Latvijā ik gadu policija izsludina meklēšanā apmēram pusotru tūkstoti cilvēku. Daudzi no viņiem nav sasnieguši pilngadību. Apmēram desmito daļu no visiem pazudušajiem cilvēkiem tā arī neizdodas atrast.

Kitija Dzintare, Kristera māsa: „Viss sākās, kad mans brālis pazuda no sakariem sociālajos medijos.”

Bez vēsts pazudušus cilvēkus meklē ne tikai policija.

Līga (vārds mainīts), Helvija māte: „Mēs to darām ar sirdi un dvēseli. Mēs meklējam savu bērnu.”

Pagājušā gada nogalē Rīgā pazuda divi jaunieši, kuri vēl joprojām ir izsludināti meklēšanā. Vai policija ir darījusi pietiekami, lai viņus atrastu?

Romāns Jašins, Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieks: „Kāpēc neatrodam? Tāpēc, ka mēs nevaram identificēt to maršrutu, cilvēka virzienu, vai iespējamās vietas, kur viņš varētu būt.”

Kāpēc policijai nesokas ar bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšanu un kādā mērā valsts tajā paļaujas uz nevalstiskajām organizācijām, pētām Atvērto failu pusstundā.