“Es nepaspēju mātei pateikt, ka mīlu viņu, un atvainoties par to, ka neīstenoju viņas sapņus par to, kāds varētu būt. Ka es nodarīju tik daudz sāpju — gan emocionālu, gan fizisku. Ka biju atkarīgs no narkotikām. Heroīna lietotāja dzīve ir elle, un viņa to visu redzēja,” rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta Helvijs Sīmanis.