Kā mūsdienās veidojas cilvēka un uztura attiecības - kāda ir uztura psiholoģiskā nozīme un filozofija? Vai to var izmantot arī, lai sasniegtu psihoemocionālu un fizisku līdzsvaru? Raidījumā Vai tas ir normāli? saruna ar uztura speciālisti Evu Šmiti.

Ja cilvēka attiecības ar ēdienu būtu stāsts, tad kādi ir tie biežākie stāsti, ar kuriem tu saskaries?

Eva Šmite: Laikam tie stāsti nav tik skaisti, kā es par viņiem gribētu domāt. Ja jautājums būtu - kādus  stāstus es gribētu dzirdēt, tad tie noteikti būtu patīkami, baudpilni, krāsaini, iedvesmojoši. Savukārt tie stāsti, kurus es savā darbā dzirdu biežāk, ir ar trauksmes pieskaņu, ar vainas sajūtu, ar kaunu, pārdzīvojumiem. Vairāk tādā negatīvā gultnē, kā normā nevajadzētu būt.

Izklausās, ka ir daudz grūtu lietu.

Eva Šmite: Stāsti ir smagi, pat ja tie tiek stāstīti it kā viegli - man tā vienkārši ir. Tā nevajadzētu būt. Mans uzdevums ir palīdzēt tos stāstus kaut kā mainīt, uzlabot, lai tie ir pozitīvāki, priecīgāki un baudāmāki.