Drošinātājs

Від двох рішучих жінок — до мережі з понад 800 волонтерами по всьому світу: за чотири роки «Швейна рота» пошила сотні тисяч одиниць адаптивного одягу, допомагаючи одягнути незліченну кількість поранених і зберегти їхню гідність. У розмові з Dīvs Reiznieks одна із засновниць руху Ксенія Самойлич розповідає, як ця ініціатива допомагає не лише військовим, а й самим швачкам — багатьом із них ніколи б не спало на думку, що колись вони стануть волонтерками.

 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

No divām apņēmīgām dāmām līdz tīklam ar vairāk nekā 800 brīvprātīgajiem visā pasaulē - “Šūšanas rota” četros gados ir sašuvusi simtiem tūkstošu adaptīvā apģērba vienību, palīdzot apģērbt neskaitāmus ievainotos un saglabāt viņu cieņu. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viena no kustības aizsācējām Ksenija Samoiliča stāsta, kā šī iniciatīva spēj palīdzēt ne tikai karavīriem, bet arī pašām šuvējām - daudzām no viņām nekad nebūtu ienācis prātā, ka reiz viņas kļūs par brīvprātīgajām.

 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Ko Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ iegūst un ko zaudē Ukraina?

Vai ASV militāro resursu tērēšana Tuvajos Austrumos var ietekmēt Eiropas iespējas iegādāties militāro tehniku no amerikāņiem?

Vai Francijas prezidenta paziņojumi par valsts kodolspējām nozīmē pārmaiņas Eiropas kodoldrošības arhitektūrā?

 

EPIZODES GAITA:

00:29 Ievads

1:44 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

4:15 Ko Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ iegūst un ko zaudē Ukraina?

11:46 krievija kļuvusi bažīga.

13:06 Cik būtiska ir Irānas kā sabiedrotā zaudēšana krievijai?

16:03 ASV uzbrukumi kā vēl viens atgādinājums Eiropai – ražot vairāk ieročus pašai.

18:22 Ko Francijas plāni vairot savas kodolspējas nozīmē Baltijai?

22:41 Starptautiskās Olimpiskās komitejas apkaunojošās darbības turpinās.

27:05 EXPLAINER: Atklātībā nāk traģikomiskas detaļas par to, kā 4 ukraiņu dronu speciālisti kopīgās mācībās lika dzīvi pārdomāt NATO valstu karavīriem.

36:08 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– Ksenija Samoiliča - brīvprātīgo šuvēju kustības “Šūšanas rota” aizsācēja.

38:42 “Šūšanas rota” sākās 4 dienas pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma. 

40:45 Viss sākās ar nepieciešamību sašūt 100 balaklavas.

41:21 Šobrīd jau vairāk nekā 800 šuvēji apvienojušies nodaļās Ukrainā un ārzemēs.

42:24 Kas ir “adaptīvais” apģērbs?

46:11 Šūšana pirmajās dienās pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma.

51:24 Pēc balaklavām, sākām saņemt pasūtījumus arvien jauniem izstrādājumiem .

52:32 Adaptīvā apģērba nozīme ievainoto dzīvē.

55:45 Kā abām iniciatīvas aizsācējām pievienojās arvien jaunas šūšanas meistares, ievērojami paplašinot “Šūšanas roatas” darbības apjomus.

58:45 sašūts jau vairāk nekā 300 tūkstoš adaptīvā apģērba vienības.

59:45 Kas ir “bruņu” un “kiber” apģērbs?

1:01:00 Veidojam meistarklases, dalāmies ar peigrieztnēm un visu mūsu rīcībā esošo informāciju, lai šūt varētu visi, kuri to vēlas.  

1:01:44 apģērbus atdodam bez maksas. Šī ir pilnībā brīvprātīgo kustība.

1:02:55 Šuvēju personīgais pieskāriens sūtījumos.

1:06:07 Ļoti daudzas meistares tieši “Sušanas rotā” atrod savu piepildījumu un veidu, kā būt noderīgai.

1:09:00 Šuj arī vīrieši.

1:11:19 Ir nodaļas, kuras pārtrauc darbu, jo frontes tuvošanās liek cilvēkiem pamest mājas.

1:11:57 “Šūšanas rota” kļuvusi par kopienu, kurā var rast savstarpējo atbalstu.

1:13:29 Izdegšana un kā cīnīties pret to?

1:16:58 Pēc kara beigām “Šūšanas rota” varētu kļūt par globālu konsultāciju iniciatīvu adaptīvās modes jomā humāno krīžu situācijās.

1:20:30 “Šūšanas rotai” nepieciešami audumi. Brīvprātīgie un ziedojumi. Uzmeklēt iniciatīvu var sociālajos medijos: https://www.instagram.com/shveina_rota , https://www.facebook.com/profile.php?id=100083407995435 un https://shveinarota.org/en 

1:22:22 Sarunas beigas.

1:22:50 Rihards un Dīvs pārrunā dzirdēto.

1:24:03 Piesakieties “Šūšanas rotai”, ja varat un vēlaties to atbalstīt.

1:25:43 Padalieties ar šo interviju un epizodi.

1:26:53 Rakstiet mums [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Вони хотіли, щоб я співпрацював, брехав, пропонували посади. Казали, що я тут згнию і сидітиму вічно. Але навіть найсильнішим болем неможливо перетворити брехню на правду. Мій вибір був очевидний – я українець. Можна нас хоч повбивати, але українці ніколи не стануть росіянами", – так у розмові з Ріхардом Плуме говорить колишній мер Херсона Володимир Миколаєнко.

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. 

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

“Viņi vēlējās, lai sadarbojos, stāstu melus, piedāvāja amatus. Teica, ka sapūšu un sēdēšu te mūžīgi. Taču pat ar visspēcīgākajām sāpēm melus nevar pārvērst patiesībā. Mana izvēle bija skaidra - esmu ukrainis. Var mūs kaut nogalināt, bet ukraiņi nekad nekļūs par krieviem,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" lielās intervijas varonis, bijušais Hersonas mērs Volodimirs Mikolajenko.

 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Eiropai un ASV jābeidz dalīt iedomātā Ukrainas rekonstrukcijas nauda un jāsāk pieņemt lēmumi, kas reāli tuvinātu kara beigas;

Iespēju logs Eiropai - apmēram gads. Starp Ungārijas parlamenta un Francijas prezidenta vēlēšanām;

Kas sagaida Ukrainu pilna mēroga kara piektajā gadā? 

 

EPIZODES GAITA:

00:29 Ievads

03:09 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

04:59 Eiropai un ASV jābeidz dalīt iedomātā Ukrainas rekonstrukcijas nauda un jāsāk pieņemt lēmumi, kas reāli tuvinātu kara beigas.

10:47 Pret krieviju jāvērš brutālas sankcijas un jāapsver jauna militārā pieeja.

17:44 Vai nav laiks rietumiem sākt citādāk uztvert krieviju, ne kā militāru pārspēku?

22:55 Iespēju logs Eiropai - apmēram gads. Starp Ungārijas parlamenta un Francijas prezidenta vēlēšanām. 

25:44 Starptermiņa vēlēšanu ietekme ASV uz prezidentu Trampu.

27:35 Kāpēc Kristīni šobrīd pārņēmis pesimisms un par ko lielākais satraukums.

30:49 Kas sagaida Ukrainu pilna mēroga kara piektajā gadā?

32:37 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto.

33:50 KONTEKSTAM: Ukrainas militārās industrijas pievilcība rietumu partneru acīs un ko tas nozīmē reālajā dzīvē.

39:29 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– bijušo Hersonas mēru Volodimiru Miko-lajenko, kurš krievijas gūstā pavadījis vairāk nekā trīs gadus.

41:57 Par sagūstīšanu 2022.gadā.

44:24 Atteicās sadarboties

47:24 Par spīdzināšanu gūstā.

52:38 Pat ar visspēcīgāko sāpju palīdzību melus nevar pārvērst patiesībā.

54:10 Ukraiņi nekad netiks padarīti par krieviem.

54:33 Gūstu bija ļoti grūti izturēt.

57:03 Par atbrīvošanas dienu.

59:53 Gūsta atstātā ietekme.

1:01:38 Cerēja, ka atbrīvots viss Hersonas reģions.

1:03:07 Hersonas ātrā krišana – nodevības rezultāts.

1:04:40 Tramps stimulē putinu.

1:05:10 Paldies Baltijas atbalstam

1:05:29 Šī brīža situācija Hersonā - briesmīga.

1:06:29 No gūsta jāatgriež visi.

1:08:22 Sarunas beigas.

1:08:47 Padalieties ar šo interviju un epizodi.

1:10:09 Rakstiet mums [email protected] 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Why Vladislav Heraskevych’s disqualification over a “memorial helmet” became a matter of principle - and how it was received in Ukraine. Dīvs Reiznieks speaks with Oleksandr Hlyvynskyi, head of the Ukrainian Sports Press Association, about the limits of the International Olympic Committee’s “neutrality,” double standards, and how sport in Ukraine continues even under wartime conditions. Also: how athletes support the army, the role sport may play in rebuilding the country after the war, and why solidarity from other nations in moments like these is more than symbolism.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Kāpēc Vladislava Heraskeviča diskvalifikācija par “piemiņas ķiveri” kļuva par principa jautājumu - un kā to uztvēra Ukrainā. Dīvs Reiznieks iztaujā Ukrainas sporta preses asociācijas vadītāju Oleksandru Hļivinski par Starptautiskās Olimpiskās komitejas “neitralitātes” robežām, dubultstandartiem un to, kā sports Ukrainā turpinās pat kara apstākļos. Arī par to, kā sportisti palīdz armijai, kādu lomu sports spēlēs valsts atjaunošanā pēc kara un kāpēc citu valstu solidaritāte šādos brīžos nav tikai simbolisms. 

 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Vai maigāka retorika no ASV Eiropas virzienā nozīmē izmaiņas arī praktiskā sadarbībā?

Kādēļ Ukrainai Minhenes drošības konferencē šogad bija pievērsts mazāk uzmanības nekā iepriekš?

Vai Eiropa ir spējīga vēl asāk vērsties pret ēnu flotes kuģiem? 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tevi interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Я не знаю, как бы я всё пережила, если бы рядом не было моего верного друга с его мокрым носом. Желание защитить его, сделать что-то полезное для своего любимца и для страны стало началом моего хобби. Может, это звучит жёстко, но собака — дорогой инструмент, который помогает украинцам в борьбе с оккупантами".

Так в разговоре с Рихардсом Плуме говорит главная героиня уличного выпуска "Drošinātājs" этой недели - Татьяна Славинская, кинолог и специалист по разминированию из Киева, чьи собачьи бронежилеты используют и военные на фронте, и охрана президента Зеленского.

Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs

Es nezinu, kā es visu būtu pārdzīvojusi, ja man blakus nebūtu mans uzticamais draugs ar savu slapjo degunu. Vēlme viņu pasargāt, izdarīt ko noderīgu savam mīlulim un valstij, aizsāka manu hobiju. Varbūt skarbi teikts - bet suns ir dārgs instruments, kas ukraiņiem palīdz cīņā pret iebrucējiem. Tā, sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas Drošinātāja iellās intervijas galvenā varone Tetjana Slavinska - kinoloģe un atmīnētāja no Kijivas, kuras izveidotās suņu bruņu vestes izmanto gan karavīri frontē, gan prezidenta Zelenska apsargi. 

 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Eiropai jaunas idejas par ātrāku Ukrainas iekļaušanu Eiropas Savienībā;

NATO aizsardzības ministru sanāksmē ASV ar trešā ešalona pārstāvniecību. Kāpēc?

Igaunijas ārējās izlūkošanas dienests gan sapurina, gan nomierina, atgādinot par laiku, kurā pašiem parūpēties par savu drošību.

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

1Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

In the village of Velyka Omeľiana in western Ukraine, the first women’s volunteer fire brigade in the country was created during the war – it is made up of teachers, medics, cultural workers and representatives of other professions who had never planned to do this kind of work, but now fill the gap left after the village’s men went to the front. Brigade member Tetiana Omelianchuk, in a conversation with Dīvs Reiznieks, talks about callouts to fires, providing first medical and psychological aid, the initial skepticism that turned into respect, and the team’s motto: “If not us, then who?” 

 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Veļika Omeļjanas ciemā Ukrainas rietumos kara laikā izveidota pirmā sieviešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde - tajā strādā skolotājas, mediķes, kultūras darbinieces un citu profesiju pārstāves, kuras nekad nebija plānojušas šādu darbu, bet nu aizpilda vajadzību, kas radusies, ciema vīriem dodoties uz fronti. Vienības dalībniece Tetjana Omeļaņčuka sarunā ar Dīvu Reiznieku stāsta par izsaukumiem uz ugunsgrēkiem, pirmo medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, skepsi, kas pārtapusi cieņā, un komandas moto: “Ja ne mēs, tad kurš?”

 

Savukārt Rihards iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Kādēļ Tramps lūdza un Putins piekrita īsajam pamieram triecieniem enerģētikas infrastruktūrai?

Cik nozīmīga ir Baltijas valstu vienošanās par militārās mobilitātes zonas izveidi?

Agresorvalstu sportistu dalība Olimpiskajās spēlēs.

 

Epizodes gaita:

00:29 Ievads

03:27 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

05:12 Rute Kijivā. Ko NATO dod Ukrainai?

10:23 Īsais pamiers starp krieviju un Ukrainu – Trampa cerība novērst uzmanību no iekšpolitikas un Epstīna failiem. 

15:16 Cik nozīmīga ir Baltijas valstu vienošanās par militārās mobilitātes zonas izveidi? 

20:20 Agresorvalstu sportistu dalība Olimpiskajās spēlēs.

26:11 EXPLAINER: Kā sievietes Ukrainā arvien vairāk sāk strādāt profesijās, kas iepriekš tika uztvertas kā tipiskas vīriešu profesijas..

31:00 Piesakām šīs epizodes galveno viešņu Tetjanu Omeļaņčuku – Ukrainā pirmās, pilnībā no sievietēm veidotās brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības dalībnieci. 

32:11 Sieviešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība kā spēcīgs noturības un kopienas atbildības simbols

33:02 Sākoties pilna mēroga iebrukumam vienas nakts laikā viss mainījās. Sievietēm nācās uzņemties atbildību par kopienas drošību.

35:26 Vienību veido sievietes bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā

36:10 Tipiska diena, kad jādodas palīgā. 

37:28 Apkārtējo skepticisms izzudis, tā vietā nācis savstarpējs respekts.

39:08 Vienība – kā emocionālā atbalsta sistēma.

40:04 Sieviešu vienības plusi, salīdzinot ar kolēģiem vīriešiem.

41:28 būt noderīgām situācijās, kad citi ir izmisumā, - tā, iespējams, ir visaugstākā balva.

42:43 gaidīt līdz atnāks nelaime, - tā ir slikta stratēģija.

43:57 Laiks sagraut stereotipus par to, ko var vai nevar sievietes.

44:50 Kā karš ietekmējis Velika Omeļjanas ciemu

46:30 Šobrīd savā komūnā darbojamies kā vienota komanda.

46:47 Mūsu spēks ir vienotībā.

47:42 Sarunas beigas.

50:48 Rakstiet mums [email protected]

51:01 Padalieties ar šo interviju un epizodi.

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs