“Es kļuvu nekas”, tā Karīna atceras savas dzīves tumšāko posmu – nokļūšanu bērnunamā. Pirms tam laimīga dzīve ar mammu, kura savu meitu dievināja. Taču mammai saasinājās psihiska saslimšana un viņa par meitu nevarēja parūpēties, tāpēc Karīna nokļuva internātskolā un tad bērnunamā. Un lai gan tagad uz jautājumu - “Vai esi laimīga?”, Karīna atbild ar pārliecinošu “Jā!”, viņa savas dzīves rētas dziedē joprojām. Sarunā ar “Dzīvei nav melnraksta” Karīna atzīst, ka tomēr nevēlētos neko mainīt savā iepriekšējā dzīvē, jo - vai bez šīs pagātnes viņai būtu tagadējā dzīve? Viņa ir mamma diviem maziem bērniem un audžumamma pusaudzei. Karīnai ir stingra pārliecība, ka jebkuram bērnam pats svarīgākais ir augt ģimenē un, ka daudzas ģimenes, kurām atņem bērnus, “var salabot”. Par nokļūšanu bērnunamā un par mammas atgūšanu, par mācīšanos piedot citiem un pieņemt sevi - paldies Karīnai Pētersonei par atklātību šajā sarunā.