Kopš kara sākuma Ukrainā un notikumiem ap pieminekli Uzvaras parkā sociālajos tīklos, presē un pirmsvēlēšanu debatēs izskan dažādi viedokļi par to, kā Latvijā vērtēt integrācijas politiku.

Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore:  Kā lai saka, ir atvērušās acis cilvēkiem plašāk.

Krievu jaunieši stāsta, ka viņu piederības sajūtu Latvijai iepriekšējos gados ir veicinājusi latviska vide un labi skolotāji.

Vladislava Romanova, reklāmas speciāliste, augusi Daugavpilī: Man 9.maijs bija mīļākie svētki gadā. Un tad mēs sākām runāt par to ar manu skolotāju Ingu.

Tikmēr jauns pētījums atklāj krieviski runājošās sabiedrības daļas noskaņojumu.

Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs: Jā, es domāju, ka pētījums lauž vairākus stereotipus vai mītus, kas mums veidojas sabiedrībā.

Kuras valsts iestādes laikā, kad Ukrainā notiek karš, ir izrādījušas iniciatīvu risināt integrācijas politikas jautājumus un kādas tendences par krievvalodīgo noskaņojumu atklāj jauns pētījums, pie kura strādā Valsts kanceleja, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.