Tuvojas "Latvian Voices" a cappella festivāls, kura centrā šoreiz būs vīriešu balsis un to nozīme mūzikas koru attīstībā. Par a capella dziedāšanas tendencēm Kultūras rondo runājam ar Baložu pilsētas kultūras nama vokālā ansambļa "Midnight Five" mūziķi Rihardu Lapiņu un apvienības "Latvian Voices" dziedātāju Lauru Jēkabsoni.

No 17. līdz 19. augustam Valmieru ar vasaras meistarklasēm un septīto a cappella mūzikas festivālu pieskandinās vokālā grupa "Latvian Voices". Festivāls ik gadu pulcē ansambļu dziedātājus, mūziķus, pedagogus, individuālos interesentus un a cappella mūzikas cienītājus.

Meistarklases vadīs "Latvian Voices" dalībnieki, īpašu vērību piešķirot tādiem tematiem, kā radošums, mēģinājumu un iedziedāšanās process, skatuves brīvība, balss veselība, ķermeņa, prāta un balss savstarpējā harmonija. Īpašs akcents tiks likts uz vīrieša balsi. Arī visi festivāla viesmākslinieki un vieslektori šogad ir vīriešu balss īpašnieki: mūziķis un dziedātājs Shipsea; elpas un balss treneris Arturas Burke; dziedātāji no vokālajām grupām "Midnight Five" (Latvija) un "ManSound" (Ukraina), kuri dalīsies ar savu profesionālo skatījumu un personisko pieredzi ansambļu dziedāšanā.

Festivāla laikā notiks vairāki vokālās mūzikas koncerti.

17.augustā plkst. 19.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā festivālu ar solo uzstāšanos atklās daudzpusīgi radošā personība Shipsea. Viņš ir darbojies neskaitāmos, žanriski daudzveidīgos projektos, tai skaitā bijis vokālās grupas Cosmos dalībnieks. Shipsea unikālais balss tembrs un diapazons apvienojumā ar viņam raksturīgo, eksperimentālo orģinālmūzikas stilu spēj aizkustināt klausītājus gan Latvijā, gan ārpus tās.

18.augustā tradicionālo "A cappella nakti" ar brīvdabas koncertu restorāna “Akustika” pagalmā plkst. 20.00 atvērs vokālā grupa "Midnight Five". Grupā dzied pieci jauni, profesionāli mūziķi - Rīgas Doma kora skolas absolventi, kuri turpina izglītoties skatuves mākslās un savu dzīves ceļu jau ir cieši savijuši ar koru un vokālo ansambļu mūziku. Grupas repertuārā atrodams gan džezs, gan popmūzika, gan folklora, gan citi vārdā nenosaukti stili. Vakara turpinājumā par a cappella noskaņām rūpēsies DJ Straume.

19.augustā Valmieras Kultūras centrā plkst. 18.00 būs festivāla noslēguma koncerts divās daļās. Pirmajā daļā uz skatuves kāps festivāla rīkotāji – "Latvian Voices" – un visi šī gada meistarklašu dalībnieki.

Koncerta otrajā daļā uzstāsies grupa "Mansound" no Ukrainas. Vokālais sekstets ir dibināts Kijivā 1994. gadā, un 2001. gadā "All American Entertainment Awards" apbalvošanas ceremonijā "ManSound" bija nominēti kā labākā vokālā grupa. Neraugoties uz kara apstākļiem, grupa nav pārstājusi savu skatuves darbību, tādējādi vēršot pasaules uzmanību uz Ukrainā notiekošo.

19. Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus” ir veltīts viesmīlībai un kolektīvai rīcībai — darbam, ko varam paveikt tikai kopā ar pārējiem. Mēs atgriežamies pie pazīstamā, novērtējam esošās attiecības un skatāmies, ko varētu dot ilgāku saistību uzņemšanās. Festivālā šogad piedalās daudzi jau iemīļoti mākslinieki, bet vienlaikus vēlamies veidot arī jaunas sadarbības un iepazīstināt skatītājus ar jaunākajiem Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbiem.

Šogad programmā iespaidīgi jaunumi no pašmāju māksliniekiem un apvienībām, kā Kvadrifrons, Krista Burāne un Jēkabs Nīmanis, kā arī Laukku. Apmeklētājus pārsteigs arī Lielbritānijas un Vācijas leģendas Gob Squad, Kims Nobls un daudzi citi. Festivāla ietvaros tiks atklāts projekts “Rīgas grāmata”, būs arī citi pārsteigumi.

Kā norāda festivāla rīkotāji, šobrīd vēl vairāk nekā jebkad iepriekš laikmetīgā skatuves māksla spēj paplašināt, aizraut un iekvēlināt mūsu kopīgo iztēli. Mēs varam to izmantot, lai veidotu vienlīdzīgāku sabiedrību — tādu, kas ļauj iemīlēt un pieņemt visdažādākos cilvēces aspektus, kas ļauj nodoties priekam, tomēr neaizmirstot par sarežģītiem, kopīgi risināmiem jautājumiem. Mēs nevaram paredzēt nākotni, taču varam visi kopā doties tai pretī.

"Radošās industrijas" ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas tehniskās universitātes sadarbības projekts, izveidojot starpdisciplināru starpaugstskolu bakalaura programmu. Studenti tajā tiek uzņemti jau vairākus gadus, ir arī pirmie absolventi, tā ka iespējams izdarīt pirmos secinājumus par programmas potenciālu un attīstības iespējām nākotnē. 

Programma "Radošās industrijas" sola nodrošināt studējošos ar tādu zināšanu un kompetenču kopumu, kas attīsta izaugsmes domāšanu personīgajā, organizāciju un globālajā līmenī, sekmēs izpratni par radošo industriju potenciālu un kultūras vērtību nozīmi globālās ekonomikas mainīgajā vidē. 

Par studiju virziena attīstības attīstību runājam ar programmas „Radošās industrijas” vadītāju Agnesi Hermani, „Radošo industriju” programmas 2. kursa studentu Tomu Samsonu un programmas absolventu, projektu vadītāju Rūdolfu Kivlenieku.

12. augustā Alsungas pils pagalmā notiks klasiskās mūzikas brīvdabas koncerts “Suitu kods mūzikā”. Koncerta mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Māra Sirmā aicināti tajā vienkopus pulcēsies mūziķi, kuru saknes vai dzīve un talanta attīstība ir cieši saistīta ar suitu novadu – mūziķi, dziedātāji Juris Vizbulis, Anta Jankovska un Ance Krauze, akordeoniste un dūdiniece Anta Puķīte, ģitāras virtuozs Miks Akots, vijolniece Elza Siliņa, kā arī komponists Raimonds Tiguls. Visu bagātinās Kurzemes un visas Latvijas profesionālās mūzikas lepnums – Liepājas simfoniskais orķestris un koris “Sirmā Kamērs”.

Par klasiskās mūzikas brīvdabas koncerta “Suitu kods mūzikā” saturu un dalībniekiem Kultūras rondo studijā stāsta koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Māris Sirmais, dziedātāja Anta Jankovska un producente Kristīne Zvirbule.

Latvijas kultūrkartē suitu novads iezīmējas ar spilgtām vēsturiskajām tradīcijām, taču ne mazāk interesanti ir parādīt, ka suitu novads izauklē un mākslinieciski rosina arī spēcīgus profesionālos mūziķus. Koncerta apmeklētājiem būs iespēja baudīt Latvijā un pasaulē pazīstamas un iemīļotas melodijas, kā arī iepazīties ar mazāk pazīstamiem Kurzemi apdziedošiem latviešu komponistu radītiem opusiem sirdij patīkamā un profesionāli augstvērtīgā izpildījumā.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Māris Sirmais  ap sevi pulcējis varenu komandu –  komponistu Raimondu Tigulu, Liepājas Simfonisko orķestri un solistus – suitu novadā dzimušos, augušos, profesionālos mūziķus ar īpaši viņu balss tembram veidotiem un aranžētiem darbiem – Antu Jankovsku (soprāns), Juri Vizbuli (tenors), Miku Akotu (ģitāra), Anci Krauzi (vokāls), Antu Puķīti (akordeons), Elzu Siliņu (vijole). Koncertu kuplinās arī Suitu sievas un Suitu vīri, kopa Suitu dūdenieki un īpaši koncertam izveidots koris – “Sirmā Kamērs”.

“Apvienojot simfonisko orķestri un Latvijas profesionālos mūziķus, kurus saista suitu saknes, tapis spēcīgs apliecinājums Kurzemes identitātes un kultūras sejai. Kurzeme, jūra, suitu un apkārtējo novadu ļaudis – tā visa ir Latvija un veidojot koncertprogrammu ap mūsdienu latviešu profesionālajiem mūziķiem ar suitu saknēm, ir iespēja ieraudzīt suitu kultūrtelpas krāsu visas valsts kultūras audeklā. Suits nav sinonīms pagātnei, būt par suitu ir dzīvas identitātes jautājums Latvijas kultūras bagātība.” Uz koncertu “Suitu kods mūzikā” aicina producente Kristīne Zvirbule.

“Suitu kods mūzikā”  skatītājus priecēs ar  fragmentiem no Dž. Verdi, pasaulē, iespējams, populārākās operas “Traviata”, Astora Pijacollas darbiem, daļām no R. Tigula oratorijas “Jūras grāmata”, fragmentiem no Riharda Dubras operas “Suitu sāga,” kā arī Ērika Ešenvalda, Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča un Raimonda Paula skaņdarbiem.

Kamēr Āgenskalna tirgus pirmajā stāvā rit ierastā tirgošanās rosība, otrā stāva stūrī iekārtotā Jauniešu pietura ieved citā pasaulē. Somu multimākslinieks Juho Poesiloe Pöysti (viņa vārdu aptuveni varētu latviskot kā „Juho Peusti”) Rīgā viesojas grafikas festivāla „Printmaking IN” ietvaros. Viņa izstādē skatāmas stereoskopiskās fotogrāfijas, kas uzņemtas Helsinkos un šovasar Rīgā. Lai ieraudzītu daudzdimensiju efektu, izstādes apmeklētājiem jāpaņem papīra brilles, kurām viena lēca ir zila, otra sarkana.

„To ir tik grūti izskaidrot, ja neredz! Bet būtībā tā ir sena tehnika. Ar šādām brillēm, kurām viena lēca ir zila, otra – sarkana, agrāk varēja un arī šodien var skatīties arī 3D filmas. Bet manā gadījumā tās vienkārši ir divas izdrukas, kas uzklātas viena otrai virsū. Vispirms izdrukā zilo versiju, tad – sarkano, un tad tās kopā veido tumšāku krāsu, un caur šīm brillēm attēls iegūst telpiskumu,!” stāsta mākslinieks.

Mūsdienu digitālajā vidē tā ir patīkami svaiga sajūta - šīs fotogrāfijas nav iespējams apskatīt internetā, tās ir jāredz uz vietas. Juho Rīgā pavadījis gandrīz visu šo vasaru, un šeit ar neparastiem mākslas projektiem viesojies arī agrāk. Sākotnēji Juho savai izstādei bija plānojis dokumentēt tikai Āgenskalnu, bet tad caur viņa plāniem izbrāzās Dziesmu un deju svētki:

„Tas bija tāds pārsteigums! Es vispār neko par to nezināju! Atbraucu šurp, un izrādās, ka te ir tik lieli svētki! Godīgi sakot, kad Ieva man sākumā teica, ka mēs iesim skatīties tautas dejas, man likās – ak nē… Bet tad! Ak jā! Man tā patika! Un arī tas kopkoris! Man par to nebija ne jausmas!”

Somu mākslinieka izstāde ir arī skaists tilts starp Rīgu un Helsinkiem. Daļā fotogrāfiju Juho dokumentējis savu mākslinieka rezidenci Helsinkos, kurai ir ļoti interesanta vēsture:

„Tā ir kādreizējā psihoneiroloģiskā slimnīca Helsinkos, savulaik tā bija pirmā psihoneiroloģiskā slimnīca Somijā. kurā tagad ir mākslinieku rezidences. To slēdza 2006.gadā, un 10 gadus tā stāvēja tukša. Šī 19.gadsimta ēka atdzīvojās caur līdzīgu kustību kā „Free Riga” šeit, pie jums. Bijusī slimnīca atrodas pašā Helsinku centrā, bet te apkārt ir tāds klusums un miers! Man šķiet, ka tā ir dziedējoša vieta.”

Ar savu 3D kameru Juho Peusti šovasar klīdis arī pa Āgenskalnu Rīgā. Viņa mīļākā fotogrāfija izstādē ir uzņemta tepat, no Āgenskalna tirgus otrā stāva loga. Lietaina diena, kas atspīd tirgus logā. Un tad ir šķietami necilas koka mājiņas, kas caur mākslinieka aci ieguvušas jaunu šarmu.

„Man ļoti patīk noplukušas mājas. Tur joprojām ir dzīve! Viss nav sterili sakopts. Daudz labprātāk fotografēju ēkas, kas ir sliktā stāvoklī, nekā kaut ko jaunu, modernu vai pilnīgi renovētu. Man patīk, ka Āgenskalna mājās joprojām ir šis siltais dzīvīgums, ka tās neizskatās plastmasīgas. Es pats esmu dzimis Raumas pilsētā Somijas rietumu piekrastē, kuras vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Bet man personīgi šķiet, ka tā ir kļuvusi neglīta – vairs nav kā manā bērnībā, kad mājām lobījās krāsa… Tagad viss ir tik perfekti nokrāsots, katrs bruģītis nopulēts… Tā izskatās pēc filmas uzņemšanas laukuma! Viss ir pārāk perfekti…”

Grafikas festivāls „Printmaking IN” savulaik aizsākās 1998. gadā Pērnavā un Tallinā, Rīgā tas notiek kopš 2016. gada. Somu mākslinieka Juho Peusti izstāde festivāla izstāde Āgenskalna tirgus 2. stāvā būs skatāma līdz 29. augustam.

Tokijā, Ikebukuro, B-Gallery atklāta jau otrā Japānas–Latvijas miniatūrgrafikas izstāde. Tā tapusi kā nākamais solis Latvijas un Japānas sadarbības veicināšanā starp abu valstu māksliniekiem, kuru radošās izteiksmes valoda ir grafika. Par izstādi iztaujājam vienu no izstādes kuratoriem Jāni Murovski.

Sadarbībai starp Latvijas un Japānas grafiķiem ir ielikts liels pamats. Jānis Murovskis to sauc par 15 gadu projektu, un viņa ieguldījums tajā ir vērā ņemams. 2009. gadā radies pirmais kontakts ar dažiem japāņu māksliniekiem, kas turpinājies arī vēlāk.

Japāņu mākslinieku darbu izstāde ar nosaukumu „Japānas stāsti” notika Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Paši mākslinieki neatbrauca, jo sākās Covid-19 pandēmija, bet izstāde bija. Pēc tam japāņi paaicināja Latvijas māksliniekus pie sevis, un tā 2021.gadā notika pirmā miniatūrgrafikas izstāde Tokijā. Latvijas dalībnieku atlasi uzticēja veikt Jānim Murovskim, un tie bija piecu, galvenokārt, pedagogu darbi no grafikas katedras.

Otrajā miniatūrgrafikas izstādē, kas pašlaik skatāma  Tokijā, Latviju pārstāv septiņi mākslinieki.

Tagad kārta Japānas grafiķu izstādei Latvijā, un tāda ļoti iespējams arī notiks, vēl tikai jāizdomā, spriež Jānis Murovskis, vai tā būs 3. Japānas–Latvijas vai varbūt Rīgas miniatūrgrafikas izstāde. Starp citu, pēdējā Japānas grafikas izstāde pie mums notikusi pagājušā gadsimta 80. gados, toreizējā Aizrobežu mākslas muzejā.

Tikmēr Otrā Japānas–Latvijas miniatūrgrafikas izstāde B-galerijā, Tokijā, būs skatāma līdz 13. augustam.

Par ukraiņu izcelsmes amerikāņu dzejnieku Iļju Kaminski un viņa dzejas krājumu “Kurlā republika”, kas nominēts un saņēmis vairākas prestižas literatūras balvas, Kultūras rondo saruna ar atdzejotāju Raimondu Ķirķi.

Iļja Kaminskis (1977) ir viens no zināmākajiem un nozīmīgākajiem mūsdienu amerikāņu dzejniekiem. Dzimis Ukrainā, Odesā, drīz pēc PSRS sabrukuma ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi ASV, kļuvis par tās pilsoni. Ir izdotas divas Kaminska grāmatas “Dejojot Odesā” (2004) un “Kurlā republika” (2019), no kurām otra dzejnieku padarīja starptautiski slavenu.

Tajā vēstīts par kādu izdomātu pilsētu, kas atrodas svešas armijas okupācijā, un tās iedzīvotāju kluso pretošanos. Krājums iesākas ar dzejoli par nedzirdīgu puiku Petju, kurš tiek nošauts par necieņas izrādīšanu karavīram. Pēc šī notikuma visa pilsēta apņemas zaudēt dzirdi, tādējādi protestējot pret armijas klātbūtni un zvērībām. Krājums veidots kompozicionāli viengabalains ar dramaturģisku attīstību, ko iezīmē arī tā dalījums divos cēlienos – “Pilsētas ļaužu stāsts par Soņu un Alfonso” un “Pilsētas ļaužu stāsts par Tanti Gaļu”.

Krājums ir poētiska liecība tam, ar ko nākas saskarties jebkurai kopienai, kas nonākusi svešas varas okupācijas apstākļos, par cilvēka drosmi un vājumu šadās situācijās un neizdzēšamo cerību, ko cilvēki saglabā.

Iļjas Kaminska dzejas krājumu “Kurlā republika” melnajā modernās dzejas sērijā izdevis apgāds “Neputns”.

Turpinot vairāk nekā 20 gadu ilgo tradīciju, arī šovasar mākslas centrā NOASS risinājās videomākslai veltītais festivāls „Ūdensgabali”. Trīs trešdienu vakarus  notika starptautiskas videomākslas skates, sniedzot ieskatu arī latviešu mākslinieku darbībā.  

Analizējot, kas šī gada festivālu atšķir no iepriekšējiem pāris gadiem, festivāla „Ūdensgabali” programmas veidotāja Sandra Ķempele norāda, ka rādīts vairāk skates  vienā vakarā un dala tās tematiski. Šogad programma iezīmēja trīs videomākslai aktuālas tēmas: animācija, eksperiments un solidaritāte. Savukārt eksperimentālā videomāksla, kas tika izrādīta jūlija pēdējā trešdienā, prasījusi zināmu disciplīnu un piepūli no skatītāja.

Mākslas centra NOASS vadītājs Krišs Zilgalvis vērš  uzmanību, ka festivāls „Ūdensgabali” notiek jau 23. reizi, tas ir tikai pāris gadus mazāk nekā Mākslas centra NOASS pastāvēšana. Nākamie videomākslas  festivāla plāni jau esot ieskicēti, un kā norāda Krišs Zilgalvis, katru gadu viņi mēģina neatkārtoties un pārsteigt ne tikai skatītājus, bet arī paši sevi.

Ik gadu augusta otrajā nedēļas nogalē rezidenču centra "Susēja" teritorija tiek atvēlēta alternatīvajam kamermūzikas festivālam "Sansusī". Festivāls veidots kā māksliniecisks piedzīvojums. Skatītāji tiek aicināti nevis, iepriekš iepazīstoties ar programmu, meklēt atpazīstamus vārdus un zvaigznes, bet doties uz festivālu kā vienotu mākslas darbu. Šogad festivāls norisināsies no 11. līdz 13. augustam.

Kultūras rondo par šī gada festivāla norisēm stāsta un arī pagātnē ielūkojas tā idejas autors un vadītājs, Latvijas Nacionālās operas solists Armands Siliņš-Bergmanis un aktīva "Sansusī" komandas dalībniece, bijusī brīvprātīgo koordinatore, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vecākā speciāliste Austra Stupele.

Anatomijas muzejā 4. līdz 6. augustam norisināsies skicēšanas un mūzikas festivāls "saMAŅA: ANATOMIJA". Kultūras rondo par gaidāmo notikumu stāsta skicētāju kopienas „Drink and Draw Latvia” aktīviste Kristīna Virse, Anatomijas muzeja direktoreIeva Lībiete un komponists Platons Buravickis, kurš speciāli festivālam radījis kompozīciju „Anatomija”.

Festivāla apmeklētāji, kuriem priekšzināšanas mākslā, mūzikā vai anatomijā nav nepieciešamas, trīs dienu garumā aicināti izbaudīt Anatomijas muzeja un tā pagalma īpašo atmosfēru, radošā veidā iepazīstot cilvēka ķermeņa dažādību, piedaloties daudzveidīgu dzīvo modeļu, kā arī anatomisko preparātu skicēšanas sesijās, audiovizuālās performancēs, anatomijas un zīmēšanas lekcijā un citās aktivitātēs.

Skicēšanas un mūzikas festivāla idejas autori ir skicētāju kopiena „Drink and Draw Latvia” un mūziķu kopiena „Musica Humana”. Šogad festivāla organizatoriem pievienojas arī RSU Anatomijas muzejs bet par festivāla caurviju motīvu kļuva cilvēka ķermeņu daudzveidības svinēšana.