Nevērt vaļā aizdomīgas saites, neielaisties sarunās ar svešiniekiem, sargāt savus datus – šo ābeci visi jau zina no galvas. Un tomēr pērn ļaundari Latvijas iedzīvotājiem izkrāpa 16 miljonus eiro.

Inese Braže: „Cik jūs iztērējāt naudu, sūtot viņiem?

Sandra (vārds mainīts), pensionāre no Rīgas: Es nezinu, neesmu skaitījusi!

Inese Braže: Nu, aptuveni gan jau ir kaut kāda nojausma?

Laimonis (vārds mainīts), pensionārs no Rīgas: Daudz!”

Ja jums šķiet, ka esat jau dzirdējuši neskaitāmus stāstus par nabaga telefonkrāpnieku upuriem, tad šis būs citāds. Pirmo reizi parādīšu visu ķēdi – no sirmgalvjiem Rīgā, kuri pazaudēja mūža iekrājumus, līdz konkrētām personām Gruzijā, kuras ar krāpšanu sev nodrošina greznu dzīvesveidu.

Dāvids Isojans, telefonkrāpnieks no Tbilisi, Gruzijā: „Te Aleksandrs, mēs ar jums runājām, atceraties?”

Atmaskot ļaundarus bija iespējams, jo trauksmes cēlējs Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai noplūdināja miljoniem datu no zvanu centriem Tbilisi. Zviedri informāciju nodeva starptautiskam žurnālistu tīklam, kurā ir arī „Re:Baltica”.

Žurnāliste no Gruzijas (anonīma): „Tātad mums bija viņu bildes. Dažus mums izdevās identificēt, izmantojot sejas atpazīšanas rīkus.”

Kurš apkrāpa cilvēkus Latvijā un kas viņiem par to būs? To Atvērto failu pusstundā stāsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Inese Braže.