100g kultūras. Raidieraksts

Krista ir uzrakstījusi dramaturģisko materiālu teātra "Joriks" izrādei Rēzeknē "Mans kaimiņš ebrejs" (2021), par kuru "Joriks" saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu un kura norisinājās pilsētvidē. Vēl Krista ir režisore vienai no ejošākajām "Dirty Deal Teatro" izrādēm "Netikumīgie" (2019), kas ir dzejas izrāde par reālu astotklasnieku domām, pieredzi, jūtām un sapņiem. Tā ir arī viena no retajām Kristas izrādēm, kas notiek teātra telpā. Šī izrāde arī saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu. Īpašas Kristas daiļradē ir viņas dokumentālās filmas par režisori Māru Ķimeli ("Māra", 2014) un scenogrāfu Andri Freibergu ("Pasaka par tukšo telpu", 2017). Un vēl Krista ar dedzīgu misijas apziņu iesaistās dažādās sabiedriskās, pilsoniskās norisēs, un viņas viedoklī ieklausās. Krista ir iniciatore kultūras cilvēku vēstulēm kultūras ministram Naurim Puntulim (Nacionālā apvienība), kas saistītas ar viņa balsojumu pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un attiecīgi pret Civilās savienības likuma izskatīšanu Saeimā. Arī par to saruna raidierakstā. Par iekļaujošu sabiedrību, sabiedrības līdzdalību, dokumentālu teātri un dabas aizsardzību, kā arī izdegšanu un multitaskingu – tik plašs ir sarunas tematiskais loks.

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.

Raidieraksta vadītāja Henrieta Verhoustinska Lieni vispirms iepazina kā rakstošu cilvēku, kurš publicē skaudras un personiski atklātas esejas portālā "Satori". Taču Lienei ir vairākas spēles īsfilmas, kas visas liek noprast īpašu rokrakstu. Īsfilma "Zeme ir visvientuļākā planēta" (2015) ir stāsts par pieaugušu, savam vecumam neierasti viedu bērnu. "Četri mielasti" (2012) vēsta par latviešu ģimeni, kas ik gadu kopīgi sagaida Jauno gadu. Filmā parādīti četri no šiem vakariem 12 gadu laikā no 1999. līdz 2011. gadam. Un "Septiņas neveikla seksa reizes" – filma par to, kā jauna režisore mēģina uzņemt savu pirmo filmu, kamēr tās galvenā varone piedzīvo dažādas seksuālas attiecības. Vēl ir pilnmetrāžas dokumentālā filma "Klātbūtne" (2020), kas ļoti tieši, neizskaistinot, bet arī nešausminoties, izstāsta četru sieviešu stāstus, kuras ir stāvoklī.

Lienes un Henrietas tikšanās brīdī jau kādu laiku ir noslēdzies Lienes pirmās pilnmetrāžas spēlfilmas "Melnais samts" filmēšanas posms un norit montāža. Noslēdzoties Tallinas starptautiskajam kinofestivālam, industrijas pasākumu sadaļas projektu konkursā "Works in Progress" šis projekts apbalvots kā labākais Baltijas filmu projekts. Filma stāsta par jaunas kinorežisores meklējumiem, mēģinot savienot radošo procesu ar sadzīvi un mentālām problēmām. Tallinas festivāla žūriju īpaši uzrunājusi redzētā filmas fragmenta humorpilnā intonācija. Pati Liene par filmas galveno varoni – savu paaudzi – saka: "Mēs strādājam vietā, kurā nespējam sevi realizēt, uzņemamies darbus, kuru termiņus mūždien nokavējam, uzturam romantiskas attiecības, kurās negūstam emocionālu piepildījumu."

Raidieraksts ir ļoti atklāta saruna ar Lieni par to, kā viņa jūtas šai dzīves punktā, ko no viņas prasa kino veidošana, kāpēc viņa iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un kāpēc Liene gan vēlas, gan baidās dzīvot Latvijā.

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.

Kā teikts viņa izstādes "Vētra neredz krāsu" aprakstā, "mākslinieks savā mākslā apvieno interesi par vizualitāti, skaņu un zinātni. Viņa instalācijas un skaņdarbi balstās datos, kas tapuši ar zinātnisku pieeju analizējot vides fenomenus. Viņa darbi izstādīti daudzviet pasaulē, tostarp Venēcijas Arhitektūras biennālē, mākslas projektā "ArtGENDA" (Hamburga), Rūras triennālē (Bohuma), mākslas centrā "BOZAR" (Brisele), festivālos "TodaysArt" (Hāga), "Skaņu mežs" (Rīga), "Unsound" (Krakova), studijā "STEIM" (Amsterdama), Vroclavas mediju mākslas biennālē, "Ars Electronica Center" (Linca) un citviet".

Saruna ar Voldemāru skar arī ekoloģijas un vides tēmas, ar kurām mākslinieks strādājis Fēru salās, Svalbārā (aiz polārā loka), Fukušimā (pēc atomreaktora avārijas) un citviet. Tapuši mākslas darbi, kas, saistot daiļradi ar zinātnes jaunākajiem atklājumiem, reflektē par klimata izmaiņām, atspoguļojot mākslinieka cilvēciskās un zinātniskās raizes par tām. Voldemārs sakās saprotam vides aktīvistus, kuri cenšas pievērst uzmanību klimata katastrofai, nevis bezgalīgi sēžot pie diskusiju galdiem, bet aplejot ar dažādiem pārtikas šķidrumiem slavenus mākslas darbus. Šobrīd gan Voldemāra intereses degpunktā ir kvantu fizika, un šo interesi viņš ir vizualizējis arī savā jaunākajā izstādē "Visi visumi".

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Ar Henrietu abas sarunājās gan par to, no kurienes Kristīnes Luīzes galvā dzimst un dzīvo fantastiskā pasaule krāšņiem ziediem, ar ziliem un sarkaniem tīģeriem, krāsainām dzērvēm, citām fantastiskām būtnēm, pāviem, putniem visās varavīksnes krāsās, eksotiskiem un pašmāju augļiem, kuri visi izkārtojas ļoti īpašās kompozīcijās.

Gleznotāja arī atklāja, kura bijusi īpaši notiekošajam Ukrainā veltītā glezna viņas un mammas – Ilzes Avotiņas nule notikušajā izstādē "Miera seja", un kā Ukrainas notikumi ietekmējuši viņas ikdienu, kurā milzu vietu ieņem meitiņa Lizelote.

Kristīne Luīze arī pastāsta, vai tiešām dzīvespriecīgajai māksliniecei nav skumjo, melno brīžu un emocionālo "bedru".

Sarunā tiek skarts menedžmenta un gleznu tirgošanas elements gleznotājas dzīvē un viņas iesaistīšanās dažādos piedzīvojumos – piemēram, multimediālās izstādes "Sapņu upe" sarīkošana, kurā atdzīvojušās, kustīgās milzu formāta Kristīnes Luīzes gleznas ieskāva skatītāju kā viļņi, vai komerciālās sadarbības, kurās viņas košos tēlus izmanto dažādu produktu mārketingā.

Tuvojas gada beigas, kas nozīmē, ka dienasgaismu ierauga Kristīnes Luīzes Avotiņas kalendāri, un sarunā māksliniece atklāj, kā tiem tiek izvēlēti darbi no viņas gleznām.

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem

Lolita ir Lipkes muzeja vadībā jau astoņus gadus. Bet 90. gados viņa ir kalpojusi Sirdsskaidrās Eufrosinijas pareizticīgo baznīcā Kārsavā. Tur viņa palīdzēja slimiem, veciem un pamestiem cilvēkiem. Henrieta neklātienē pazīst Lolitu jau sen – no īpašajām "vēstulēm no Jeruzalemes" žurnālā "Rīgas Laiks", kuras viņa rakstīja, dzīvojot Izraēlā. Lolitai īpaši rūp dzīvnieki, koki – arī pilsētā – un sieviešu līdztiesība.

Sarunā tiek pārcilāti dažādi "karstie kartupeļi". Tiek runāts par ebreju glābējiem Otrā pasaules kara laikā Latvijā, par antisemītismu, Uzvaras parka pieminekļa gāšanu, Stambulas konvenciju, Civilās savienības likumu un ideālu valsti. Protams, arī par to, kas notiek Žaņa Lipkes muzejā.

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Pirms runāt par filmu "Upurga", sarunas biedri skar Uģa ilgstošo pieredzi, kā režisoram veidojot tādus raidījumus kā "Zaļgalvis", "Literatūre", "TE", "Atslēgas", "Adreses". Kopīgi tiek pārcilāta arī pieredze, kopā ar Mortenu Travīku filmējot dokumentālo filmu "Atbrīvošanas diena" par grupas "Laibach" koncertu Ziemeļkorejā, par kuru tika saņemts "Lielais Kristaps". Tas bija gan grupas, gan veselas valsts portrets.

Runājot par "Upurgu", vispirms sarunā tiek aplūkots filmas skaņu celiņš, ko radījis komponists Reinis Sējāns. Uģis atklāj, ka ir iestājies Latvijas Kultūras akadēmijas kino režijas maģistros un viņa maģistra darba tēma ir nedieģētiskā skaņa kino jeb tā skaņa, kas netiek radīta kadrā, bet ataino to, kas notiek filmas varonī. Abi sarunas biedri kopā ar klausītājiem arī noklausās divus fragmentus no "Upurgas" soundtreka.

"Upurga" ir filma, kuras laikā galvenais varonis Andrejs, ko atveido Igors Šelegovskis, meklē brauciena pa upi laikā pazudušo māsu un viņas kolēģus, kuri ieradušies dabas parka teritorijā, lai filmētu mārketinga video. Viņš sastop noslēpumainus vietējos un uzzina leģendas par savulaik upē notikušo. Viņš arī sastop pagātnes rēgus…

Filmēšana notika ļoti smagos apstākļos. Daudz tika filmēts zem ūdens. Un galvenais personāžs filmā ir varenā, mežonīgā daba.

Sarunas biedri arī meklē atbildes uz jautājumu, ko par mūsu sabiedrību pastāsta attieksme pret pandēmiju un ko – attieksme pret karu Ukrainā. Uģim ir ko teikt arī par to.

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Kārlis Arnolds Avots sarunā dalās gan ar savu pieredzi, gan pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, sportista pagātni un pārdomām, kas sportam kopīgs ar teātri (izrādās – ļoti daudz!). Gatavojoties filmai "Mīlulis", kurā atveido puisi, kam riebjas žigolo loma pie par viņu vecākas, kaut ļoti šarmantas un izskatīgas sievietes sāniem, ko spēlē Kristīne Krūze, Kārlis Arnolds veica lauka pētījumus – gāja uz randiņiem ar vecākām sievietēm, iepazinās ar Māri Sprūdu un Aldi Gobzemu, lai iejustos sava personāža profesionālajā – maksātnespējas administratora lomā. Gatavojoties filmai "Janvāris" par jaunu sinefilu, kurš sapņo uzņemt ģeniālu kino un kura ambīcijām un mīlestības alkām piepildītā dzīve notiek uz 1991. gada janvāra vēsturisko notikumu fona, pašam negribot tajos iesaistoties, jaunais aktieris skatījās gan Jura Podnieka, gan Andžeja Vajdas filmas.

Par saviem skolotājiem Kārlis Arnolds sauc Indru Rogu un Mihailu Gruzdovu, par saviem režisoriem – Dmitriju Petrenko un Viesturu Kairišu. Kopā ar Viesturu Kairišu šobrīd notiek darbs pie filmas par leģendāro basketbolisti Uļjanu Semjonovu, kurai Kārlis Arnolds ir uzrakstījis scenāriju un kurā atveidos galveno – Uļas – lomu, kas saprotamu iemeslu dēļ ir pamatīgs izaicinājums. Filma skars laiku, pirms Uļjana Semjonova iesaistās profesionālajā basketbolā.

Saruna skar arī jaunā aktiera pilsonisko nostāju. Viņš atklāj, ka iestājies zemessardzē un gatavs aizstāvēt Latviju. Vienlaikus viņu bažīgu dara pēdējā laikā novērotie arvien biežākie mēģinājumi visus krievus (gan Krievijā, gan Latvijā) uzskatīt par ienaidniekiem vai nicināmu tautu.  

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Līga Ulberte ir 2021./2022. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas sastāvā, kurai drīzumā jāatklāj, kādi iepriekšējās teātra sezonas sasniegumi nominēti gada balvai. Līga jau daudzus gadus ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētā profesore un šoruden uzņēmusies jaunu pienākumu – vadīt LKA Skatuves mākslas katedru, kurā tiek sagatavoti topošie teātra aktieri un režisori, kā arī laikmetīgās dejas horeogrāfi un dejotāji. Raidieraksta saruna rit trīs virzienos – par jauno skatuves mākslinieku profesionālo sagatavotību, proti, par to, kam būtu jābūt laba aktiera izglītībā, par aizgājušo sezonu un izrādēm, kuras nedrīkst neredzēt, un par teātra kritiķa karjeras saules un ēnas pusēm.

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Nākamais "Kultūrdevas" podkāsts gaidāms septembrī.

Sarunā tiek skarta Evitas kā dramaturģes darbība, tas, kāpēc viņai tik svarīga ir ģimenes tematika. Arī pašlaik Evita raksta lugu “par parastu ģimeni”. Ģimene, viņasprāt, ir sabiedrības pamatā, tā ir svarīgākā kopa, kurā cilvēks gūst apjausmu par pasaules kārtību. Runāts tiek arī par Valmieras Drāmas teātri (arī kā par lielu ģimeni): par jaunajiem aktieriem, starp kuriem ir kādreiz dievināto Ģirta Jakovļeva, Gunāra Cilinska un Vijas Artmanes līdzinieki, par teātra rekonstrukciju, kas radošo procesu iespiedis nelielajā Apaļajā zālē, par ukraiņu ģimeni, ko teātris paņēmis savā paspārnē. Pieminēts tiek arī Evitas tuvais draugs un viņas lugu režisors Oļģerts Kroders: kopš viņa aiziešanas mūžībā drīz būs pagājis desmit gadu. Saruna noslēdzas ar skatu nākotnē, nākamajā sezonā, kad teātrī strādās režisori Elmārs Seņkovs, Toms Treinis, Inese Mičule, Ilze Bloka, Regnārs Vaivars, Indra Roga.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Nākamais “Kultūrdevas” raidieraksts gaidāms septembrī.

Nesen, demisionējot iepriekšējai iekšlietu ministrei, Linda pārstāja būt par ministres padomnieci stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Lindas personības viena no izpausmēm ir valdzinošā un sievišķīgā šo vārdu visbanālākajā un arī komiskākajā nozīmē Džemma Sudraba, kura Instagramā vedina dāmas attīstīt savu sievišķību dažādos absurdos kursos.

Raidierakstā “Kultūrdevā” tiek runāts par praidu un tā nozīmi, par to, kāpēc nepieciešams Civilās savienības likums, par Džemmas Sudrabas personības ietekmi uz pašu Lindu, par sieviešu stendapa atšķirību, piemēram, no Rūdolfa Kugrēna vai Jāņa Skuteļa stendapa. Arī par to, kā runāt par karu Ukrainā ar bērniem un kā cīnīties ar izdegšanu.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.