100g kultūras. Raidieraksts

Iepriekšējos "Kultūrdevas" ierakstos, ja esat sekojuši līdzi, esam pārrunājuši kultūrnorises, un raidījumā “Kultūrdeva” dzirdētais ir rosinājis pārdomām gan mediķi Rafaelu Ciekuru, gan kopā ar “Kultūrdevas” vadītāju Henrietu Verhoustinsku pārrunāti jautājumi par to, vai kultūrtelpā ir par maz kritikas. "Kultūrdevas" raidieraksta trešajā epizodē ar mūziķi Lindu Leen sarunājāmies par laiku, dzīves laikā gūtajām mācībām un atziņu par to, ka satikšanās un būšana kopā ir liela vērtība, bet ceturtā epizode ar režisori Alisi Zariņu skāra tematu par to, vai politkorektuma diskusija kultūrā ir pārspīlēta gluži kā bēgļu krīze Latvijā un kāda ir sieviešu perspektīva kino un citus jautājumus.

Mēs turpinām runāt, diskutēt un būt kultūrvidē kopā, veicinot esošu diskusiju attīstību un rosinot jaunas. "Kultūrdevas" raidieraksta piektās epizodes viesis ir pilsētvides pētnieks, tūrisma kritiķis, raidījumu “Ielas garumā,” “Kultūrdeva” veidotājs un LSM.lv autors Mārtiņš Eņģelis.

Sarunā ar Mārtiņu Eņģeli aicinām padomāt par saviem atskaites punktiem savu interešu loka attīstībā, skaram pilsētvides jautājumus un apkaimju reģionālisma tematu, tāpat arī pieskaramies Mārtiņa Eņģeļa pētniecības tēmai – Rīgas metro, kas tika skarta arī raidījumā “Ielas garumā”.

Raidījumā temati par pilsētas attīstību, skatlogiem kā mākslas platformām, par kultūras formām, kas aizvadītājā gadā pārsteigušas un rosinājušas novērtēt pandēmijas devumu kultūras attīstībai citādā šķautnē. Par to, ko nozīmē Latvijas pilsētu kandidēšana Eiropas ''Kultūras galvaspilsētas 2027'' titulam katrai pilsētai un ikvienam pilsētas viesim, un tūrisma attīstībai kopumā.

Raidījumā iekļauti fragmenti no raidījuma “Kultūrdeva” studijas, kur dzirdamas mūziķes Māras Upmanes-Holšteines pārdomas par aizvadīto gadu un vēlmi pārvērtēt savas nākotnes ieceres un apjaust, vietu, kur esam, tāpat arī ieskats Sandras Kiršbergas pētnieciskajā sižetā par Rīgas skatlogu attīstību un to nozīmi mākslas eksponēšanā un dialoga turpināšanā ar garāmgājēju, arī raidījuma “Ielas garumā” sižeta iespēle par to, kā 12 gadus tapa un kāpēc galu galā netika izveidots Rīgas metro.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Kristīne Komarovska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Raidierakstā saruna par Alises interesi saskatīt to, kā veidojas sievietes perspektīva kino, kas arī ir viņas maģistra darba tēma Kultūras akadēmijā, par nesenajām viedokļu sadursmēm sociālajos tīklos pēc tam, kad bija publicējusi savu ierakstu ar nosaukumu “Sniegpārsliņa un septiņi ētiskie rūķīši", reflektējot par Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa pausto manifestu – septiņiem uzvedības noteikumiem JRT darbiniekiem un skatītājiem.

Alise stāsta par savām bažām, veidojot dokumentālo filmu “Divas strīpiņas,” kur vīriešu kārtas aktieri stāsta sieviešu abortu stāstus, atklājot, ka vēlējusies pastāstīt stāstus par sievietēm un abortiem, neievainojot sievietes, kas šos stāstus uzticējušas. Alise saka: “Man nekādā veidā negribējās, lai pār manām varonēm gāžas interneta komentētāju “šļura”. Man gribējās viņas pasargāt, bet pastāstīt pieredzi; ne vienmēr vajag viedokli par otra stāstu, reizēm vajag vienkārši stāstus.”

Runājot par valodas spriedzi pateikt domu maksimāli precīzi, ieskanas fragments no rakstnieka Andra Akmentiņa sarunas ar Henrietu Verhoustinsku “Kultūrdevas” studijā, uz ko Alise atbild, ka, viņasprāt, mēs kā sabiedrība, kā cilvēki vēl aizvien meklējam tos, kas spēj uztvert, saķert domas, vārdus visprecīzāk, ko mēs paši nespējam tik labi formulēt. Viena viņas šī gada apņemšanās ir lasīt vairāk savam priekam, nevis darbiem vai projektiem, kur jāiepazīstas ar lērumu literatūras un lasāmo gabalu, tāpēc šo gadu viņa, tāpat kā daudzi Latvijā, iesākusi ar Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”, bet sapņo reiz atkal pārlasīt grāmatas, kas lasītas agrāk bērnībā, bet jau ar šodienas acīm, lai arī atzīst, ka tas ir arī nedaudz biedējoši. Viņa skaidro: “Bail, ka nāksies vilties, bail, ka tās, kas reiz uzceltas uz pjedestāla, nāksies nocelt, ka tās vairs neuzrunās tik ļoti.”

Ierakstā atskats uz raidījuma “Kultūrdeva” fragmentu ar JRT aktieriem Vili Daudziņu un Kasparu Znotiņu, kam seko saruna par politkorektumu kultūrā un vai par to maz ir jāuztraucas Latvijas kultūrtelpā. Alise pauž savu uzskatu, ka diskusija ir pārspīlēta, salīdzinot to ar bēgļu jautājumu Latvijā: “Mēs varam būt valsts, kurā nav bēgļu, bet kurai ir bēgļu problēma, par ko daudzi runā, cilā, baidās, un ar politkorektuma diskusiju ir stipri līdzīgi. Ir bail, ka vispār tiek pacelta tēma, respektīvi, tā reakcija ir “Kuš, kuš, nerunājam par to!” Piemēram, ja veidojas diskusija par to, ka vajadzētu veidot iekļaujošāku mākslu, runāt par minoritātēm un tā tālāk… Reakcija no daļas publikas ir – kāpēc mums par to jārunā, lietas jau tā ir aizgājušas par tālu, kāpēc mēs par to runājam. Tā, it kā saruna pati par sevi būtu kaut kas drausmīgs.”

Šie un citi temati raidierakstā, kurš noritēja attālināti, ar sešu kaķu, suņa un kanārijputniņa piedalīšanos. Tātad raidierakstā, kas jādzird!

Alises Zariņas foto autors: Artūrs Kondrāts

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne Komarovska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm. 

Mūziķe stāsta, ka slāpst pēc ceļošanas un jūtas iztukšota, jo ierasti ceļo ļoti daudz, bet pēdējos divos gados tālākais sasniegtais galamērķis ir bijusi Liepāja. Viņa ir arī aktīva viedokļa paudēja sociālajos tīklos par dažādiem kultūras procesiem un notikumiem Latvijā, dalās arī savās pārdomās par tēmām, kuru aizmetņi meklējami iepriekšējās divās raidījuma “Kultūrdeva” epizodēs.

Ieklausāmies fragmentos no “Kultūrdevām”, kur viesojās Daumants Kalniņš, Maija Doveika un Laura Groza; dzirdēsim Purvīša Balvai nominēto mākslinieku Valda Celma un Amandas Ziemeles pārdomas par to, ko nozīmē Purvīša balva un apbalvojumi kā platformas vispār. Tiek apspriesta tēma par to, kas radies tieši pandēmijas laikā, piemēram, Kārļa Lāča un Aijas Vītoliņas albums “Lācis. Aija. Divatā,” kura aizmetnis meklējams koncertā pirmā pandēmijas viļņa laikā Hanzas peronā. Ieklausāmies fragmentā no Lauras Grozas sarunas “Kultūrdevas” studijā ar Henrietu Verhoustinsku par idejām, nākotni un jaunas formas izrādi, kā arī ieklausāmies Knuta Skujenieka teiktajā par viņa dzejas dzīvošanu caur mūziķiem atkal un atkal.

Sarunā arī fragments no kultūrrandiņa ar Māru Upmani-Holšteini, kurā iezīmējas temats par mākslinieka esību aktuālam, būšanu uz viļņa, vēlmi izpatikt vai vienkārši radīt. Linda dalās pārdomās par mūziķa sūtību un savu vēlmi radīt, pieņemšanu un savām pārdomām par māksliniekiem, kas rodas šajā – sociālo tīklu laikmetā. Kā un kur rast piepildījumu, ko dod novērtējums, ko pieprasa laikmets no mākslinieka un kāpēc ļauties būt pašam un varbūt radikāli mainīt nodarbošanos – par to visu šajā epizodē.

Linda saka: “Es ceru, ka es atradīšu veidu, kā dzīvot un radīt vienlaicīgi un vēl to visu caurvīt ar tādu laimes sajūtu un harmoniju, jo redzi, kur ir harmonija, tur mākslai ir maz vietas. Tām iekšējām tektoniskajam plāksnēm ir jākustas un jātaisa zemestrīce, lai atbrīvojas tā enerģija, tiem kodoliem ir jāsprāgst, lai tas vilnis pāršalktu pašu sevī, lai tu to vari atbrīvot kaut kādā skaistā mākslas formā.”

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne Komarovska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm. 

Kopumā aizvadītas jau 60 raidījuma “Kultūrdeva” epizodes, no kurām 53 Henrietas vadībā. Podkāstā viņa atklāj, kas ir bijuši atmiņā paliekošākie viesi un citāti; atskatīsimies arī uz to, kā patiesībā notika Henrietas pievienošanās “Kultūrdevai” pēc Mārtiņa Ķibilda došanās mūžībā. Runājam par to, cik viegli vai grūti ir kritizēt kultūru, mākslu un teātri un kādas sekas tas var radīt, kā arī par to, kāds ir labs raidījuma vadītājs.

Sarunas laikā atskatījāmies arī uz Henrietas intervijām ar režisoru Alvi Hermani un operdziedātāju Marinu Rebeku, kā arī apspriedām citus dzīves un raidījuma tapšanas aizkulišu mirkļus. 

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.  To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne Komarovska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm. 

Podkāstu “Kultūrdeva” būs iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. 

Šajā epizodē ielūkojamies pirmajos divos šī gada "Kultūrdevas" raidījumos, kur viesos bija maestro Raimonds Pauls, džeza bundzinieks un producents Māris Briežkalns, režisore Dace Pūce, Jura Podnieka studijas vadītāja, režisore un producente Antra Cilinska, režisore Anna Viduleja, jaunā kulta romāna "Kalendārs mani sauc" autors Andris Kalnozols un grāmatas izdevēju – multimediālo mākslinieku grupas "Orbīta" – pārstāvis, dzejnieks Artūrs Punte.

Pirmajā sērijā meklējam atbildes uz jautājumu, kāpēc Raimonds Pauls nekad nav piedzīvojis “izdegšanu” un ko nozīmē pašam ražot “zaļo enerģiju”. Ieklausāmies, kā sokas ar režiju veselības nozarē jaunajam veselības ministram Danielam Pavļutam (“Attīstībai/Par!”) Rafaela Ciekura acīs, ko savijam ar ieklausīšanos Daces Pūces stāstījumā par to, kāpēc nevajag studēt režiju, bet gan visas citas profesijas, jo mācīšanās dziedējot gan no augstprātības, gan depresijas.

Podkāsta otrajā daļā Rafaels ar asarām acīs stāsta par kolēģu atmiņu ainām no barikāžu laika. Ieklausāmies fragmentos no sarunas ar Jura Podnieka studijas vadītāju Antru Cilinsku par operatoriem, kas 1991. gada 20. janvārī devās iemūžināt barikāžu notikumus, un noslēgumā – par kultūru un tās atklājumiem, aizvadītā gada bagātīgo kultūras ražu, par ko liecina 171 albuma pieteikums "Zelta mikrofonam", sīvā konkurence “Muzikālās bankas” finālā un “Boņuka” balvas vairāk nekā 120 pieteikumi.

Kultūra notiek, kultūra dziedē.