Drošinātājs

Tālis Eipurs sarunā ar ukraiņu Kamikadzes dronu piloti Valentīnu Korobku, kura gan iznīcina pretinieku mērķus, gan vāc naudu armijai, gan pati ir māte mazam puikam. 

 

Savukārt Dīvs Reiznieks Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujās par šīm aktualitātēm: 

• Ja Vācija grib kritizēt citas Eiropas valstis, tai pašai jārāda labāks piemērs; 

• Vašingtonā šobrīd vismaz trīs tēmas svarīgākas par Ukrainu. Lielāka cerība uz 50 miljardiem no Eiropas Savienības; 

• Ukrainā diskusija numur viens šobrīd ir par gaidāmo mobilizāciju. Ukrainai jāmaina pieeja mobilizācijai, ejot prom no padomju laiku tikumiem. Mums svarīgi vērot šo procesu un mācīties; 

• Ukrainā saražo vairāk dronus, nekā valsts spēj nopirkt.

 

Par droniem un to veidiem arī raidieraksta saimnieku sagatavots plašāks skaidrojums. 

 

Epizodes gaita: 

00:00 Ievads

02:39 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm:

03:37 Ja Vācija grib kritizēt citas Eiropas valstis, tai pašai jārāda labāks piemērs.

06:54 Vašingtonā šobrīd vismaz trīs tēmas svarīgākas par Ukrainu. Lielāka cerība uz 50 miljardiem no Eiropas Savienības. 

15:23 Ukrainā diskusija Nr.1 šobrīd ir par gaidāmo mobilizāciju. Ukrainai jāmaina pieeja mobilizācijai, ejot prom no padomju laiku tikumiem. Mums svarīgi vērot šo procesu un izdarīt secinājumus.  

19:34 Ukrainā saražo vairāk dronus, nekā valsts spēj nopirkt.

22:04 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Valentīnu Korobku, ukraiņu Kamikadzes dronu piloti, kura gan iznīcina pretinieku mērķus, gan vāc naudu armijai, gan pati ir māte mazam puikam. 

24:24 EXPLAINER: Kādi droni tiek izmantoti frontē?

30:28 beidzot sākas intervija

30:34 Valentīna par to kā nokļuva armijas rindās, pie reizes piedzīvojot padomju laiku birokrātisko mantojumu.

32:49 Protu braukt ar bruņutransportieri, taču darbs ar kamikadzes bezpilota lidaparātiem ir daudz vienkāršāk un interesantāk.

33:48 Kad sākās pilna mēroga iebrukums, man dēlam bija 4 mēneši, tādēļ radi mani atrunāja no došanas uz fronti. Taču, man bija kauns, ka sēžu mājās. Tādēļ, pagaidīju, kad dēlēns nedaudz paaugsies un tomēr devos.

35:39 Kopš augusta dēlu esmu redzējusi divas reizes. 

38:48 Karā doties motivē sirdsapziņa.

40:15 Kas tu būtu, ja nebūtu kara?

41:14 Kā nonāci tieši līdz dronu pilotēšanai?

42:45 Ir īpaša programma, kas par dronu pilotiem apmāca tieši sievietes.

44:00 Kā tīri praktiski kļūt par kamikadzes dronu pilotu? 

47:25 Kāpēc ir grūti pateikt cik tieši mērķi ir iznīcināti?

49:36 Kādas emocijas pārņem, iznīcinot mērķi?

51:05 Kamikadzes dronu operatori pretiniekiem ir prioritārs mērķis

52:41 Kamikadzes dronu pionieri ir ukraiņu FPV sporta dronu piloti. Tagad jau krievi pievilkušies klāt. Bez rietumu palīdzības, šie svaru kausi var nosvērties par labu pretiniekam. 

54:58 Kāpēc tevi mēdz saukt arī par Valiko Korobkadzi?

56:14 Ceru savas zināšanas nodot tālāk.

57:32 Sarunas beigas.

57:40 Tālis un Dīvs reflektē par dzirdēto.

1:02:31 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Pirmos dzīves gadus pavadījusi Purvciemā, viņa ar ģimeni pārcēlās uz ASV, izglītību ieguva Jēlā un Kembridžā un nu ir viena no visbiežāk redzamajiem latviešiem vadošajos pasaules ziņu kanālos, daloties ar savu ekspertīzi, tai skaitā skaidrojot Ukrainas izdzīvošanas cīņas nianses. Kas ir Kristīne Bērziņa, kuru jūs pazīstat kā “Drošinātāja” iknedēļas ziņu skaidrošanas guru? 

Dīvs Reiznieks noķēra Kristīni, kad viņa uz īsu mirkli bija ieskrējusi Rīgā, lai noskaidrotu Kristīnes dzīves ceļu.

 

Savukārt Tālis Eipurs Kristīni liks pie ierastā darba, lai viņa izskaidrotu šādas aktuālās tēmas: 

• Šis gads Eiropā un pasaulē nāks ar ļoti daudzām parlamentu un valstu līderu vēlēšanām. Ko no tām sagaidīt? 

• Vai ārzemēs iesaldētie Krievijas līdzekļi tiks konfiscēti un atdoti Ukrainai?

• Kādi ir paši svarīgākie novēlējumi Ukrainai jaunajā, 2024. gadā, cīnoties pret Krievijas iebrukumu?

 

Tāpat, Tālis un Dīvs pavērs priekškaru uz “Drošinātaja” tapšanas aizkulisēm.

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

 

Epizodes gaita: 

00:00 Ievads

01:45 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm:

03:03 Kādi ir paši svarīgākie novēlējumi Ukrainai jaunajā, 2024. gadā cīnoties pret Krievijas iebrukumu? Svarīgākais nezaudēt pašpārliecinātību.

06:49 Šajā gadā īpaši daudz vēlēšanas Eiropas valstīs un ne tikai. Kādi no tā riski Ukrainai? 

10:45 Vai ārzemēs iesaldētie Krievijas līdzekļi tiks konfiscēti un atdoti Ukrainai? Svarīgākie izaicinājumi.

13:40 EXPLAINER: Kā tiek gatavots “Drošinātājs”

30:16 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Kristīni Bērziņu, Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci

31:21 Kas ir Kristīne Bērziņa?

32:40 Kas slēpjas aiz Kristīnes amata nosaukuma?

33:20 Pirmos gadus dzīvoja Purvciemā.

33:56 Vēlāk ar ģimeni pārcēlās uz ASV, bet vasaras pavadītas Latvijā, Ikšķilē.

35:15 “Man Latvija ir kaut kas īsts.”

36:06 Savu ceļu izglītībā izvēlējusies visnotaļ apzināti.

36:40 Lielākais iespaids – Vaira Vīķe Freiberga un citas spēcīgas latviešu sievietes politikā. 

37:04 Latvijā sievietēm nav “stikla griestu”. Šeit viss ir iespējams.

37:41 Vidusskolā mācījās Čikāgā, bet literatūru mācījās latviešu valodā un pārbaudījumus kārtoja Latvijā.

38:24 Nolēma studēt Jēlā pie slavena Aukstā kara eksperta.

39:22 Tēva pāragrā aiziešana kā spīta dzinējspēks

40:17 Jēlā bija grūti, izaicinoši, visi cīnās un arī atbalsta. Tas citādi, nekā citās prestižās universitātēs. 

42:22 Vienlaicīgi studēja gan vēsturi, gan politoloģiju.

42:54 Bakalaura darbu Jēlā rakstīja par rokmūzikas ietekmi uz atmodu Latvijā un Nordstream

45:15 Pēc Jēlas bija jāpelna nauda, strādājot Juristu firmā Ņujorkā, taču atnāca finanšu krīze un apjausma, ka šī laikam nebūs īstā nozare.

46:34 Ieiešana politikas sfērā

48:00 Ko nozīmē studēt Kembridžā?

49:19 Tālāk uz Berlīni kopā ar vīru, kur turpinājās pētījumi par Krievijas gāzes ietekmi Vācijā, kas noveda pie jaunām iespējām.

52:58 Vīra darba dēļ pāris gadi tika pavadīti starp Briseli un Maskavu.

54:05 Pandēmijas laikā ar ģimeni pavadīja Latvijā. Vīrs iemācījies latviešu valodu, bet dēls šobrīd dzīvojot ASV, tālmācībā mācās arī Brocēnu vidusskolā. 

55:43 Darba piedāvājumi no Latvijas nav bijuši.

56:41 Darbs Valsts konkurētspējas komisijā pie valsts prezidenta.

57:57 Kristīnes attiecības ar Ukrainas tēmu. Izprast situāciju palīdzēja dzīvošana Maskavā.

1:00:26 Ja skatās no Vašingtonas, tad Eiropa visa ir viena. “Parīzes Eiropa” vai “Berlīnes Eiropa” ir kaut kas pilnīgi cits.

1:02:27 Latvietes faktors eksperta darbā – ieguvums ASV, bet mīnuss dažās citās auditorijās, pirmkārt jau rietumeiropas uzņēmēju vidū.

1:05:36 Kāpēc daudzi rietumeiropas uzņēmumi tulīt pēc kara beigām būs atpakaļ Krievijā.

1:06:04 Vai “ekspertu” komūnā ir dalīšanās pēc ģeogrāfiskā principa?

1:08:05 Kādus cilvēkus varam saukt par “ekspertiem”?

1:09:49 Darbs ar informācijas avotiem. 

1:12:12 Domnīcu viens no galvenajiem uzdevumiem: veidot telpu viedokļu apmaiņai.

1:13:17 No kurienes nāk Maršala fonda finansējums?

1:13:40 Kas ir eksperta””  darbs?

1:14:14 Kristīne atsakās ieteikt konkrētus ekspertus, grāmatas vai informācijas avotus. Lūk, kāpēc.

1:15:49 Vai pareizi, ka Latvija nobloķējusi Krievijas informācijas (propagandas) avotus?

1:16:44 Jāklausās Drošinātājs!

1:18:25 Kristīne prognozē ātrāko termiņu kad karš Ukrainā būs beidzies.

1:19:00 Sarunas beigas.

1:19:30 Tālis un Dīvs reflektē par dzirdēto.

1:20:03 Nākamajā epizodē kamikadzes dronu pilote no Ukrainas.

1:20:32 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!

Tālis Eipurs iztaujās, kādas konservu ražotnes līdzīpašnieci Hersonas pievārtē. Šis būs stāsts par vellišķīgu apņemšanos neļaut karam sagraut ģimenes izlolotu uzņēmumu, spēju atgriezties un strādāt par spīti neskaitāmiem apdraudējumiem. 

 

Pilna epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/hersonas-tomatu-atdzimsana--54.a186038https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/hersonas-tomatu-atdzimsana--54.a186038/

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Tālis Eipurs iztaujās, kādas konservu ražotnes līdzīpašnieci Hersonas pievārtē. Šis būs stāsts par vellišķīgu apņemšanos neļaut karam sagraut ģimenes izlolotu uzņēmumu, spēju atgriezties un strādāt par spīti neskaitāmiem apdraudējumiem.

 

Savukārt Dīvs Reiznieks Kristīni Bērziņu iztaujās par šādām tēmām:

- Ukrainas sekmīgie triecieni pa Krievijas militāro arsenālu kā atbilde kritiķiem un fatālistiem;

- F16 iznīcinātāji beidzot Ukrainā? Kāda būs to ietekme?

- Vācu “Bild” brīdina, kad Krievija varētu īstenot jaunu uzbrukumu Eiropai, un Kristīne skaidro, kāpēc šādai versijai netic;

- Turcijā atsākusies kustība jautājumā par Zviedrijas uzņemšanu NATO. Cik raita tā būs? 

 

Podkāsta gaita:

00:00 Ievads

01:00 Par šo epizodi.

03:17 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm:

04:16 Ukrainas sekmīgie triecieni pa Krievijas militāro arsenālu ir kā laba atbilde kritiķiem un fatālistiem

07:21 F16 iznīcinātāji beidzot Ukrainā? Kāda būs to ietekme?

09:30 Vācu “Bild” brīdina kad Krievija varētu īstenot jaunu uzbrukumu Eiropai un Kristīne skaidro kāpēc šādai versijai netic 

11:16 2024.gads būs “gaidīšanas gads”.

12:40 Turcijā atsākusies kustība jautājumā par Zviedrijas uzņemšanu NATO. Cik raita tā būs?

16:12 EXPLAINER: Cik liela ir Krievijas Melnās jūras flote? Un cik daudz no tās Ukraina jau spējusi iznīcināt.

21:13 Piesakām šīs epizodes galveno viesi – Marinu, kura drošības apsvērumu dēļ negribēja, lai viņas uzvārds būtu publisks. Marina ir līdzīpašniece konservu rūpnīcā pie Hersonas, kas smagi cieta Krievijas uzbrukumā un okupācijas laikā, taču, pēc teritorijas deokupācijas tika atgūta un darbība tajā jau daļēji atjaunota.  

24:15 Marina iepazīstina ar sevi, savu ģimeni un ģimenes uzņēmumu, kas ir ģimenes dzīves centrā.

28:50 Lai eksportētu produkciju, ražotnes jauda pagaidām par mazu.

31:26 Marinas 22.februāra stāsts. 

36:34 Marinai vecākus nācās gluži vai ar viltu dabūt laukā no ražotnes.

37:28 Tēvs nosirmoja trijās dienās.

39:35 No okupētās Hersonas ne visi spēja izkļūt dzīvi.

40:50 Notikumiem ražotnē varēja sekot līdzi arī pēc okupācijas sākuma, taču tikai līdz brīdim, kad teritorijā iebrauca tanks. Tad visi sakari pārtrūka.

42:31 Iebrucēji plaukstošu uzņēmumu pārvērta par parādniekiem, metodiski iznīcinot visu iespējamo. Un tā notika ar ļoti daudziem.

43:51 Vecāki turas kā tērauds.

44:25 Tēvs nav pārtraucis strādāt nevienu dienu!

45:45 Ko ieraudzīja tad, kad varēja atgriezties ražotnē?

49:17 Ko nozīmē birokrātija kara laikā - 

51:30 Lai arī ir iespēja izvest uzņēmumu uz drošākām teritorijām, tēvs no šādas iespējas atteicās.

53:20 Ražotne bija kā vietējā dzīvības oāze

55:15 Kā ar darbiniekiem?

56:25 Kur tiek iegūti dārzeņi pārstrādei, ja vietējie lauki zemniecībai bīstami?

58:56 Ukraiņu prece Latvijas veikalos.

1:00:00 Vai konservu ražotāji jūt, ka gadu mija Ukrainā šogad tiks svinēta?

1:01:17 Jebkāda palīdzība šobrīd zelta vērtē un netiks aizmirsta.

1:03:00 Ļoti daudzi uzņēmumi relocējušies.

1:05:10 Mēs bijām krievvalodīgie, lojālāki Krievijai, nekā vajadzētu, taču tagad ienīstu Krieviju.

1:07:32 Vēlos tikai uzvaru. 

1:09:46 Sarunas beigas.

1:10:30 Dīvs un Tālis reflektē par dzirdēto.

1:13:31 Nākamajā epizodē lielā saruna ar mūsu pašu Kristīni Bērziņu

1:14:52 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ko Ziemassvētkos vēlās piefrontes bērni? To vislabāk zina projekta “Svētā Mikolaja brieži” koordinatore Inna Ačkasova, kura ir šīs nedēļas galvenā viešņa. Viņas pārstāvētā organizācija apkopo bērnu vēlmes un atrod cilvēkus, kuri spēj tās realizēt, lai bērniem Ziemassvētkus atkal padarītu par svētkiem. 

 

Kā ukraiņi svin Ziemassvētkus un kad – arī par to šajā epizodē. 

 

Pilnā epizode klausāma šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/sveta-mikolaja-briezi--53.a185794/

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Ko Ziemassvētkos vēlās piefrontes bērni? To vislabāk zina projekta “Svētā Mikolaja brieži” koordinatore Inna Ačkasova, kura ir šīs nedēļas galvenā viešņa. Viņas pārstāvētā organizācija apkopo bērnu vēlmes un atrod cilvēkus, kuri spēj tās realizēt, lai bērniem Ziemassvētkus atkal padarītu par svētkiem. 

 

Kā ukraiņi svin Ziemassvētkus un kad – arī par to šajā epizodē.

 

Savukārt Tālis Eipurs Kristīni Bērziņu iztaujās par šādām tēmām:

• Kāpēc nav prātīgi ticēt Putina izteikumiem, ka Krievija netaisās uzbrukt NATO

• ko nozīmē Apvienotās karalistes apņemšanās atbalstīt Ukraiņus cīņā par Melno jūru.

• Kad amerikāņu uzņēmumi varētu sākt ražot ieročus pašā Ukrainā.

• Kāpēc Ukraiņiem ir pamats cerēt uz ASV daudzmiljardu palīdzību, pat ja tā nesen senātā noraidīta? 

 

Epizodes gaita: 

00:00 Ievads

01:05 Šī būs tāda Ziemassvētku epizode.

02:44 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm:

03:48 Kāpēc Ukraiņiem ir pamats cerēt uz ASV daudzmiljardu palīdzību pat ja tā nesen senātā noraidīta? Ukraina nav aizmirsta Vašingtonā.

05:38 ASV ieroču ražotāji ieinteresēti sadarbībai ar Ukrainu.

08:40 Kāpēc nav prātīgi ticēt Putina izteikumiem, ka Krievija netaisās uzbrukt NATO

11:36 Ko nozīmē Apvienotās karalistes apņemšanās atbalstīt Ukraiņus cīņā par Melno jūru. 

14:43 EXPLAINER: Ziemassvētki Ukrainā – politiskais aspekts

19:10 Ziemassvētki Ukrainā – kādas ir viņu tradīcijas?

21:37 Piesakām šīs epizodes galveno viesi - Innu Ačkasovu – labdarības projekta “Svētā Mikolaja brieži” koordinatori 

22:36 Tetjana saka, ka ir gan briedis, gan darbīgais Svētā Mikolaja palīgs

23:01 Svētais Mikoljs piedzīvojis atgriešanos. Padomju laikos viņu izstūmis bija Salavecis.

25:20 Inna iepazīstina ar nevalstiskās organizācijas “Ukrainas robežas” darbību, kas aizsākās pēc 2014.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā un bija partneris daudzām starptautiskajām palīdzības organizācijām austrumukrainā.

26:24 projekts “Svētā Mikolaja brieži” radās pēc piefrontes brīvprātīgo mudinājuma, lai Ziemassvētku laikā radītu turienes bērniem svētkus.

27:30 Pirmajā gadā tika saņemtas 1200 bērnu vēstules, kuras viņi sūtīja Svētajam Mikolajam lūdzot kādu konkrētu dāvanu Ziemassvētkos. Un tik pat cilvēku atsaucās, nopērkot šīs dāvanas. 

28:14 Brīvprātīgie šīs dāvanas nogādāja bērniem, pie reizes sarīkojot svētku pasākumu. 

28:50 Cilvēkus, kuri piesakās piepildīt bērnu vēlmes saucam par “brīnumdariem”.

29:14 Pēc pilna mēroga iebrukuma vietas, kur voluntieri brauca iepriekš tika ātri okupētas vai nopostītas. Tāpēc nācās bērnus meklēt pa visu valsti.

31:50 Lielākā atšķirība no pagājušajiem Ziemassvētkiem ir iespēja doties uz Harkivas reģiona deokupētajās teritorijās. 

34:15 Kas ir cilvēki, kuri paliek pie frontes un nebrauc prom?

35:47 Bērni, kuri piedzīvojuši okupāciju nekad labprātīgi nekļūs par krievijas sastāvdaļu.

37:12 Ko darīt, kad saproti, ka bērnu vēlmes nav realizējamas?

38:36 Kas ieraugāms piefrontes bērnu acīs?

39:27 Kā bērni raksta vēstules Svētajam Mikolajam?

40:36 Šogad vēstules uzrakstījuši 2000 bērni.

41:10 Ko bērni prasa visbiežāk?

43:04 Šo projektu pavada brīnumi

44:35 Kā cilvēki var piepildīt bērnu sapņus – kā tas notiek tīri tehniski?

48:50 Kad dāvanas sagādātas, voluntieri dodas pie bērniem un sarīko īpašus svētkus. 

49:20 Svētais Mikolajs ir bēdīgs, jo nevar izpildīt bērnu vēlēšanās.

50:42 Šo svētku mērķis ir atgriezt bērniem bērnību. Bērnība nevar pagaidīt, kad beigsies karš.

51:15 Svētais Mikolajs nomainījis sarkanu mēteli uz zilu un tā nav nejaušība.

52:18 Ukrainas bērnus ļoti iepriecinās dāvanas no Latvijas.

54:05 Pati Inna pēc iespējas ātrāk gaida uzvaru. 

55:04 Sarunas beigas.

55:10 Dīvs un Tālis reflektē par dzirdēto.

59:15  Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos!

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kā ar bērniem runāt par karu, kā karš to mainījis un kā situāciju labāku cenšas padarīt Ukrainas dakteri-klauni, kuriem savu atbalstu snieguši arī viņu kolēģi Latvijā. Tālis Eipurs sarunājas ar Tetjanu Gridu, kura ir psiholoģe un psihoterapeite, Harkivas Psiholoģijas pētījumu fonda vadītāja, kura kā “Apelsīnīte” ar visu sirdi nodevusies Daktera klauna idejai. 

 

Pilnā epizode latviešu valodā: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/apelsinite--dakteris-klauns-harkiva--52.a185459/

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Kā ar bērniem runāt par karu, kā karš to mainījis un kā situāciju labāku cenšas padarīt Ukrainas dakteri-klauni, kuriem savu atbalstu snieguši arī viņu kolēģi Latvijā. Tālis Eipurs sarunājas ar Tetjanu Gridu, kura ir psiholoģe un psihoterapeite, Harkivas Psiholoģijas pētījumu fonda vadītāja, kura kā “Apelsīnīte” ar visu sirdi nodevusies Daktera klauna idejai. 

 

Savukārt Dīvs Reiznieks Kristīni Bērziņu iztaujās par šādām tēmām: 

• Vai NATO ietvaros nākotnē Baltija būs vairāk saistīta ar Poliju un Vāciju, nevis Ziemeļeiropu?

• Kas patiesībā slēpjas aiz skandalozajiem virsrakstiem par Orbāna sazvērstībām Vašingtonā?

• Kā republikāņi sit Baidenam, bet trāpa ukraiņiem? 

 

Epizodes gaita: 

00:00 Ievads

01:14 Kas šajā epizodē.

04:13 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm:

04:11 Kā republikāņi sit Baidenam, bet trāpa ukraiņiem

08:55 Kas patiesībā slēpjas aiz skandalozajiem virsrakstiem par Orbāna sazvērestībām Vašingtonā?

12:10 Vai NATO ietvaros nākotnē Baltija būs vairāk saistīta ar Poliju un Vāciju, nevis Ziemeļeiropu?

18:14 EXPLAINER sadaļā Dīvs šoreiz skaidro kādēļ tik daudz šobrīd dzirdamas satraukuma pilnas runas par ieroču un citas palīdzības potenciālo apsīkšanu un ko tas nozīmētu Ukrainai.

25:18 Piesakām šīs epizodes galveno viesi - Tetjanu Gridu, kura ir psiholoģe un psihoterapeite, Harkivas Psiholoģijas pētījumu fonda vadītāja, kā arī viena no kustības Dakters klauns pārstāvēm Harkivā.

28:00 Tetjana stāsta kā tikusi pie sava pseidonīma “Dakteris Apelsīna”

29:35 Darbs ar bērniem lielākoties ir improvizācija 

30:15 Tetjana par aizraušanos ar šo klaunādi, kas aizsākās jau 2013. gadā.

32:50 Pēc kara sākuma 2014.gadā sāka strādāt ne tikai slimnīcās bet arī ar tiem bērniem, kuru ģimenes bija spiestas pārvākties no Krievijas ieņemtajām teritorijām.

33:40 Tetajnas pamat nodarbošanās ir psihoterapija, un tas deva labu ieskatu bērnu problēmās.

34:45 Tikai pēdējo piecu gadu laikā slimnīcas Ukrainā sāka nopietni uztvert psihoterapeitus slimnīcās.

35:25 Harkivā strādāt ar bērniem ir ļoti sarežģīti, jo skolas, bērnudārzi ir ciet, pulciņu nav u.t.t.

38:10 Kā bērnus mainījis karš?

41:15 Kādi ir Daktera klauna galvenie uzdevumi kara laikā?

41:35 Karš slimnīcām licis novērtēt Dakteru klaunu darbu

43:25 Spēja rotaļāties var daudz dot arī pieaugušajiem.

45:30 Mūsu bērni ir strauji pieauguši.

47:00 Vai no karā piedzīvot ir iespējams atiet?

48:27 Par sadarbību ar Daktera klauna kustību Latvijā un ko no harkiviešiem var mācīties Latvijas kolēģi?

50:40 Klauni kā dažbrīd vienīgā saikne ar Ukrainu valsti pametušajiem bērniem.

51:15 Kā vecākiem runāt par karu ar bērniem? Nevajag stāstīt par šausmām, labāk pavadīt laiku kopā ar bērnu.

53:00 Ko darīt tad, kad palīdzēt nespēj?

54:54 Kā ar valodas jautājumu?

56:10 Tetjana stāsta par organizāciju, kuras paspārnē darbojas klaunu projekts.

58:30 “Dažreiz man gribas kliegt uz Eiropu un tās cilvēkiem – lūdzu palīdziet tikt galā ar šo agresoru, ar šo briesmīgo karu”

1:00:10 Īpašs paldies Latvijas Dakterim klaunam

1:01:30 Sarunas beigas.

1:01:38 Dīvs un Tālis reflektē par dzirdēto.

1:05:33 “Tavi draugi” vāc Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainā. Iesaisties, ja vari!

1:06:30 “Stopify” savācis miljonu!

1:07:01 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos! 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance sarunājas ar Mikolu Kulebu - nevalstiskās organizācijas "Save Ukraine" jeb “Glābiet Ukrainu” vadītāju. Šī organizācijas nodarbojas ar Ukrainas bērnu atgriešanu mājās no Krievijas vai okupētajām teritorijām, kā arī no karadarbības zonām. 

 

Pilnā epizode: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/drosinatajs/cina-par-nolaupito-bernu-atgriesanu--51.a185121

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance sarunājas ar Mikolu Kulebu - nevalstiskās organizācijas "Save Ukraine" jeb “Glābiet Ukrainu” vadītāju. Šī organizācijas nodarbojas ar Ukrainas bērnu atgriešanu mājās no Krievijas vai okupētajām teritorijām, kā arī no karadarbības zonām. 

 

Savukārt Tālis Eipurs Kristīni Bērziņu iztaujās par šādām tēmām: 

• Kāpēc Ungārijas iespējamais veto Eiropas palīdzībai Ukrainai un uzaicinājumam uz iestāšanās sarunām izskatās kā diezgan reāls scenārijs? 

• Kāpēc ASV aug vilšanās sajūta par Ukrainai dotās naudas atbilstošu izmantošanu? 

• Kāpēc ir pamats bažām par Putina vizīti Tuvajos Austrumos?

 

Dīvs Reiznieks skaidros, kāpēc Ukrainas aizsardzības industrijas uzraudzība nonākusi bijušā dzelzceļa priekšnieka rokās.

 

Podkāsta gaita: 

00:00 Ievads

00:50 Paldies visiem mūsu klausītājiem, kuri dalījušies ar saviem Spotify Wrapped, kuros ticis “Drošinātājs”. 

01:49 Kas šajā epizodē.

03:08 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par šādām aktualitātēm: 

04:11 Kāpēc Ungārijas iespējamais veto Eiropas palīdzībai Ukrainai un uzaicinājumam uz iestāšanās sarunām izskatās kā diezgan reāls scenārijs? 

06:31 “Parādījusies divpusēja vilšanās” - Kāpēc un par ko ASV aug vilšanās sajūta, runājot par Ukrainai dotās naudas atbilstošu izmantošanu?

12:38 “Arvien sarežģītāk Putinu noturēt diplomātiskajā izolācijā” - Kāpēc ir pamats bažām par Putina vizīti Tuvajos Austrumos?

16:18 EXPLAINER sadaļā šoreiz par cilvēku uz kura pleciem gulstas Ukrainas ieroču ražošanas industrijas modernizācija. Aleksandrs Kamišins sevi kā jaudīgu inovatoru un spējīgu menedžeri apliecināja vadot Ukrainas dzelzceļu, nu laiks jaunai sfērai, no kuras lielā mērā atkarīga valsts spēja turpināt cīņu pret iebrucēju.

23:15 Atgādinām par Krievijas nolaupītajiem bērniem. 

25:15 Piesakām šīs epizodes galveno viesi - Mikolu Kulebu - nevalstiskās organizācijas "Save Ukraine" jeb “Glābiet Ukrainu” vadītāju. Speciāli “Drošinātājam” viņu klātienē Kijivā intervē Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.

26:10 Ar kādām sajūtām Kuleba nesen saņēma viņa vadītajai organizācijai “Save Ukraine” piešķirto Sergeja Magņitska vārdā nodēvēto balvu?

29:08 Karš pilnībā mainījis Mikolas dzīvi. Nu katra diena tiek pavadīta mēģinot Ukrainā atgriezt Krievijas nolaupītos bērnus.

31:03 Kara ietekme uz bērniem – daudz problēmu, sākot no post traumatiska stresa sindroma, beidzot ar lasītprasmes trūkumu. Kara sekas uz pērniem šobrīd grūti pilnībā aptvert. 

32:45 Smagākā atgriešanas operācija

33:34 Smagākie kara brīži pašam Mikolam – visgrūtāk bija, kad blakus nebija ģimene. 

35:50 “Baidos domāt par sekām, kas mūs kā valsti sagaida, jo šai paaudzei, kas mums jāizaudzē, lai atbrīvotu no kara sekām, būs vajadzīgi 30, varbūt 50 gadi.”

36:24 Smagākos brīžus pārvarēt palīdz ģimene un Dievs.

37:30 Lielāko prieku sagādā tie brīži, kas spēts atgriezt Ukrainā bērnus.

38:53 Atgrieztie vai no frontes zonām paglābtie bērni ir psiholoģiski traumēti. Tajā palīdz terapijas centri.

41:25 Šis ir hibrīd karš. Rietumos nesaprot kāpēc Putins nolaupa bērnus. 

42:35 Pēc 20 gadiem rietumi atzīs šo par genocīdu.

43:50 Rietumos daudzviet valda liekulīga attieksme un divkosīgi standarti. 

47:30 Ukrainai šobrīd vajadzīga palīdzība, lai tā izdzīvotu. No tā būs atkarīgs vai pasaulē būt demokrātiskām valstīm.

49:33 Šobrīd svarīgi izdzīvot. Nolieciet sevi mūsu vietā. Kā jūs gribētu, lai citi pret jums izturētos?

52:10 Sarunas beigas.

52:14 Dīvs un Tālis reflektē par dzirdēto.

53:30 Rakstiet mums un uz sadzirdēšanos! 

 

 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs