Tiesības zināt

Jaunībā pasaules noteikumi vēl tikai tiek iepazīti, bet robežas - arī pārkāptas. Ko darīt, ja sanācis attapties likuma nepareizajā pusē? Kādas sekas uz turpmāko dzīvi tas var atstāt? Vai šīs “grēku atbalsis” turpinās skanēt arī pēc 10 vai 20 gadiem? Par to raidījumā "Tiesības zināt".

"Ja ir agrs rīts, pirmkārt, jāuzvelk rītasvārki un jāver durvis vaļā. Citu variantu nebūs," tā uz šīs raidījuma "Tiesības zināt" nosaukumā ietverto jautājumu atbildēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš skaidroja, ka jebkāda pretošanās nozīmēs "vienīgi to, ka policija būs spiesta durvis atvērt pati, un tas nebūs patīkami nevienam no iesaistītajiem". Tas gan nenozīmē, ka šādā situācijā esat bezspēcīgs – jums ir tiesības zināt, kādēļ policisti ieradušies, ko viņi te meklē, un, protams, arī pieprasīt advokāta palīdzību.

"Pirmkārt, draugiem varbūt nevajag aizdot naudu, ja vien jūs negribat viņu pazaudēt. Tas ir vairāk tāds emocionāls jautājums, bet, ja runājam par juridiskām lietām, ļoti svarīgi ir aizdevumu noformēt rakstveidā," tā raidījumā "Tiesības zināt" teica zvērināts advokāts, "Cobalt" partneris Edgars Lodziņš. Viņš raidījumā uzskaitīja pamatlietas, kas noteikti jāiekļauj līgumā, kā arī skaidroja, kā izvērtēt iespējas parādu atgūt.

"Parāds nav brālis. Tik tiešām nav. Tad, kad lieta nonāk pie tiesu izpildītāja, jau ir mazliet par vēlu. Es aicinātu komunikāciju iesākt pat divus, trīs soļus pirms tam. Piemēram, pagājušogad tiesu izpildītāju lietvedībā ir 150 000 jaunu lietu, un 60% no tām ir administratīvie sodi. Likumā ir iestrādāti ļoti labi rīki, kā tos samaksāt – atlikt maksājumus, sadalīt termiņos un tad nevajadzēs nonākt pie tiesu izpildītāja," tā raidījumā "Tiesības zināt" pauda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Krievijas agresijas rezultātā Ukrainu pametuši jau vairāk nekā miljons bēgļi. Tāpat sabiedrībā aktīvi tiek vākti ziedojumi Ukrainas atbalstam - gan militāri, gan humāni. Ko es kā vienkāršais cilvēks drīkstu darīt, lai palīdzētu Ukrainai un tās tautai? Kādi ir ierobežojumi, ko likums uzliek? Un kā, cenšoties palīdzēt, būt drošam, ka neiekrītu krāpnieku nagos?

Pirmais "zelta likums" īrējot dzīvokli – zināt, ko pats gribi. Otrais – nepaļauties, ka tas, kas nav ierakstīts līgumā, ir noregulēts kaut kur citur – tā raidījumā "Tiesības zināt" par īres jautājumiem skaidroja "Sorainen" nekustamā īpašuma un būvniecības prakses līdzvadītājs Jorens Jaunozols. "Jūs īrējat svešu dzīvokli, uzdodat sev jautājumu – kad man būs jāmaksā, kurš man nodrošinās elektrību, ūdeni, kanalizāciju – vai ir kopējais mājas līgums, vai man kaut kas jāslēdz atsevišķi. Saraksts ar jautājumiem, ko droši ar izīrētāju izrunājat, un par ko vienojaties, to arī lieciet līgumā."

"Mēs to redzējām kovidlaikā – kad valdība lēma par dažādiem ierobežojumiem, ministri steidzās tvītot savus lēmumus, un cilvēkiem likās, ka tie jau ir spēkā. Tie nav spēkā, kamēr nav oficiāli izsludināti vestnesis.lv, lai būtu pieejami visiem, nevis tikai veselības ministra "Twitter" konta sekotājiem," tā raidījumā "Tiesības zināt" norādīja žurnāla "Jurista vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte. Raidījuma pirmā epizode veltīta gan tam, kur cilvēki paši var atrast informāciju par savām tiesībām, gan tam, kur meklēt palīdzību, nonākot dažādās sarežģītās dzīves situācijās.