Janvāris vēl nav beidzies, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka daļa iedzīvotāju apkures vai elektrības rēķinus gaida ar lielām bažām. Arī apkures granulu pieejamības un straujā cenu kāpuma problēmas nav atrisinājušās. Lai gan valdības vadītāja ir paudusi, ka krīzes enerģētikā nav, tiek gaidīti ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) piedāvātie risinājumi pieaugošajām izmaksām par siltumu. Cik lieli būs janvāra siltumenerģijas rēķini? Kā varētu palīdzēt iedzīvotājiem tos segt? Vai uz palīdzību var cerēt tikai centrālapkures lietotāji vai arī citu apkures sistēmu lietotāji? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētāju Kalvi Kalniņu un ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini (ZZS).

1,5 miljardu eiro ieņēmumi un 1,7 miljardu eiro lieli tēriņi – šādu 2026. gada galvaspilsētas budžetu aizvadītajā nedēļā pēc vairāk nekā 10 stundu diskusijām pieņēma Rīgas dome. Tāpat nolemts iesaldēt algas vēlētajām domes amatpersonām. Kādas ieceres šā gada budžetā palikušas "aiz borta"? Kam opozīcijas ieskatā Rīgai nevajadzētu tērēt naudu? Vai pašvaldība plāno iedzīvotājiem kaut kā palīdzēt tikt galā ar lielajiem apkures rēķiniem? Un vai tiešām tiks reformēti vai pat slēgti desmitiem pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 29. janvārī žurnālists Andris Auzāns runāja ar Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu ("Progresīvie") un Rīgas domes deputātu Aināru Šleseru ("Latvija pirmajā vietā").

Vēl pagājušā gada vasarā tika izziņots vērienīgs koncerts Mežaparka lielajā estrādē – "Raimonda Paula dziesmu svētki "Manai dzimtenei"", kurā iecerēta vairāk nekā 13 000 dziedātāju dalība. Tomēr pēc Maestro paustās kritikas par viņa vārda nesaskaņotu izmantošanu reklāmas nolūkos ir notikusi pasākuma nosaukuma maiņa uz "Dziesmu svētki "Manai dzimtenei"", kā arī anulēta preču zīme. Tāpat vairāki pazīstami mūzikas profesionāļi atklātā vēstulē kritizējuši pasākuma rīkotājus. Kāpēc izvērtusies ažiotāža ap šo koncertu? Vai un kā mainījies pasākuma dalībnieku saraksts tās dēļ? Kādi risinājumi iespējami šai situācijai? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 28. janvārī žurnālists Andris Auzāns runāja ar projekta "Dziesmu svētki "Manai dzimtenei"" māksliniecisko vadītāju, komponistu Jāni Ķirsi un Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētāju Gunti Ērgli-Lāci.

Par pirmo valsti, kurā ar likumu aizliegts 16 gadus nesasniegušajiem izmantot sociālos medijus, pērnā gada nogalē kļuva Austrālija. Arī Eiropas Savienībā (ES) tiek aktīvi diskutēts par iespējām noteikt vecuma ierobežojumu piekļuvei sociālajiem tīkliem, bet atsevišķas valstis plāno tādus ieviest, negaidot vienotu ES rīcību šajā jautājumā. Kādi interneta lietošanas ierobežojumi bērniem ir spēkā jau šobrīd? Vai un kādēļ nepieciešams noteikt vecuma ierobežojumu sociālo tīklu lietošanai? Cik efektīvs būtu šāds aizliegums un cik viegli to būtu apiet? Un vai ar steigu jādomā arī par ierobežojumiem mākslīgā intelekta rīkiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" 26. janvārī žurnālists Andris Auzāns runāja ar Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju (drossinternets.lv) Maiju Katkovsku un "Delfi" Sociālo tīklu nodaļas vadītāju Jāni Sildniku.

Ziema pārsteidza nesagatavotus – ar šādiem vārdiem šoreiz var raksturot situāciju nevis uz autoceļiem, bet apkures granulu tirdzniecībā. Šonedēļ gan medijus, gan sociālo tīklu platformas pāršalkušas ziņas, ka Latvijā izveidojies iztrūkums granulu tirgū, jo laicīgi nav veidoti produkcijas krājumi. Kādēļ šāda situācija ir izveidojusies? Kā un cik ātri to var atrisināt? Kāda situācija ir kaimiņvalstīs? Un kā granulu trūkums ietekmē šī produkta cenu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētāju Didzi Paleju un Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi (ZZS).

Pēc gada sākumā notikušā gāzes sprādziena daudzdzīvokļu ēkā Torņkalnā aktualizēts jautājums, vai nebūtu nepieciešams ieviest obligātu mājokļa apdrošināšanu, lai vajadzības gadījumā ēkas ātrai atjaunošanai būtu nodrošināts finansiāls risinājums. Daži politiķi jau pauduši, ka šādu risinājumu neatbalsta, citi – ka ir vieta diskusijai un nepieciešami plašāki dati. Taču ko par to saka apdrošinātāji un īpašumu apsaimniekotāji? Kādi būtu ieguvumi no obligātas īpašuma apdrošināšanas un kādi būtu riski? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu un Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" Vidzemes nodaļas vadītāju Paulu Leiti-Berģi.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore kopš 2001. gada ir Māra Lāce, kura valsts galvenajā mākslas muzejā ir strādājusi jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Aizvadītajā nedēļā viņa paziņoja, ka noslēgs darba gaitas muzeja vadītājas amatā un dosies pensijā. "Delfi TV" raidījuma "Spried ar Delfi" speciālizlaidumā "Delfi" Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta ar muzeja ilggadējo vadītāju sarunājas par paveikto muzejā un situāciju Latvijas kultūrainavā šobrīd.

Izšķiršanās laiks, līderības brīdis, sajūta, ka viss ir iespējams – šie ir tikai daži no vārdiem, ar kuriem cilvēki ir raksturojuši 1991. gada janvāra barikādes, kad tūkstošiem Latvijas neatkarības atbalstītāju nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Un tieši šā gada 20. janvārī visā valstī atzīmē 1991. gada barikāžu aizstāvju jau 35. atceres gadadienu. Kādas mācības no barikāžu laika esam ņēmuši vērā, bet kādas – palikušas vien vēstures grāmatās? Kā barikāžu aizstāvēšana saistāma ar Zemessardzes pirmsākumiem? Kā Krievijas karš Ukrainā liek mums raudzīties uz vēstures notikumiem, tostarp barikādēm? Vai šobrīd Latvijas tauta atsauktos un iesaistītos barikāžu veidošanā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar ģenerāli, bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un vēsturnieku, skolotāju Valdi Klišānu.

Janvāris starptautiski tiek atzīmēts kā dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, un arī šogad kampaņā "Apsteidz dzemdes kakla vēzi!" sievietes Latvijā tiek mudinātas veikt valsts apmaksātu skrīningu un vakcināciju pret šo saslimšanu. Lai gan Pasaules Veselības organizācija izvirzījusi mērķi izskaust šo slimību līdz 2030. gadam, tomēr Latvijas dati nav iepriecinoši – saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Eiropas Savienībā. Kādēļ dzemdes kakla vēža izplatība Latvijā ir lielāka nekā vidēji Eiropā? Kāda ir vakcinācijas aptvere pret cilvēka papilomas vīrusu? Un vai Latvijai izdosies izskaust saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi jau tuvāko četru gadu laikā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecāko epidemioloģi Lindu Krauzi un onkoloģi, ķīmijterapeiti, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Geriņu.

Ja darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, valsts budžeta finansētajās iestādēs šo darba dienu nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Citām iestādēm un uzņēmumiem to nebūtu obligāti ievērot, taču lielākoties arī pārējie seko pārcelto darba dienu kalendāram, lai gan ne reizi vien ir norādījuši, ka šī prakse nav produktīva un valstij kopumā rada zaudējumus. Cik lietderīgi ir pārcelt darba dienas un kā šī prakse ietekmē valsts ekonomiku? Vai pieaug tādu uzņēmumu skaits, kuri no darba dienu pārcelšanas atsakās? Kāda ir citu valstu pieredze? Un vai vajadzētu pārskatīt svētku dienu skaitu Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu un domnīcas "Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts LaSER" (domnīca "LaSER") pētnieci Annemariju Apini.