Šogad mainīta kārtība, kā skolēni atbrīvojami no eksāmeniem un citiem pārbaudes darbiem. Kāpēc šādas pārmaiņas nepieciešamas un vai tiešām rasti vislabākie risinājumi, diskutējam Ģimenes studijā.

Raidījuma viesi: klīnikas "Vesels bērns" vadītāja Ilze Zariņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, vadošā pētniece Dita Nīmante, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle, Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins un ģimenes ārste no Liepājas Linda Reicle.

Masveida atbrīvojumi no eksāmena kārtošanas ir kliedzoša situācija, tā pagājušā mācību gada nogalē pauda bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece. Fakti tiešām bija kliedzoši - no centralizēto eksāmenu kārtošanas bija atbrīvots katrs desmitais skolēns un bija pat kādu izglītības iestādi, kurā 90% skolēnu drīkstēja nekārtot obligātos noslēguma pārbaudes darbus.

Kā ir šogad un kā situāciju ietekmēs jaunā kārtība, kas paģēr mediķu-speciālistu izvērtējumu, vai tiešām jaunietis atbrīvojumus no eksāmeniem un kā tas varētu atsaukties uz jaunā cilvēka tālākām mācību vai darba iespējām?

Turpmāk no valsts pārbaudījumiem skolēnu varēs atbrīvot ar ārsta – speciālista vai ārstu konsīlija atzinumu, pie kura izglītojamais ir vērsies pēc palīdzības veselības problēmas risināšanā, bet to nevarēs izdarīt ģimenes ārsts. Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka jaunā kārtība bija vajadzīga, lai pilnveidotu pašreiz spēkā esošo regulējumu par skolēnu atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Iepriekšējos mācību gados vairāki skolēni, kuri bija atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, tomēr kārtoja tos eksāmenus, īpaši latviešu valodas eksāmenu vai kādu no izvēles eksāmeniem, kuru rezultāti viņiem bija nozīmīgi turpmākajā izglītības pakāpē vai uzsākot darba gaitas.