Vairāk nekā 15 tūkstoši bērnu un jauniešu obligātās izglītības vecumā nav reģistrēti nevienā Latvijas izglītības iestādē. Par četriem tūkstošiem no viņiem atbildīgajām iestādēm precīzas informācijas nav.

Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks: “Lielākais pieņēmums, ka šie cilvēki ir ārzemēs, bet – tā kā nav droši ticamas informācijas, tad mēs attiecīgi atzīmējam, ka pašvaldība noskaidro informāciju.”

Precīzas statistikas nav, bet sociālās jomas ekspertu novērojumi liecina, ka priekšlaicīgi mācības pametušo jauniešu skaits pieaug. To negatīvi ietekmē aizliegums ikdienā labot nesekmīgās atzīmes.

Inguna Kronberga, Talsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece: „Kāpēc man iet uz skolu, ja es zinu, ka man būs jāpaliek uz otru gadu? Manas atzīmes jau pirmajā semestrī to parāda.”

Eksperti norāda, ka skolu pamet jaunieši no visiem sociālajiem slāņiem. Nevēlēšanās mācīties ir viens no retākajiem iemesliem. Biežākais ir emocionāli pārdzīvojumi, kurus nereti izraisījuši pieaugušie. 

Edijs Klaišis, biedrības “Open Radošais centrs” vadītājs: „Pie skolām viņi turas līdz pēdējam, jo tā ir iespēja būt ārpus savas vides. Manuprāt, ir biedējoši, ja viņi ir gatavi aiziet no pēdējās vietas, kurā viņi vismaz kādu laiku jūtas “okej”!”

Kāpēc Latvijā ir tūkstošiem bērnu un pusaudžu vecumā līdz 18 gadiem, kuri atrodas ārpus izglītības sistēmas? To “Atvērto failu” pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.