Tas, ka zemes dzīles ir pilnas ar bagātībām, ir sen zināms cilvēcei - ne velti diendienā no tām pumpējam naftu, rokam akmeņogles un lērumu citu noderīgu izejmateriālu. Taču, ja jūra, kā ierasts domāt, tiek izmantota naftas ieguvei, izskan idejas, ka okeāna dzīlēs atrodami vēl citi derīgi materiāli. Norvēģija sākusi dziļjūras derīgo izrakteņu ieguves izpēti. Tas liek uzdot jautājumus - vai un kā nākotnē tiks izmantota okeānu gultne? Kādas dabas bagātības ir sastopamas mūsu zilās planētas dzīlēs un ko šāda izrakteņu ieguve nozīmētu organismiem, kuri apdzīvo jūras gultni? Skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis un Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas vadošais pētnieks Juris Aigars.

Derīgie izrakteņi Latvijā

Latvijas teritorijā ir klasificēti 20 derīgie izrakteņi, populārākie ir smilts, kūdra un māls. Kādā veidā karjeros šie izrakteņi tiek iegūti un kas tiek darīts ar teritoriju pēc karjera izmantošanas, skaidro Valsts vides dienesta speciāliste Solvita Caune.

Dubkalnu, Zādzenes, Lāčkroga, Sauriešu un vēl vairāki citi karjeri Latvijā ir zināmi kā ainaviski skaistas peldvietas ar dzidru ūdeni – tādi tie ir pēc to darbības beigām, bet palūkosim, kā šodien tiek uzsākta karjeru darbība, ko tur iegūst un pēc kādiem kritērijiem piešķir karjera veidošanas atļaujas.

Visupirms speciālisti izvērtē paša karjera ieceri, tā platību dziļumu un apjomus. Lai veiktu derīgo izrakteņu ieguvi, ir vajadzīgi atļaujas dokumenti no Valsts Vides dienesta. Bet karjeru var ierīkot arī savā privātteritorijā. Tiesa, te ir savi noteikumi par tā izmēriem un pielietojumu, sarunā skaidro Valsts vides dienesta Piesārņojuma un dabas resursu departamenta Resursu pārvaldības daļas vadītāja Solvita Caune.