Pirms dažiem gadiem Baltija kļuva par importētāju Nīderlandes tērauda izdedžiem. Tie ir tērauda ražošanas laikā radušies blakusprodukti, kurus pielieto ceļu un inženiertehniskajā būvniecībā. Līdz šim nezinājām, cik daudz nonāk tieši Latvijā.

Mārtiņš Brokans, SIA "CTB HOLDINGS" Juridiskā departamenta vadītājs: „Esam iegādājušies nelielu testa partiju.”

Firmas, kas tērauda izdedžus importē un iegādājas, reālos ievestos apjomus nevēlas atklāt. Bet mēs esam izpētījuši un tagad zinām – tie ir nepilns pusmiljons tonnu. Ja šo materiālu izmanto nepareizi, tad ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

Ludmila Rjazanova, Liepājas iedzīvotāja: „Vajag apzināt, kur tie izdedži ir ievesti, cik daudz, kur jau ir izmantoti un to informāciju ir jāpublicē noteikti iedzīvotājiem!”

Kamēr Latvijā likums neregulē tērauda izdedžu izmantošanu, Nīderlandes atbildīgā nozares ministrija ir noteikusi pagaidu aizliegumu – tos nedrīkst izmantot sabiedriskās vietās.

Tobiass van der Valks, Nīderlandes sabiedriskā Radio 1 žurnālists: „Līdz pat nesenam laikam stāsts bija tāds, ka šis ir drošs materiāls, drošs lietošanai kā būvmateriāls. Tagad šī aizlieguma vēstījums ir pavisam cits.”

Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, cik uzņēmumu un kādā apjomā Latvijā importē tērauda izdedžus no Nīderlandes, kuri, ja nepareizi izmanto, ilgtermiņā kaitē gan cilvēku veselībai, gan videi?

Šī epizode ir turpinājums raidījumam, kas izskanēja 2025. gada 20. martā.