopolova skaidro, kā Čornobiļa kļuva par vienu no Ukrainas neatkarības kustības sākumpunktiem, kāpēc arī 40 gadus vēlāk nav skaidra veida, kā pieminēt traģēdiju un kā Krievijas pilna mēroga iebrukums šai atmiņai pievienojis jaunu slāni.

Sarunā arī par mākslu kā izdzīvošanas un solidaritātes instrumentu, par “tumšā tūrisma” robežām Bučā, Irpiņā un Čornobiļā, kā arī par to, kā karš mainījis ukraiņu skatījumu uz savu valodu, identitāti un Baltijas valstu pieredzi.

 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

NATO alianse samitus turpmāk varētu nerīkot katru gadu. Ko tas nozīmētu Latvijai?

Pēc Ungārijas bubuļa izzušanas Eiropa spiesta atklāt savu viedokli par Ukrainas uzņemšanu savā pulkā; 

Kā mobilā interneta un saziņas lietotņu ierobežošana ietekmē noskaņojumu Krievijā?

 

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

01:33 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

03:43 NATO alianse samitus turpmāk varētu nerīkot katru gadu. Vai Latvijai tas nāktu par sliktu?

10:06 Kādēļ skaidrāk izgaismojusies vairāku valstu nevēlēšanās drīzumā uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā?

16:46 Kā Baltiju ietekmēs Ukrainas pievienošanās ES?

18:57 Kā mobilā interneta un saziņas lietotņu ierobežošana ietekmē noskaņojumu Krievijā?

25:58 Dīvs par sajūtām, esot klātienē Čornobiļā

28:44 Piesakām šīs epizodes viesi – Oksanu Dovhopolovu – Filozofijas zinātņu doktori; kultūras atmiņas platformas “Pagātne / Nākotne / Māksla” kuratori; Kijivas Ekonomikas Augstskolas profesori, kura dzimusi un dzīves pirmos gadus pavadījusi Rīgā.

30:54 Ukrainā ir dažādi Čornobiļas katastrofas atmiņas slāņi

32:29 Čornobiļa apmaldījusies dažādos atmiņas slāņos, tai nav savas piemiņas valodas.

35:40 Čornobiļas notikumiem bijusi liela ietekme ukraiņu literatūrā, populārajā kultūrā. 

37:40 Kāpēc VDK savulaik ļāva runāt par traģēdiju vienīgi avārijas “likvidatoru” varonības tēmu un kādas stāsta daļas šis naratīvs apspiedis?

40:19 krievijas pilna mēroga iebrukums devis vēl vienu atmiņu slāni.

42:30 Kas ir atmiņas kultūras platforma “Past / Future / Art”?

43:40 Eiropā un pasaulē lielākās revolūcijas kolektīvās atmiņas jomā 20.gadsimtā tika piedzīvotas tieši mākslas laukā.

45:10 Ukrainas sabiedrībā ir ļoti liels pieprasījums pēc darba ar atmiņu.

46:27 Māksla ir svarīga tāpēc, ka visām citām mūsu dzīves jomām ir savas robežas. Kad sastopamies ar jaunu realitāti, reizēm māksla ir vienīgā joma, kurā varam formulēt jautājumus. Nevis atrast atbildes, bet tieši formulēt jautājumus.

50:35 Māksla ir par vērtībām, par identitāti.

51:10 Mūsu mērķis šobrīd ir atrast pašiem savu izpratni par savu likteni bez Krievijas.

54:01 Kāpēc līdz kara sākumam Ukraina un Baltija citādi uztvēra krieviju? 

57:00 Latvija latviešu kultūru aizsargāja labāk nekā ukraiņi, jo ukraiņi atradās situācijā, kurā ukraiņu kultūra tika izšķīdināta kopīgā krieviskuma buljonā.

58:20 Ukrainas un Baltijas valstu apspiešanai tika izmantotas atšķirīgas pieejas. 

59:19 putins iznīcinājis to, ko krievijas un PSRS impērijas mēģināja panākt Ukrainā. 

59:57 “Tumšais tūrisms” Čornobiļā  un vai par tādām nekļūs Buča, Irpiņa un citas vietas, kur krievijas iebrucēji nogalinājuši daudzus cilvēkus.

1:02:50 iebrukumu pārdzīvojušie vēlas memoriālus, bet grib aizvākt kara pēdas.

1:14:15 Baltijas valstis mūs saprot labāk nekā rietumi.

1:06:24 Sarunas beigas.

1:06:43 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.

1:07:00 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 

1:07:54 Rakstiet mums: [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs