Ko varu darīt, ja esmu uzņēmējs, un man šķiet, ka konkurenti veido karteli? Kam man par to ziņot un kādi pierādījumi nepieciešami? Kas vispār ir negodīga konkurence, un kā man pašam izvairīties no iesaistes tajā? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktori Ievu Šmiti.

Jebkuras divus spēkratu sadursmes gadījumā ir divi rīcības varianti – rakstīt saskaņoto paziņojumu, ja starp vadītājiem nav strīda par vainīgo, vai arī izsaukt policiju, kura negadījumu dokumentē, ja strīds ir. Jebkurā gadījumā piedāvājumam visu nokārtot "bez papīriem" nevajag piekrist – to var traktēt kā negadījuma vietas neatļautu atstāšanu, par ko draud nopietna atbildība – līdz pat autovadītāja tiesību zaudēšanai – tā raidījumā "Tiesības zināt" norādīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Kur vērsties, lai iegūtu tā sauktos alimentus jeb uzturlīdzekļus no šķirta dzīvesbiedra? Kā pierādīt, ka tie vispār pienākas? Kā rēķinā to apjomu un ko darīt, ja nevar par tiem vienoties? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulti Sintiju Lavsku.

Kādas ir darbinieka tiesības, ja darba vietā gadījies satraumēties? Kur vērsties, kas noteiks vainīgo un vai var cerēt uz kompensāciju? Par to Kārlis Arājs pulksten 16 raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Valsts darba inspekcijas pārstāvi Sandru Zariņu.

Ja esot ārzemēs sanāk iekulties nepatikšanās, kā pazaudēta pase vai likumpārkāpums, cilvēks no Latvijas vienmēr var vērsties pēc palīdzības pie mūsu valsts diplomātiem. Bet kā ar viņiem sazināties, vai kāds palīdzēs arī, ja esat valstī, kur nemaz nav Latvijas vēstniecības, un ko tieši šie diplomāti jūsu labā var panākt? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktori Agnesi Saliņu.

Vienalga iegādājoties klātienē vai internetā, var gadīties, ka pirkums izrādās nekvalitatīvs vai bojāts. Kā pierādīt, ka tā ir pārdevēja vai ražotāja, ne pircēja vaina? Kur vērsties, ja prece nav lietojama, bet pārdevējs atsakās samaksāto naudu atgriezt? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktori Baibu Vītoliņu.

Savs īpašums ir lieta, par kuru sapņo daudzi, taču ir viens vārds, kas iedveš šausmas katram, kuram bijusi saskarsme ar nekustamajiem īpašumiem – tas ir kopīpašums. Kas tas ir un kā līdz tādam esam nonākuši, un ko darīt, ja pieder īpašums tādā tiesiskajā stāvoklī kā kopīpašums? Par šo un citiem tematiem raidījumā “Tiesības zināt” žurnālists Kārlis Arājs sarunājas ar zvērinātu advokātu Rolandu Neilandu.

Savas tiesības ir ne tikai jāzina, bet arī jāaizstāv. Ja no noziegumiem mūs sargā policija, tad dažnedažādos citos strīdos uz tiesu var nākties doties pašam - parādu vai kompensāciju piedzīšana, darba strīdi, strīdi par aizgādnību, godu un cieņas aizstāvība un citi. Kā tieši jānoformē pietiekums tiesai, lai tas tiktu pieņemts? Ko tajā jāiekļauj un kam tas jāsūta? Cik ilga būs tiesāšanās un cik tā izmaksās? Un visbeidzot - vai tiešām vienmēr un visur nepieciešami dārgi advokātu padomi? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Aelitu Ignatjevu.

"Pirmais, ko es ieteiktu – pašām izvērtēt, vai gribat informēt darba devēju par savu īpašo stāvokli, bet ņemiet vērā arī priekšrocību, kas rodas, ja jūs par to darba devēju informējat. Proti, jūs varēsiet izmantot argumentu, ka tādēļ, ka es informēju, tādēļ darba devējs pret mani šādi rīkojas," tā raidījumā "Tiesības zināt" izteicās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs. Viņš atzina, ka, kaut likums to liedz, savā jurista praksē bieži saskaras ar situācijām, kad darba devēji atsakās ņemt darbā topošās māmiņas.

Ekonomika turpina slīdēt krīzes virzienā, inflācija, procentu likmju kāpums un milzu rēķini var radīt ne tikai īslaicīgas grūtības. Ja nu secināt, ka visus izdevumus nevarat segt ne šobrīd, ne pārskatāmā nākotnē viena no iespējām ir maksātnespējas process. Kas tieši ir fiziskas personas maksātnespējas process un kādos gadījumos to ieteicams izmantot? Ar kādām grūtībām un ilgtermiņa sekām jārēķinās? Un cik vispār maksā bankrotēt? Par to Kārlis Arājs raidījumā "Tiesības zināt" runā ar zvērinātu advokātu, sertificētu maksātnespējas procesa administratoru Kasparu Novicānu.