100g kultūras. Raidieraksts

No 2006. gada viņš 11 neaizmirstamus gadus vadīja Nacionālo teātri, nodrošinot tam stabilu pirmo vietu "Spēlmaņu nakts" nomināciju un balvu ziņā. Pašlaik Rubenis ir Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs.

Raidierakstā Ojārs stāsta par "Teātris.zip" desmit gadiem un ļoti īpašo jubilejas raidījumu. Ar lielu aizrautību abi sarunu biedri sarunājas par teātri – gan par to, kurš teātris šobrīd, lietojot sporta terminoloģiju, "izvirzījies vadībā", gan par to, kādas sastāvdaļas ir teātra panākumu receptē, ko Ojārs kā bijušais Nacionālā teātra vadītājs ļoti labi pārzina. Saruna ievirzās arī apcerē par atsevišķu teātra mākslinieku likteni – kāpēc šobrīd teātrī nestrādā izcilais kādreizējais Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe un vai pēc palikšanas Krievijā pēc Ukrainas kara sākuma atgriezties Latvijā varēs talantīgais režisors Vladislavs Nastavševs? Kā un kāpēc izveidojusies Rubeņa draudzība ar pasaulslaveno mecosoprānu Elīnu Garanču? Ojārs Rubenis dalās arī pārdomās par kultūru sabiedriskajos medijos un par ambiciozajiem "Spēlmaņu nakts" organizētājas – Latvijas Teātra darbinieku savienības plāniem.

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Sarunā Svens atgriežas savā bērnības Rēzeknē, tomēr noliedz, ka šī pilsēta būtu kalpojusi par reālu prototipu Hohmai, kurā notiek gan "Dizažio", gan Kuzmina iepriekšējā romāna "Hohma" darbība. Tāpat viņš apgalvo, ka, neraugoties uz formālo līdzību – dažādu apreibinošu vielu lietošanu un seksuālu orģiju klātbūtni –, laikmetīgās mākslas vide, kas, piemēram, parādās brāļu Ābeļu filmā "Nemierīgie prāti", ļoti atšķiras no mazpilsētas mākslas procesa, kurš visā tā spožumā un postā iemiesots romānā "Dizažio". Svens arī pastāsta, kā notiek viņa rakstīšanas process, kurā vienlīdz liela nozīme kā nejaušībai, tā disciplīnai. Netiek palaista garām arī Svena kopsadarbība ar dzejnieku Tomu Treibergu etīžu teātrī "Nerten" un Kuzmina darbība kā žurnāla "Rīgas Laiks" redaktoram.  

Abi sarunas biedri pieskaras arī jautājumam par ikdienas normalitāti un tās leģitimitāti, kopš sācies karš Ukrainā. Tas aktualizē jautājumu – ko mēs katrs varam darīt? Vai katrs spēj būt varonis?  

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Sarunā daudz tiek skarta paša Jāņa un sabiedrības pašsajūta, ko ietekmējis karš Ukrainā. Vai normalitāte joprojām ir normāla un pieļaujama? Vai pasaules skatījums kļuvis melnbalts? Vai iespējams uzturēt attiecības ar cilvēkiem, kuri atbalsta šo karu? Ko šobrīd var un ko nevar atļauties komiķis? Kā jokot šādā laikmetā? Vai Jāņa uzskats “tragedy plus time makes comedy” (traģēdija plus laiks rada komēdiju) attiecas arī uz šo laiku?

Interesanta izvēršas saruna par šobrīd kinoteātros skatāmo filmu “Ūdens garša”. Tā stāsta par kādu biedrību, kuras galvgalī atrodas Meistars, kurš dziedina cilvēkus no dažādām vainām ar vārdiem un ar ūdeni. Stāsts par manipulācijām ar cilvēku prātiem un arī naudas līdzekļiem, ko cenšas atmaskot kāda žurnāliste, ir filmēts vienā kadrā, tomēr spriedze tajā aug, līdz eksplodē. Jāņa Skuteļa atveidotais varonis – minētās biedrības pīārists – gan ne brīdi nezaudē racionālo, skaidro saprātu.

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Studējusi Rietumu Mūzikas akadēmijā Kalifornijā (ASV) un Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā (Lielbritānija), guvusi atzinību dažādos starptautiskos konkursos. Viņas kontā ir izrādes "100 gadi ar Piafu" (2015) un "Pēc Pusnakts / After Midnight" (2016). Pirms četriem gadiem bijusi "Supernovas" pusfinālā. Kopā ar grupu "Katrina Gupalo & the Black Birds" izdevusi debijas albumu "Gentle and Done", kam sekoja "Septiņas skumjas zvaigznes" ar Imanta Kalniņa mūziku. Pēdējais lielais darbs – Ukrainai veltīta dziesma "Resistance", kurā Katrīna sapulcina lielu skaitu mūziķu.

Sarunā Katrīna atklāj, kā viņai izdevies sapulcināt "Resistance" ierakstam ap 80 mūziķu no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas. Viņa arī pauž savu attieksmi pret tik iemīļoto Imanta Kalniņa mūziku laikā, kad komponista simpātijas pret Krievijas diktatoru Putinu met garu ēnu pār mūziķa paveikto.

Katrīnas ukraiņu saknes izpaužas viņas mūzikā un attieksmē par darāmo, arī spējā aši un neatgriezeniski pieņemt lēmumus – piemēram, tomēr nepārcelties uz Ņujorku, kur iestājusies Džuljarda mūzikas skolā, jo Latvijā pavērusies iespēja tūrei ar muzikālo izrādi "100 gadi ar Piafu". Vai – pārdot māju, lai izdotu albumu ar Imanta Kalniņa mūziku.

Mūziķe arī stāsta, kas viņai ir labākās zāles pret nomāktību un skumjām, par kuru bīstamo pāraugšanu depresijā un pašnāvības domās Katrīna vēstīja dziesmā "Agonija". Viņa arī dalās pārdomās, kāpēc lielā krievu kultūra nebūtu kancelējama, neraugoties uz notiekošo Ukrainā. Uzzinām arī vairāk par Katrīnas lielajiem un mazajiem mērķiem.

Par podkāstu

Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Lielākā daļa sarunas notiek par Elitas abām dokumentālajām filmām – “Zorjana Horobraja” un “Iļģuciema māsas”. Pirmā ir stāsts par kādu jaunu sievieti, kas 19 gados ir jau divu bērnu mamma, un kura kopā ar bērnu tēvu izlemj pārcelties no idilliskas, lai arī trūcīgas dzīves laukos uz Rīgu, neraugoties uz lauku dzīves guru – viņas mammas pretestību. Savukārt jaunākā filma ir stāsts par to, kā Iļģuciema sieviešu cietumā Elita kopā ar Jaunā Rīgas teātra (un ne tikai) kolēģiem iestudē Antona Čehova lugu “Trīs māsas”. Cita starpā Elitas uzmanības lokā nonāk divas sievietes, kuru nodarījumi savulaik ieguvuši plašu rezonansi: māte, kas kropļoja savu bērnu, lai saņemtu invalīda pabalstu, un māte, kuru vainoja divu bērnu slepkavībās. Elita stāsta, ka pirmkārt redzējusi visās “Iļģuciema māsu” varonēs cilvēkus, kuri vairākums bērnībā un nereti arī visas dzīves garumā pieredzējuši neiedomājamu vardarbību. Sieviešu stāsti ir Elitas – dokumentālā kino režisores uzmanības fokusā.

Saruna raidierakstā pieskaras arī pēdējā laika Elitas lomām Jaunajā Rīgas teātrī.

Gan Antra Akmeņkale “10 iemeslos apciemot Kauci”, gan mācītāja kundze “Krizantēmās” (abas ir Gata Šmita izrādes), gan pirms tam režisore Elizabete Alvja Hermaņa “Sievietēs un vīriešos” ir krampīga rakstura, stipras sievietes. Elita to skaidro ar attiecīga vecuma iestāšanos, kad aktrisēm sāk piedāvāt raksturlomas. Abas sarunas dalībnieces aprunājas arī par neparastajām paralēlēm ar notiekošo Ukrainā, kas radušās, iestudējot Justīnes Kļavas grotesko komēdiju “10 iemesli apciemot Kauci”.

Lielu sarunas daļu Elita pievēršas notiekošajam Ukrainā un sabiedrības attieksmei pret to. Viņa nožēlo, ka tik liela krievvalodīgās sabiedrības daļa nespēj skaidri paust nostāju pret agresora – Krievijas – izraisīto karu. Viņa arī uzskata, ka JRT galvenā režisora Alvja Hermaņa lēmums pieņemt darbā no Krievijas aizbēgušo aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas savulaik aģitēja par Putina ievēlēšanu, bet pēc 24. februāra strikti vērsusies pret karu Ukrainā, būs attaisnojies tad, ja Čulpana izmantos savu autoritāti un ietekmi, un stāstīs gan Latvijas krievvalodīgajiem, gan tautiešiem Krievijā patiesību par notiekošo Krievijā un Ukrainā.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Vai šobrīd ir iespējams skatīties kino, lasīt “Rīgas Laiku”, iet uz koncertiem un izrādēm, aizrauties ar seriāliem, mierīgi elpot, kad Ukrainā notiek tas, kas notiek?

Gints Grūbe: Līdzīgs ir jautājums, par ko taisīt kino. Līdzīgi bija, kad sākās Covid-19 pandēmija: tad jebkuras dokumentālo filmu tēmas, kuras tika tajā brīdī piedāvātas, likās ļoti neaktuālas. Tādas, ar kurām nevar sasniegt nekādu auditoriju. Un tas pats ir arī šobrīd. Mani vienmēr ir interesējis current affairs dokumentālā kino žanrs, kurš ir ļoti sarežģīts, kuram ļoti maz ķeras klāt, jo tur ir gan pētnieciskā žurnālistika, kurai paiet ilgs laiks, tur ir liels darbs ar arhīviem, ar avotiem… Šis ir žanrs, kurš, manuprāt, šobrīd būs ļoti pieprasīts, jo mēs meklējām atbildes. Mēs meklējam atbildi, vai tas, kas notiek, ir tāpēc, ka Padomju Savienība vēl aizvien turpina sabrukt, tāpēc, ka nav nomainījušās paaudzes, vai tur ir meklējami cēloņi arī Rietumu sabiedrībā, tai politiskajā kultūrā, kura izveidojās pēc Otrā pasaules kara. 1968. gada paaudze bija ļoti pacifistiski noskaņota un vērsās pret saviem vecākiem, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā… Tur ir daudzi pētnieciska rakstura aspekti, uz kuriem kino ir meklējis atbildes. Bet tā fiziskā sajūta un garīgā sajūta šobrīd ir tāda, kā es jau kādā intervijā nesen teicu: ka mēs visi, vismaz es, man liekas, šobrīd jūtamies kā tas onkulītis 80. gadu beigās pie Brīvības pieminekļa ar radioaparātu pie auss.  Jo liekas, ka ir jādzird, ka kaut kur būs apslēpta tā lielā patiesība – kādā no daudzajiem ziņu kanāliem vai rakstiem, vai analīzēm. Tādus kā mani, kurš savu žurnālista karjeru sāka 1991. gadā augusta puča laikā,  šodien notiekošais atsvieda atpakaļ tajā pašā sajūtā, kādā veidā viss notika toreiz.

Mans jautājums bija arī par to, vai ir iespējams sadzīvot ar savu normalitāti, ar to, ka gribas joprojām turpināt normālu cilvēcisku dzīvi arī šobrīd, nevis dzīvot vainas apziņā, ka tu nespēj pietiekoši palīdzēt ar to savu ziedojumu, ar vienas paciņas aiznešanu.

Es nezinu, man liekas, ka šobrīd mēs neviens par tādu normalitāti nedomājam. Es saprotu, ka kaut kāds idiotiskais optimisms liek cerēt, ka tas viss beigsies pēc dienas, pēc nedēļas vai divām, bet ir jāsaprot, ka tie procesi tomēr būs ilgtermiņa. Laikam kā jebkurš vecāks šobrīd domāju par pasauli, kurā dzīvo un dzīvos mani bērni.

Sarunas turpinājumu klausies raidieraksta “Kultūrdeva” 20. laidienā!

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Ieva pastāstīja par Berlīnes filmu tirgu, kurā pašlaik piedalās un kurā pasaules televīzijas piedāvā savus kultūras raidījumus un prezentē savas filmas – arī Latvijas Televīzija. Kā sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” žūrijas vadītāja Ieva arī pastāstīja par balvas tapšanu un nozīmi publiskajā telpā. Abas kolēģes arī atskatījās uz iepriekšējo “Kultūrdevu”, komponista Valta Pūces jubileju un sarunu ar dzejnieku Kārli Vērdiņu, mēģinot noskaidrot, vai kultūras joma televīzijā ir konceptuāla un kā darbu tajā ietekmē konjunktūra. Tika noskaidrots, vai LTV kultūras nozares vadītāja ir liberāls vai konservatīvs cilvēks un kāda ir viņas nostāja viendzimuma attiecību civiltiesiskā regulējuma jautājumā.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Ivara slavenākā filma ir “Dokumentālists” (2012), kas atklāj viņa – filmas radītāja – sarežģītās un kaislīgās attiecības ar dokumentālo varoni – pensionāri Purva Intu. Rezonansi izraisījušas arī Ivara Zviedra filmas “Bēgums” (2009) par latviešu gliemežu lasītājiem Īrijā, “Zāģeri” (2017) par Latvijas mežstrādniekiem, “Valkātājs” (2019) par nelegālo robežpārkāpēju pavadoņiem pierobežā. “Lielajā Kristapā” februāra beigās gaidāma pirmizrāde filmai “Uz neredzīti, Brasa!” par nu jau slēgtā Brasas cietuma pēdējiem iemītniekiem, bet pavasarī pirmizrādi piedzīvos Ivara veidotā pandēmijas laika hronika “Bahs pret Covid”.

Raidierakstā “Kultūrdeva” Ivars Zviedris atklāj, kā pieradināt filmu varoņus, lai provocētu tos uz maksimālu atklātību, cik daudz filmās ir no viņa paša, kas īsti ir novērojošais dokumentālais kino un ko jaunu par Latvijas sabiedrību viņš uzzinājis, filmējot filmu par pandēmiju.  

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Pirms kļūt par runas pedagoģi, Zane jau bija kļuvusi par aktrisi, viņa studēja vienā kursā ar Valmieras teātra aktieriem Ievu Puķi un Krišjāni Salmiņu, dramaturģi Aivu Birbeli, Jaunā Rīgas teātra aktrisi Sandru Kļaviņu, Dailes aktieri Daini Gaideli un vēl, un vēl.

Zane ļoti daudz darbojas komisko monoizrāžu žanrā Pannas Teātrī – te jāmin bestsellers “Tāda es esmu”, izrādes “Puse no sirds” un “Bruņota un bīstama” un jaunākais hits “Sieviete kā konfekte”. Bet pamats skatītāju mīlestībai tika ielikts ekscentriskās, ar krievu akcentu runājošās Helēnas lomā seriālā “Ugunsgrēks”.

Lielākais jaunums Zanes dzīvē – apgādā “Zvaigzne ABC” iznākusi viņas pirmā grāmata – “Dienasgrāmata”, kas aptver pirmo pandēmijas gadu un atklātā, sirsnīgā veidā dokumentē Zanes ikdienu un pārdomas par apkārt notiekošo. Tostarp par sūro cīņu starp vilkmi pastrādāt dārzā un nepieciešamību rakstīt promocijas darbu par skatuves runu. Zanes Daudziņas “Dienasgrāmata” jau ieguvusi lasītāju atzinību un grāmatnīcās tiek aši izpirkta.

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.

Inga Gaile pastāstīja, ko šodien Latvijā nozīmē būt dzejniecei un prozaiķei, vai dzejas un prozas darbi rodas no atšķirīgiem avotiem un atšķirīgā veidā, ar ko nodarbojas viņas vadītais Latvijas PEN klubs, kāpēc Inga tik kaismīgi iestājas pret jebkāda veida diskrimināciju un vai tādu viņa šobrīd vēro attiecībā uz nevakcinētajiem pret Covid-19. Sarunā Inga un Henrieta pieskārās arī publiskās mākslas izpratnes jautājumam un allaž kā karstam kartupelim cilātajai feminisma tēmai. Vai iespējams būt sievietei un nebūt feministei?

Par podkāstu

Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts jeb raidieraksts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.