Drošinātājs

Kvēlākie Ukrainas atbalstītāji ir neatsverams palīgs cīņā par tās brīvību un izdzīvošanu, taču kur ir viņu spēju robeža? Šis ir jautājums, par kuru aktīvisti runā nelabprāt, labi apzinoties, ka neskaitāmi ukraiņi šai cīņā atdod savu dzīvību. Tomēr nebeidzamais un nepārtrauktais darbs Ukrainas atbalstam atstāj nopietnu ietekmi uz brīvprātīgo veselību un mentālo stāvokli arī tūkstošiem kilometru no frontes.

Šajā reizē Dīva Reiznieka saruna ar Latvijā radītās un pāri tās robežām izpletušās organizācijas "Savvaļas bites" dzinējspēku Jāni Ozolu. Par paveikto, par vēl darāmo un par to kā nebeidzamais darbs ietekmējis viņa spējas un veselību. Šis ir stāsts par nesalaužamu vēlmi palīdzēt Ukrainai, bet vienlaikus arī par to, kādi upuri tiek nesti šīs misijas vārdā.

 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

ASV un Ukrainas parakstītais derīgo izrakteņu līgums. Cik izdevīgs tas ir Kijivai?

Tuvojas Eiropas Savienības un Ķīnas samits. Vai Brisele pielabināsies Pekinai vai stingri iestāsies par savām interesēm?

Vai problēmas ar Vācijas nākamā kanclera iecelšanu amatā liecina par jaunās Vācijas koalīcijas vājumu? 

 

00:31 Ievads

02:29 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

04:44 ASV un Ukrainas parakstītais derīgo izrakteņu līgums. Cik izdevīgs tas ir Kijivai?

11:35 Tuvojas Eiropas Savienības un Ķīnas samits. Vai Brisele pielabināsies Pekinai vai stingri iestāsies par savām interesēm?

16:28 Vai problēmas ar Vācijas nākamā kanclera iecelšanu amatā liecina par jaunās Vācijas koalīcijas vājumu?

22:45 EXPLAINER: Spēles elementi Ukrainas Armijas dronu vienību motivācijai un efektīvākai apgādei.

29:38 Piesakām šīs epizodes viesi – Jāni Ozolu – organizācijas “3D Savvaļas bites” izveidotāju.

31:50 “3D Savvaļas bites” šobrīd darbojas 24 valstīs. 

32:00 Neliels ieskats organizācijas vēsturē.

35:10 Līdz šim sadrukātas 3 miljoni granātu astīšu.

36:12 Mazie droni ir mainījuši šo karu.

37:47 Uzvara karā sākas rūpnīcā.

39:55 Ukraina mums sniedz ļoti daudz vērtīgas pieredzes. Svarīgi to pārņemt.

42:00 Sīkumi mēdz izmainīt lielus notikumus.

43:44 Kā liek justies tas, ka paša rokām  darinātas lietas ietekmē kara gaitu?

45:38 Nav ļoti viegli tik ilgi dzīvot tādā spriedzē arī šeit, Latvijā.

48:15 Katram jāsāk ar sevi, domājot kā aizsargāsim savu brīvību.

49:14 Jānis par savu izdegšanu.

52:20 šī misija ir kā atkarība, bet ir atnākusi sapratne, par to, ka jākoncentrējas uz komandas darbu un savu veselību.

54:45 “Savvaļas bišu” attīstību bremzē ziedojumu trūkums. Arvien tiek meklēti jauni ziedotāji.

57:06 Apsver iespēju izveidot sociālo uzņēmumu.

58:00 Šobrīd ražo ātri saliekamus dronus un spētu saražot pat 50 000 mēnesī.

1:00:40 NATO institūcijās nav atrastas dzirdīgas ausis. 

1:01:42 Par Latvijas attieksmi.

1:06:44 Ķīnā par dronu ražotājiem pārtop pat zeķubikšu fabrikas.

1:08:53 Tuvākā laika plāno cerība attīstīt jauniešu apmācību dronu vadīšanā.

1:10:42 Šobrīd sajūta kā ļoti garā maratonā. 

1:11:48 “3D savvaļas bites” meklē papildspēkus, bet šobrīd ar printēšanas materiālu nevar nodrošināt.

1:16:57 Sarunas beigas.

1:17:40 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.

1:22:34 Padalieties ar šo interviju un epizodi.

1:23:16 Rakstiet mums [email protected]

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Although Kharkiv is one of Ukraine’s cities most at risk from Russian attacks, its people have adapted to life in wartime. Among them is Alona Prylutska, who refuses to let constant rocket, artillery, and drone strikes stop her from pursuing her life’s mission: rescuing bats in distress. As co-founder of Ukraine’s largest bat rehabilitation center, Alona describes to Rihards Plūmes how her team continues to save thousands of bats each year, educate the public —even as war turns buildings into deadly traps for both people and animals. A look at wartime life through the eyes of a passionate activist and the vulnerable creatures she protects. 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Lai arī Harkiva ir viena no Krievijas uzbrukumu apdraudētākajām pilsētām Ukrainā, cilvēki tur pielāgojušies dzīvei kara apstākļos. Aļona Priļutska ir viena no šādiem cilvēkiem, kura regulārus raķešu, artilērijas un dronu triecienus neuzskata par pietiekošu argumentu, lai pamestu vienu no savas dzīves lielajām misijām – palīdzēt bēdā nonākušiem sikspārņiem. Sarunā ar Rihardu Plūmi Aļona izklāsta Ukrainā lielākā sikspārņu aizsardzības centra misiju un darbību kara laikā, kā arī atklāj kā karš ietekmējis ne tikai cilvēku, bet arī sikspārņu dzīvi. 

Skats uz dzīvi kara apstākļos aizrautīgas aktīvistes acīm. 

 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Vai, mazinoties ASV interesei par miera sarunām Ukrainā, Eiropa izmantos iespēju, lai spēlētu lielāku lomu?

Kāpēc Putins pēkšņi gribot runāt ar Ukrainu?

Spānija pārsteidz un aizsardzībai tērēs vairāk krietni ātrāk nekā paredzēts. Kāpēc tas svarīgi arī Latvijai? 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Many people have woken up from the hallucination that Russian culture is similar to ours or is the same", says Natalia Behma, a Ukrainian professional singer who arrived in Latvia with just one backpack on her shoulders and was accepted into the State Academic Choir “Latvija” just to sing in Latvian three days later. During this time, she has assessed Latvia as a dream place for a choir musician, while at the same time steadfastly fighting for the popularization of Ukrainian culture and the protection of her country.

 

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" ("The Fuse"), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. 

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

"Daudzi cilvēki pamodušies no halucinācijas, ka krievu kultūra ir līdzīga mūsējai vai tāda pati," saka Natālija Behma - ukrainiete, profesionāla dziedātāja, kura Latvijā ieradās ar vienu mugursomu uz pleciem un tika uzņemta Valsts Akadēmiskajā korī “Latvija”, lai jau trīs dienas vēlāk dziedātu latviski. Šajā laikā viņa novērtējusi Latviju kā gluži vai sapņu vietu kormūziķim, vienlaikus nelokāmi cīnoties par Ukrainas kultūras popularizāciju un valsts nosargāšanu.

 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Cik ilgi Krievijas naratīvi valdīs pār Trampa administrācijas amatpersonām;

Kādu ietekmi uz Ukrainu un Eiropu atstās Vācijā notikušās un Polijā gaidāmās vēlēšanas;

Ko Donaldam Trampam NATO samitā Hāgā vēlēsies pierādīt sabiedrotie? 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Я перша дитина, яку вивезли з Криму. Діти мого віку там переповнені пропагандою. Я не звинувачую їх, тому що вони просто не мали можливості, бажання чи стимулу вникати в ці проблеми", - каже гостя Drošinātājs/Запобіжник цього тижня, 17-річна Настя, в інтерв'ю кореспонденту Латвійського радіо в Україні Indra Sprance. Їй вдалося втекти з контрольованого Росією Криму, але те, що вона там пережила, і втрата батька на війні залишили її сивою в молодому віці. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

"Esmu pirmais bērns, ko izveda no Krimas. Mana vecuma bērni tur ir propagandas pārņemti. Es viņus nevainoju, jo viņiem vienkārši nav bijusi iespēja, vēlēšanās un stimula iedziļināties šajos jautājumos," tā intervijā Latvijas Radio korespondentei Ukrainā Indrai Sprancei saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa - 17 gadus vecā Nastja, kurai izdevies izkļūt no Krievijas kontrolētās Krimas. Taču tur piedzīvotais un tēva zaudēšana karā likusi nosirmot jau savā jaunajā vecumā. 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Kāda ir globālā tarifu kara ietekme uz Ukrainas drošību? 

ASV karavīru atvilkšana no Austrumeiropas un tā sekas.

Ukrainas gūstā nonākuši pirmie okupantu rindās karojušie ķīnieši. Kādēļ šis ir svarīgāk, nekā varētu domāt? 

 

Epizodes gaita: 

00:31 Ievads

00:51 Tarifi, tarifi, tarifi

01:20 Tramps spēlē golfu, kamēr Lietuvā godina bojā gājušos ASV karavīrus 

01:54 Šonedēļ ar interviju viesos Indra Sprance

02:51 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

03:54 Globālā tarifu kara ietekme uz Ukrainas drošību?

08:07 ASV karavīru atvilkšana no Austrumeiropas un tā sekas.

15:36 Ukrainas gūstā nonākuši pirmie okupantu rindās karojušie ķīnieši. Kādēļ šis ir svarīgāk, nekā varētu domāt?

19:39 EXPLAINER: Dronu lomas pieaugums frontē un Ukrainas aizsardzības industrijā. 

21:55 Ukrainas aizsardzības industrijas iespaidīgā izaugsme

24:44 Ukraina aicina partnervalstu ražotājus izmēģināt savus ieročus Ukrainā

25:30 Dronu efektivitāte frontē

28:30 Viens no zināmākajiem Azov komandieriem pieprasa Ukrainas bruņoto spēku komandiera Oleksandra Sirska atkāpšanos.

30:09 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– 17gadīgo Nastju, kuru izdevies izvest no okupētās Krimas, kur piedzīvotais licis  viņai  sākt nosirmot jau 14 gadu vecumā. 

31:55 Pilna mēroga iebrukuma sākums, tobrīd 14 gadus vecajai Nastjai bija negaidīts un sāpīgs trieciens.

32:40 Sākot interesēties par politiku, vajadzēja strauji pieaugt, lai parūpētos par savu drošību.

33:32 Okupācijā visu laiku bija bail.

34:37 Ukraiņu valodu sāka slepeni apgūt pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma.

35:15 Bērnu smadzenēs propagandu sāk dzīt iekšā jau bērnudārzā, 3 gadu vecumā.

36:26 Informāciju ieguva no ukraiņu avotiem internetā.

37:00 Privātas sarakstes dēļ vietējā policija sāka nodarboties ar Nastjas pāraudzināšanu.

41:13 Nastju iekļāva policijas uzskaitē, bet vietējiem policistiem vēlāk nebija liela interese ar viņu krāmēties.

43:27 Pat runājot ar draugiem, jābūt uzmanīgai.

44:22 Nastja nepadevās propagandai.

45:40 Par aizbraukšanu no Krimas ar īpašas organizācijas palīdzību.

47:33 Ceļš uz Ukrainu veda caur krieviju un baltkrieviju aizbildņu pavadībā.

49:32 Lai arī dzīves lielākā daļa pavadīta Krimā, iebraucot Ukrainā, pārņēma māju sajūta.

51:03 Sabiedrība Krimā iedalāma trijās daļās – krievijas atbalstītāji, Ukrainas atbalstītāji un tādi, kuriem viss vienalga.

54:23 Mācoties Krimā ik pirmdienu jādzied krievijas himna un jāpiedalās propagandas stundās.

56:24 Propaganda skolās ir ļoti efektīva.

57:00 Tētis atdeva dzīvību par Ukrainu.

58:38 Sāka sirmot jau 14 gados.

59:18 Ukrainas bērni kara dēļ ir spiesti pieaugt ātrāk.

1:00:30 Ar vecmāmiņu, kura palika Krimā, sazinās katru dienu.

1:01:53 Vecmāmiņa grib pārcelties pie Nastjas un viņas mātes, taču šobrīd to realizēt ir ļoti sarežģīti.

1:03:32 Sajūtas kara sākumā un gaidot pamieru.

1:05:35 Sarunas beigas.

1:05:54 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto.

1:10:53 Rakstiet mums [email protected]

1:11:00 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Работают ли китайские компании в санкционированных оккупированных Россией территориях Украины? Официальная Москва это отрицает, потому что официальный Пекин это отрицает... никто не хочет открыто ложиться под бремя санкций. Но есть и оккупационные правители местного масштаба, которые хотят показать, что они активны и эффективны. Потом эти иглы вылезают из мешков– и их замечают зоркие журналисты-расследователи. Один из них — главный редактор “Реальної газети” Андрій Діхтяренко, который первым заметил следы китайских компаний в Мариуполе. 

"За последние 11 лет подобных утверждений было много, мы всегда пытались их проверить, и всегда они были просто пропагандистской чепухой. Но в этот раз мы действительно нашли весомые доказательства того, что китайские компании действительно начали значительную деятельность на территории оккупированной Донецкой области. В частности, две китайские компании из провинции Хэнань," говорит Андрій Діхтяренко в разговоре с Rihards Plūme. 

 

Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии. 

Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs

Vai Ķīnas uzņēmumi darbojas sankcijām pakļautajās Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās? Oficiālā Maskava to noliedz, jo oficiālā Pekina to noliedz... neviens negrib atklāti pakļūt zem sankciju sloga. Taču tad ir lokālā mēroga okupācijas vietvalži, kuri vēlas parādīt, ka aktīvi un rezultatīvi darbojas. Tad nu arī īleni spiežas laukā no maisiem – tos pamana acīgi pētnieciskie žurnālisti. Viens no tādiem ir "Realna Gazeta" galvenais redaktors Andrijs Dihtjarenko, kurš pirmais Mariupolē pamanījis ķīniešu uzņēmumu pēdas. 

"11 gadu laikā ir bijuši daudz līdzīgi apgalvojumi, mēs vienmēr esam mēģinājuši tos pārbaudīt, un tās bija tikai propagandas muļķības. Taču šoreiz mēs patiešām atradām nozīmīgus pierādījumus tam, ka Ķīnas firmas patiešām uzsākušas ievērojamu aktivitāti okupētā Doneckas apgabala teritorijā. Divas Ķīnas firmas no Henaņas provinces," tā sarunā ar Rihardu Plūmi par savu pētījumu stāsta Andrijs Dihtjarenko. 

 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Kāda ir Eiropas vieta ASV aizsardzības plānos? 

Kā Trampa runas par Grenlandes pārņemšanu apdraud Latviju?

Jaunā Vācijas valdība varētu mēģināt ierobežot Orbānu. Kādēļ mums tās ir tikai daļēji labas ziņas? 

 

Epizodes gaita: 

00:31 Ievads

00:58 Kādēļ daži droni krievijas uzlidojumos ir bez sprāgstvielām. Versijas. Kāda ir jūsējā?

02:43 Šīs nedēļas lielās intervijas centrā kāds visai zīmīgs žurnālistikas izmeklēšanas rezultāts.

04:27 Kura Drošinātāja sadaļa visvairāk interesē jūs?

05:47 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:

06:35 Kāda ir Eiropas vieta ASV aizsardzības plānos?

11:40 Kā Trampa runas par Grenlandes pārņemšanu apdraud Latviju?

16:39 Jaunā Vācijas valdība varētu mēģināt ierobežot Orbānu. Kādēļ mums tās ir tikai daļēji labas ziņas?

22:08 Vai izmaiņas ES lēmumu pieņemšanas mehānismā nāktu par labu Latvijai?

23:07 3 gadadiena kopš Bučas traģēdijas

23:48 EXPLAINER: situācija okupētajā Mariupolē  

31:28 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– medija „Realna Gazeta” galveno redaktoru un dibinātāju Andriju Dihtjarenko.

33:02 Par žurnālistisko izmeklēšanu, kurā atklājās Ķīnas kompāniju iesaiste Mariupoles atjaunošanas darbos.

38:50 Pētījums ildzis vairāk nekā pusgadu.

39:50 Ķīnas uzņēmumi investējuši būvniecības nozares rūpnīcās.

43:00 Mariupole šobrīd ir liels masu kaps, un krievija būvniecību izmanto, lai noslēptu pastrādāto noziegumu sekas.

45:08 Krievijai Mariupole ir prioritāra pilsēta atjaunošanas ziņā. 

47:49 Ķīnas uzņēmumu investīcijas tieši saistītas ar krievijas militārās agresijas atbalstu.

48:57 Krievijai nepieciešama nauda. 

50:30 Okupācijas administrācija aktīvi strādā, lai pārliecinātu Ķīnas uzņēmumus ieguldīt okupēto teritoriju atjaunošanā.

53:20 Ķīna baidās no starptautiskajām sankcijām.

55:43 Vai Ķīna šajā karā ir neitrāla?

58:59 Reakcija uz notikušo izmeklēšanu.

1:00:12 Kāpēc Ukraina ir piesardzīga ar sankciju ieviešanu pret Ķīnu?

1:02:24 Aicina uz sadarbību Latvijas pētnieciskos žurnālistus.

1:03:20 Sarunas beigas.

1:03:45 Atšķirības starp Mariupoli un Bahmutu.

1:06:17 Pēc nedēļas Indras Sprances Ukrainā sagatavota intervija par bēgšanu no Krimas.

1:06:50 Padalieties ar šo interviju un epizodi

1:07:37 Rakstiet mums [email protected] 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

"Мы — виртуальный дом для переселенцoв Бахмута," — говорит Анна Бокова, главный редактор интернет-СМИ "Бахмут.ин.UA". В разговоре с Dīvs Reiznieks Ханна расскажет, почему продолжают работу этого портала даже после того, как город разрушен, а его выжившие жители разбросаны по Украине и миру. Как обращаться к все более широкой аудитории, находясь в изгнании, и борясь за выживание средства массовой информации, в то время, когда финансовая поддержка Соединенных Штатов исчезла. 

Это полное интервью без перевода из подкастa Латвийского радио "Drošinātājs" (“Предохранитель”), посвященный людям Украины и их сопротивлению российской агрессии.

Ссылки на полную версию подкастa можно найти здесь: linktr.ee/drosinatajs