100g kultūras. Raidieraksts

Raidieraksta saruna rit dažādos virzienos. Renārs stāsta par japāņu kultūras ietekmi uz grupas “Prāta vētra” jauno koncertfilmu “Gads bez kalendāra” un plašo skanējumu tajā. Tiek skarta arī “attālinātās dzīves” jeb “Zoom tikšanos” tēma, kā arī doti padomi, kā pārvarēt bailes no skatuves un uzstāšanās. Renārs dalās pārdomās, kuras Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” aktivitātes viņam pašam šķiet visvērtīgākās, un pastāsta, kas ir viņa dzīves skolotāji.

Sarunas nopietnākajā daļā tiek apspriestas aktualitātes – sabiedrības daļas uztraukums par valsts svētku kampaņu Rīgas domē un arī par krievu valodā paustu aicinājumu vakcinēties. Renārs atzīst, ka ir kļuvis diplomātisks, tomēr viņam ir savs izsvērts viedoklis par krievu valodas lietošanu Latvijā. Protams, tiek skarta arī vakcinācijas tēma, un, lai arī Renārs iestājas par to, ka jāpaļaujas uz epidemiologiem un ārstiem, saruna noved pie līdzcietības un empātijas tēmas, kuru savā filmā “Hekabes jautājums” skar arī pēdējā raidījuma “Kultūrdeva” viesis – režisors Pēteris Krilovs, par filmas varoņiem izvēloties satiksmes negadījumā smagi cietušo mūziķi Rolandu Ūdri un viņa sievu Ilonu Balodi. Līdzcietību gluži kā muskuli ir iespējams uztrenēt, ir pārliecināts Renārs Kaupers.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Pēdējā laikā Aigars sacēlis šūmēšanos kultūras cilvēku burbulī, vēršoties pret savu priekšnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoru Kristapu Zariņu. Viņš vaino rektoru mēģinājumos ietekmēt viņa kā Saeimas deputāta balsojumu par grozījumiem Augstskolu likumā un draudiem iespaidot Bikšes pozīciju akadēmijā, kad mākslinieks atteicās piekrist rektora ierosinājumam. "Kultūrdevas" podkāsts uzdeva jautājumus par radušos situāciju arī pašam LMA rektoram. Bikšes minēto sarunu Zariņš atteicās komentēt, jo "kā zināms, profesors Bikše ir iesniedzis lūgumu izvērtēt manu un profesora Bikšes sarunu  LMA senātam, LMA šķīrējtiesai un LMA ētikas komisijai. Tādēļ, koleģiālu iemeslu vadīts, nevaru komentēt visus jūsu uzdotos jautājumus, pirms LMA šķīrējtiesa ir pieņēmusi lēmumu." Kristaps Zariņš arī apgalvo, ka "ar profesoru Bikši esam seni kolēģi un sarunas par mākslu, kultūru un izteikšanās brīvību ir iemesls kaislīgām diskusijām. Vēl nesen, pirms četriem gadiem bijām konkurenti LMA rektora vēlēšanās. Profesors Bikše ir teicams un laikmetīgi domājošs tēlnieks." Šo pēdējo Zariņa izteikumu Aigars Bikše podkāstā komentē: "Man arī ļoti patīk Kristapa Zariņa glezniecība, pat neraugoties uz to, ka viņš izteicis man draudus."

Vēl podkāstā Bikše pārdomā pēdējā laika agresiju un pat vandālismu pret laikmetīgās mākslas objektiem publiskajā telpā. No tā kādreiz cietis arī pats Bikše – savulaik Jaunpilī nodedzināta viņa lielformāta skulptūra "Jaunava Marija ar bērnu". Mākslinieks salīdzina šādu reakciju ar mākslas aktu un saka, ka "atrāvums starp tiem, kas ir laikmetīgās mākslas izpratēju lokā, un cilvēkiem, kuri par to neinteresējas, – tā ir milzīga plaisa". Šo plaisu palīdzētu likvidēt Laikmetīgās mākslas muzejs, kuru cilvēki apmeklētu kopš bērnības. Bet tikmēr "publiskā māksla ir kā vakcīna sabiedrībai. Tu izej ielās un ieraugi varbūt kaut ko sev nepieņemamu… Brektes murālis ir atstājis arhetipisku nospiedumu [sabiedrības uztverē]. Visas tās reakcijas – viņi taču mācās interpretēt mākslu!"

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Sarunā Kristīne ar cieņu atbild sava jaunā kolēģa režisora Matīsa Kažas pārmetumiem par to, ka  “Emīlija. Latvijas preses karaliene” ir “mirušais kino”, “kokainas sarunas glītā interjerā”. Viņasprāt, seriāls ir produkts, un tas ir izdevies labs. Kristīne labprāt gremdējas savās atmiņās par romāna “Grosvaldi” tapšanu un par savu draugu, leģendāro multimākslinieku Hardiju Lediņu. Kinorežisore un rakstniece arī dalās pārdomās par to, ko sabiedrībai nodarījusi Covid-19 pandēmija, par feminismu un to, kāpēc Kristīnei iepaticies šausmu kino.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

"Kultūrdevas" podkāstā izdevies notvert vienu no aizņemtākajiem cilvēkiem Latvijas kultūrvidē. Aktieris Juris Žagars, kopš kļuvis par Dailes teātra direktoru, ietiepīgi izrādes sauc par produktiem. Viņš filmējas amerikāņu "Netflix" spiegu trillerī un uzsver, ka “teātris notiek tad, kad kāds to skatās, nevis tad, kad tas tiek radīts”. Žagars noraida apzīmējumu “nekomerciāls teātris” kā komplimentu – tas esot teātris savam priekam. Īsts teātris nevarot būt nekomerciāls. Podkāstā visai skarbs Juris Žagars ir arī, izsakoties par atlaistajiem aktieriem, un ir pārliecināts, ka uzvarēs procesu pret aktrisi Sarmīti Rubuli, lai gan ar tiesas spriedumu ir lemts bijušo Dailes teātra aktrisi atjaunot darbā un piedzīt no teātra par labu viņai prāvu kompensāciju. Vienlaikus Dailes teātra direktors atzīst, ka ir piesaistījis ārštatā psihoterapeitu, jo “es neprotu risināt emocionālas problēmas”. Savukārt kā Cēsu Mākslas festivāla vadītājs Juris Žagars ir pārliecināts – tas, kas notiek ar un ap Kristianu Brekti viņa sienas gleznojuma sakarā, ir pilnīgs sviests, bet pie tā daļēji vainojami paši mākslinieki, kuri par maz runā par laikmetīgo mākslu.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Lai savilktu mazu pandēmijas gada vai sezonas bilanci, šķiet, ka nav nepieciešams uzskaitīt to, kas paveikts, bet reizēm tomēr ir vērts to izdarīt. Sezonas laikā Kristīne Komarovska “Kultūrdevā” tikusies ar viesiem 40 kultūrrandiņos, bijusi producente 20 sezonas raidījumiem, izveidojusi 11 "Kultūrdevas" raidieraksta epizodes, bet tie ir skaitļi, kas nekad ne nieka neizteiks to, cik daudz kopības un vienotības sajūtas ir bijis ar visiem, kas šajā nozarē strādā, kas to veido un dzīvo, lai radītu, uzturētu kultūras pulsu.

Rēzija Kalniņa uztur ne tikai kultūras un teātra pulsu jau vismaz pāris desmitgades, bet pirms gandrīz gada radīja arī kultūras telpu, kurā jebkuram aktierim un māksliniekam ļauts būt pašam – kopā ar vīru, diriģentu Aināru Rubiķi un domubiedriem izveidota mūzikas un drāmas telpa “Oratorio”, kas vēl pavisam neilgu laiku bijusi atvērta apmeklētājiem, bet jau šobrīd ir kļuvusi par vietu, kur tiek veidotas jaunas teātra formas, saplūst aktieri no dažādiem teātriem un tiek būvēts tilts starp latviešu un krievu teātra auditoriju, vismaz Rēzija Kalniņa tā cer un uz to iet. “Oratorio” jau tūliņ sāks atzīmēt savas pastāvēšanas pirmo gadadienu, un Rēzija Kalniņa stāsta par plāniem, koncertiem, teātra izrādēm un uzvedumiem, kas tapuši un būs pieejami skatītājiem šovasar un rudenī.

Par sezonu Dailes teātrī Rēzija stāsta, ka ir priecīga par sadarbību ar Viesturu Kairišu un atzīst, ka ilgu laiku ir dzīvojusi aizspriedumos, standartos un attieksmēs pret konkrētiem cilvēkiem, arī režisoru Viesturu Kairišu. “Mana sastapšanās ar viņu notika izrādē “Smiļģis”, man otrajā cēlienā ir maza, epizodiska loma, kaut gan tā ir liela personība, ko es spēlēju – Lilija Štengele. Es sajutu Viesturā ļoti radniecīgu dvēseli, ka viņš arī ir lidotājs, meklētājs, ideālists un viņš ir ar ļoti labu, kaut kādā ziņā sarkastisku, satīrisku humoru, bet ar ārkārtīgi lielu cilvēku mīlestību. Viņš nav iemīlējies sevī, viņš iemīlās aktieros, procesā, idejā, manuprāt, tas ir kaut kas līdzīgs Smiļģim, Rainim, tā kā virscilvēks.” Rēzija izsaka vēlēšanos, kaut Dailes teātra trupa spētu saliedēties zem Viestura Kairiša spārna jeb piramīdas, kur viņš ir augšgalā kā idejas nesējs, nevis nodarbotos ar ambicioziem pašmērķiem, bet būtu ar vienu ideju un rādītu Dailes dvēseli.

Aktrise nav jutusi smakšanu, dzīvojot bez skatītājiem šajā pandēmijas laikā, bet turpinājusi darīt, radīt un strādāt, tiesa gan, atzīst, ka bailes esot izjutusi, bet tic, ka šis laiks ir bijis svētība un absolūti nepieciešams, kā poga “MIERS”, kas šajā laikmetā nospiesta “no augšas”, kad kapitālisms agonējis un patērētāju sabiedrības iezīmes sasniegušas savu augstāko virsotni. Par pandēmijas radīto sabiedrības šķelšanu, runājot par dalīšanu vakcinētajos, izslimojušos un sertifikātu ieviešanu, Rēzija izsakās skarbi un aicina nebūt kalpiem saimniekam, kas izmanipulēti un savesti ragos, bet galvenokārt cilvēkiem vienam pret otru. Arī “Oratorio” izrādes varēs apmeklēt kā viena, tā otra sabiedrības grupa, sekojot valstī ieviestajiem noteikumiem. Par Dziesmu un deju svētkiem e-vidē gan Rēzija ir skarba un uzskata, ka ir jāpagaida, kamēr viss norimst un jātiekas Mežaparka estrādē, kā pienākas.

"Kultūrdevas" podkāstā arī citas tēmas – par kopīgu sabiedrības lūgšanu, par drosmi un par iziaicinājumiem, par plāniem drāmas un mūzikas telpā “Oratorio”, par gatavošanos Imanta Kalniņa operas “Matīss – kausu bajārs” pasaules pirmatskaņojumam gada nogalē. Monumentālais opuss trijos cēlienos komponista bibliotēkā nogulējis 17 gadus, bet, atzīmējot Imanta Kalniņa 80. jubileju, to decembrī plānots atskaņot Liepājā, Rēzeknē, Rīgā – projekta idejas līdzautore un inscenētāja ir Rēzija Kalniņa, muzikālais vadītājs un diriģents Ainārs Rubiķis, un uzaicināti piedalīties ir gan “Sinfonietta Riga”, kamerkoris “Ave Sol”, gan solisti Raimonds Bramanis, Viktorija Pakalniece, Rihards Mačenovskis, Jānis Apeinis un daudzi citi.

””Kultūra dziedē!” – bija vārdi, kas man skanēja galvā janvāra beigās, sākot veidot "Kultūrdevas" raidierakstu, kas ar šo 11. epizodi, noslēgs pirmo podkāsta sezonu. Arī šis podkāsts ir bijis sava veida dziedinātava, domnīca un satikšanās vieta sarunām ar mediķi, raidījumu vadītāju, filmu režisorēm, radošo direktori, mācītāju, kontemplācijas skolotāju, koncertzāles vadītāju, dziedātājiem, laikmetīga mākslas centra vadītāju un mani, bet skaidri izjūtot visu klausītāju klātbūtni, kas, kā rāda mūsu statistikas dati, ir bijuši no puspasaules, ieskaitot Apvienotos Arābu Emirātus, ASV, kā arī Eiropas Savienības valstīm. Paldies visiem par to! Nepacietībā ievilksim elpu un baudīsim vasaru, kultūru, kas solās līt pāri malām!” aicina Kristīne Komarovska.

Juris Rubenis aizvadījis visai darbīgu gadu un pēdējos mēnešus, kas saistīts ne vien ar to, ka punkts pielikts grāmatas “Starp divām bezgalībām” tapšanai, bet arī to, ka Lūžņā, no kurienes Juris pieslēdzas raidierakstam, norit aktīva darbība, lai atsāktos klātienes semināri. Jura Rubeņa ikdiena ir visai aizņemta dažādās lekcijās un semināros, ko viņš vada digitāli, bet mirklī starp tiem – saruna par klusumu un mūziku Jura dzīvē, kā arī par robežām un garīgumu, kultūras uzdevumiem cilvēka dzīvē.

Juris Rubenis stāsta, ka pandēmijas gadā daudz klausījies mūziku Spotify un vēlreiz novērtējis mūzikas kā fenomena pastāvēšanu vispār, bet atzīst, ka nav ļāvies digitālajiem kultūras risinājumiem, piemēram, baudīt teātri, koncertus un citus kultūras notikumus internetā.

“Klusums ir skatuve, uz kuras var notikt jebkas. Iekšējs stāvoklis, kurā es beidzot esmu spējīgs uztvert un dzirdēt, kas notiek. Tas ir jaudīgākais rīks pasaulē,” kādā mirklī sarunas gaitā Juris saka Kristīnei. Par klusuma periodiem un to nozīmi, kā arī spēju sadraudzēties ar klusumu šajā laikā aizdomājās ne vien kultūras pārstāvji, kuri tā vai citādi cieta klusumu. Ne tikai iekšēju robežu pārskatīšana un ārējo aizvēršanās, bet daudzi citi jautājumi gluži kā tornado izgājuši cauri daudzu cilvēku dzīvēm pandēmijas gadā.

“Laba māksla ir dzimusi no intensīvas dvēseles pieredzes māksliniekā, un laba māksla pamodina manu dvēseli,” par mākslu un māksliniekiem saka Juris Rubenis un sarunas nobeigumā iesaka vērtīgas grāmatas, kuras izlasīt, baudot vasaru.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Runājot par aktualitātēm savā ikdienā, Ralfs saka, ka gadu ilgā savā ziņā bezdarbība ir radījusi daudz lielāku nemieru nekā agrākais vāveres ritenis, jo mierā būt ir vēl grūtāk nekā iepriekš. Miera tēma arī viņa jaunākajā singlā ar tādu pašu nosaukumu – “Miers”. Dziesmas, kas radīta kopā ar reperi Edavārdi, video klipā galvenajā lomā redzams Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris, un nesen kā iznākušo klipu sabiedrība uzņēma ar sajūsmu, par ko liecina arī lielais klausījumu skaits "Youtube". Ralfs stāsta, ka kopā ar kultūrtelpu “Hanzas perons” gatavojas arī pilotkoncertiem un pauž neizpratni, kāpēc koncertdarbība nevar atsākties, ja reiz Eiropā šādi koncerti notikuši un ir skaidrs, kādi varētu būt rezultāti, tiesa gan, kā un kad tas varētu notikt Latvijā, un kādi testi būtu Latvijā pirms koncertiem, Ralfs nepaskaidro.

Raidierakstā arī temats par Ralfa Eilanda kļūšanu par “mācītāju”, tādejādi paužot protestu pret pandēmijas sākumā spēkā bijušo kārtību, kad varēja notikt dievkalpojumi, bet koncerti ne, kas nu jau pāraugusi tādā kā viņa cerībā un sūtībā jeb vēlmē tikt aicinātam uz kāzām un salaulāt tos, kas to vēlēsies. Ralfs neklusēja un pauda savu viedokli arī pēc “Zelta mikrofona” ceremonijas, kurā redzamie kadri, viņaprāt, neatspoguļoja solidaritāti ar sabiedrību pandēmijas laikā, par ko zina, ka daudzi viņa kolēģi ir, bija un būs neizpratnē.

Savu piedalīšanos Eirovīzijā 2013. gadā grupas "PER" sastāvā Ralfs atstājis pagātnē un to vairs īpaši necilā, bet seko līdzi notikumiem šī gada Eirovīzijā, par ko liecina ne tikai viņa ieraksti tviterī pirmā Eirovīzijas pusfināla laikā, bet arī interese par to, uz kurieni tad Eirovīzija dodas. Ralfs saka: “Man pietrūkst tā karnevāla Eirovīzijā, kad bija kāds, par ko kārtīgi pasmieties. Aizdomājos arī, vai Norvēģijas baltais eņģelis ar melno četru kritušo eņģeļu četrotni apzināti ķircinās, vai savu priekšnesumu uztver nopietni. Paklausījos arī Beļģijas grupu “Hooverphonic” un varu teikt, ka viņu koncertu arī Latvijā pēc šīs uzstāšanās var izpārdot.” Ralfs arī izmetis joku, ka ir gatavs skatīties Eirovīzijas pusfinālus un finālu kopā ar kādu par noteiktu naudas summu, jo, kā nekā, to ir piedzīvojis ar visu savu būtību.

Runājot par sabiedrības neiecietību un katra sabiedrības locekļa tiesībām būt atšķirīgam, Ralfs pauž nostāju, ka pandēmija gluži vienkārši ir izgaismojusi šo tematu, un ir apbēdināts, ka Latvijā ir ļoti polarizēta sabiedrība, kā arī valda liela neiecietība un homofobija.

Vēlot mieru un patīkamu klausīšanos, atgādinām, ka kultūra dziedē.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Runāt par būtisko un radīt prieku, īpaši ļaujot piedzīvot vizuālu baudījumu, ir radošās direktores un režisores Unas Rozenbaumas dzinulis, strādājot un radot paliekošas vērtības, un mainot sabiedrības domu caur savām kampaņām un darbiem, kas tiek darīti reizēm arī vienkārši par prieku sev un citiem.

"Kultūrdevas" podkāsts tapa attālināti, mirkli pirms Unai jāprezentē divi savi radošie koncepti, kas nominēti Dizaina gada balvai. Jāpiebilst, ka pirms diviem gadiem Una Rozenbauma par kampaņu #iamintrovert saņēma "Grand Prix" jeb galveno balvu.

Sarunā arī ieklausāmies fragmentos no raidījuma “Kultūrdeva” studijas par Latvijas Radioteātra jauno iestudējumu Intara Rešetina režijā pēc Janas Egles stāstu krājuma “Svešie jeb Miļenkij ti moj” un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktores Danas Bjorkas secinājumos pēc pandēmijas gada. Unai Rozenbaumai nu ir sapnis arī iestudēt radio jeb raidiestudējumu, un viņa piekrīt Danas Bjorkas paustajam, ka teātris ir tikai dzīvs un citādi nemaz būt nevar, jo tad tas ir kino. Una arī uzskata, ka Jaunā Rīgas teātra “Aģentūra” nav bijusi līdz galam veiksmīga teātra debija kino, bet Latvijas Nacionālā teātra soļus ar dizaina džemperu un T kreklu izveidošanu uzskata par progresīviem un atzīstamiem.

Podkāstā tiek aprunāts arī grupas “Prāta vētra” jaunākais veikums, par ko viņi runāja “Kultūrdevas” studijā – dziesmas “Feels” animācijas video klips, kuru Rozenbauma līdz galam neuzskata par veiksmīgu, bet pašu “Prāta vētru” nosauc par dzīvesprieka strūklaku introvertu viensētā, ko tikpat labi var attiecināt uz viņu pašu.

“Vairs nav stilīgi ciest un būt attālinātiem no sabiedrības, jo mēs esam attālināti fiziski. Cilvēki atļaujas būt priecīgi un labi, un to tā attālinātība un mājsēde ir izdarījusi. Inteliģentiem vairs nav jābūt skumjiem,” podkāsta ierakstā secina Una Rozenbauma. Vai tu piekrīti?  

Kultūra notiek, kultūra dziedē. 

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Es, Kristīne Komarovska, tagadējo Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes locekli, Timuru Tomsonu satiku pirms aptuveni 8 gadiem, kad pati vadīju mūzikas un kultūras žurnālu “Figaro”, bet Timurs Tomsons nule kā bija kļuvis par valsts kamerorķestra “Sinfonietta Riga” direktoru. Abi jauni, abiem knapi pāri 20 un lielas uzticētās lomas. Sarunā atcerējāmies tos, kuri deva iespēju mums veidoties par to, kas esam tagad, un atrast savu aicinājumu, kas rada misijas apziņu šo pēctecību turpināt un pamanīt jaunās tendences, jaunos cilvēkus mākslā, mūzikā un kultūrā tagad. Abi gan vēl uzskatām, ka esam “jaunā paaudze”, bet sajūtam atbildību par to, ka rītdienas kultūrvide jāveido jau šodien katram savas atbildības robežās.

Runājot par rītdienas tēmām, raidierakstā saruna par to, kādam ir jābūt Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas piedāvājumam, galvenajiem notikumiem un kādai būtu jābūt jebkuras galvaspilsētas galvenajai misijai, Timura skatījumā.

Par šķietamo nākotni, kas kļuva pēkšņa tagadne, ja runā par digitālajiem koncertiem, un ārprātīgi ātrajiem tempiem, kuros nācies iemācīties tik daudz koncertzāles attīstības ziņā, Timurs stāsta ar aizrautību – gan par to, ka “Lielais dzintars” kā pirmā digitālā Latvijas koncertzāle sāk konkurēt pasaulē un izvirzījusi par mērķi audzināt jaunu – digitālo koncertu klausītāju paaudzi, gan par to, ka ar komandu apgūto gada laikā vērtē kā četru gadu mācības, apgūstot bakalaura grādu.

Nekādas sūkstīšanās par to, kā ir, tik mierīga samierināšanās ar situāciju un jaunu iespēju saskatīšana tagad, kā arī jaunu plānu būvēšana visai striktā un noteiktā režīmā – par to arī šis “Kultūrdevas” podkāsts.

Raidījumā atskati uz Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” Timura Tomsona un Latgales vēstniecības “Gors” direktores Diānas Zirniņas sarunu “Kultūrdevas” studijā 6. jūnijā, 2020. gadā. Vēl ierakstā fragmenti no sarunām “Kultūrdevas” studijā ar modes dizaineri Natāliju Jansoni un komponistu Pēteri Vasku, kā arī Dairas Āboliņas stāsts par Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa būtību un jau redzamajiem Latvijas pilsētu soļiem ceļā uz to.

Kultūra notiek, kultūra dziedē. 

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Viņa pati saka, ka jādzīvo tā, lai pietiek puķēm, bet, vai pietiek puķēm un kāpēc pietrūkst mākslas, kad apģērbu veikali vaļā, par virtuālajām pilsētām, ielām, uz kurām atrodas pārtikas bodes, mākslas saloni, muzeji. Šis ir raidieraksts, kurā pārrunājām arī to, kā mainījies un attīstījies grāmatžurnāls "Benji Knewman", kas šogad atzīmēs savu septīto gadskārtu. Pieskārāmies tematam par gudru cilvēku audzināšanu, noskaidrojām, kas ir NFT’s, kas pasaulē apgrozījis miljonus, pārdodot virtuālu mākslu, piedāvējot sertfikātus jeb ciparkodus. Kurp iet māksla, un kā uz to iet gudram cilvēkam?

Raidierakstā arī Sandras Kiršbergas veidots sižets par "Zelta ābeli" un grāmatu dizainu, citāts no Alekseja Naumova par to, kas pamatā ir labi dizainētai grāmatai.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.