Janvāris ir garām, un jau vairāk varam pastiept roku pretim pavasarim, tomēr mums priekšā vēl visai daudz tumšu vakaru. Šo tumsu ar apcerīgu gaisotni, gaismu un siltumu var piepildīt sveces, un tieši tā arī darījuši mūsu senči, un februāris pat dēvēts par Sveču mēnesi. Savukārt 2. februāris tiek saukts par Sveču dienu. Sagaidot šo dienu, arī raidījumā runājam par svecēm, siltumu un gaismu.

Sveču dienu izsenis latvieši aizvadījuši lielās gavilēs un priekos. Šajā dienā esot vajadzīgs daudz tērēt un baudīt, lai nākamais gads ir bagāts un laimīgs. Arī visu februāri latvieši dēvējuši par Sveču mēnesi, un arī citās tautās šo dienu svin kā pāreju no tumšā laika uz priecīgu un jau rosīgāku gada posmu. Un centrālais simbols šai dienai un mēnesim ir svece. Tā sniedz gaismu, siltumu, telpā rada patīkamu aromātu un jauku atmosfēru, bet mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā svece ir savā ziņā kļuvusi par drošības un atbalsta rīku.  Kā zināms, Latvijā aktīvi tiek lietas ierakumu sveces, ko sūtīt Ukrainas karavīriem.

Mūsdienās mēs lietojam gan parafīna, gan sojas vaska sveces, bet senāk sveces daudz lietas no vaska un vēl vairāk - no dzīvnieku taukiem. Kādi priekšmeti tika izmantoti, lai sveces izlietu, lai tās ņemtu līdzi tālā ceļā un kā senāk šķīla uguni, lai sveces vispār aizdegtu, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Zvidre.

Gaismas terapija

Zināms, ka depresijai mēdz būt sezonāls raksturs, un cilvēki, kuri mīt tajās ģeogrāfiskajās zonās, kur valda ilgstošs tumšais periods rudeņos un ziemās, biežāk sirgst ar depresiju gaismas trūkuma dēļ. Par gaismas ietekmi uz cilvēka psihisko labsajūtu, kā darbojas gaismas terapija un kad pārlieku daudz gaismas var kaitēt stāsta Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds.

Dabiskā saules gaisma  mazina depresijas simptomus, taču arī mākslīgi radītie gaismas avoti var ietekmēt mūsu garastāvokli un garīgo veselību. Kaut vai omulīgs apgaismojums dzīvojamā istabā rosina patīkamas sajūtas, bet gluži citādi jūtamies, ja laterna uz ielas nakts laikā neaicināta izgaismo guļamistabu. Gaismas klātbūtne vai tās trūkums ir cieši saistīts ar tādu hormonu, kā melatonīns - tas ir hormons, kas atrodas mūsu smadzenēs un ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu. Vairāk par to, kā šo hormonu un mūsu  psihi ietekmē gaisma gan dabiska, gan mākslīga, stāsta psihiatrs Elmārs Tērauds.

Gaismas terapiju, ko sauc arī par fototerapiju vai spilgtas gaismas terapiju, izmanto gan ādas slimību  ārstēšanā, gan arī  garīgu traucējumu terapijā. Kā teic psihiatrs Elmārs Tērauds, tad nereti vien, ja runa ir par jau minēto depresiju, pietiek arī ar parastām veikalā nopirktām elektriskajām spuldzēm.