Par novārtā atstātiem suņiem un kaķiem Latvijā rūpējas vairāk nekā 20 dzīvnieku patversmju. Lielākā no tām ir biedrība — dzīvnieku pansija „Ulubele.”

Ilze Džonsone, Dzīvnieku patversmes „Ulubele” vadītāja: „Mums dzīvnieku ir ļoti daudz, nu šobrīd jau nekad vairs nav mazāk par 500 ikdienā uz vietas.”

„Ulubele” simtiem tūkstošu eiro ik gadu saņem ne tikai no Rīgas un Pierīgas pašvaldībām, bet arī no ziedotājiem. Pērn tikai puse no ziedotās naudas tika pašiem dzīvniekiem un patversmes uzturēšanai.

Krista Asmusa, „Sabiedrības par atklātību „Delna”” juriste: „Vai tie cilvēki, kas ziedo „Ulubelei” ir informēti par to, ka līdzekļi tālāk aiziet uz citu nodibinājumu, ne jau uz „Ulubeli”?”

Patversme apgalvo, ka rūpīgi izvērtē nākamos saimniekus un neatdod dzīvniekus turēšanai sliktos apstākļos. Realitātē viņus nodod pat bezpajumtniekiem.

Angela Naturina, rīdziniece: „Tā ir maziņa, burtiski kartona, finiera mājiņa, salikta no kaut kādiem dēļiem. Tur divi piedzērušies vīrieši un divi suņi, kuri var uzbrukt kuru katru brīdi, tiešām ļoti maz vietas — divi trīs metri.”

Cik caurspīdīgi strādā Latvijā lielākā dzīvnieku patversme, kas saņem ievērojamu nodokļu maksātāju un ziedotāju naudu? Un cik godprātīgi „Ulubele” ievēro dzīvnieku aizsardzības prasības, par kurām pati publiski iestājas, pētām Atvērto failu pusstundā.