Kad Sintijas Berkoldes meitiņai neatradās vieta dārziņā Rīgā, viņa pārcēlās uz dzimto Enguri. Tur bērnudārzu varēja dabūt nedēļas laikā. Tagad jau abas viņas meitiņas iet dārziņā, bet ģimenes radītā maizes ceptuve “KuKul” ziemā dod darbu 14, bet vasarā – 20 vietējiem iedzīvotājiem.

Kad Kaspars Kārkliņš mācījās Engures vidusskolā, viņš bija vienkārši neciešams skolnieks. Un darīja visu to, pret ko tagad kā Engures vidusskolas direktores vietnieks cīnās. Un, jā, skolā iet viņa bērns. Un septembrī mācības sāks Sintijas meitiņa.

Sintija un Kaspars ir tikai divi no engurniekiem, kuri bez vidusskolas savu dzīvi tur nespēj iedomāties. Un tādi ir vairāki simti apkaimes ļaužu. Ministrija redz tikai datus ekseļa tabulā. Bet ar katra bezpersoniskā skaitļa ir dzīva ģimene. Aculiecinieks. Nosargāt vidusskolu. Engures vidusskolas stāsts.