Komandcentrs

Krievijas iebrukums Ukrainā ilgst jau vairāk nekā trīs mēnešus, taču viens pēc otra pasludinātie agresora mērķi tā arī nav īstenojušies. Par situāciju frontē un ieročiem, kurus Krievija liek lietā, lai tomēr gūtu panākumus, žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Kaut daudzi prognozēja, ka 9. maijā gaidāms kāds straujš pavērsienu Krievijas karā pret Ukrainu, ne politiskā, ne militārā ziņā nekas tamlīdzīgs nenotika - karadarbība turpinājās līdzīgi kā iepriekš. Vai pavērsiens tik tiešām bija sagaidāms, un kādu iemeslu dēļ tas nepienāca? Kā kopumā vērtējama Krievijas agresīvā kara pašreizējā virzība Ukrainā? Par to Ansis Īvāns runā ar Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieku operacionālajos jautājumos pulkvedi Didzi Nestro.

Krievijas Melnās jūras flotes flagmaņa kreisera "Moskva" nogremdēšana kļuvusi par lielāko un arī negaidītāko Ukrainas aizstāvju panākumu Melnās jūras frontē. Kā Ukrainai varēja izdoties nogremdēt kreiseri ar 500 vīru apkalpi? Vai tas ietekmēs Krievijas spējas apdraudēt Ukrainas dienvidus no jūras? Un kā kopumā vērtējamas ziņas par masīvo Krievijas uzbrukumu Ukrainas austrumu frontē? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runāja ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu.

Krievija ir atkāpusies no Kijivas pievārtes, bet turpina izvērst brutālu karadarbību Ukrainas dienvidos un austrumos. Slaktiņam Bučā sekojušas ziņas par bēgļu pilnas dzelzceļa stacijas bombardēšanu Kramatorskā un iespējamu ķīmisko ieroču pielietojumu pret Mariupoles aizstāvjiem. Par to, kas turpmāk sagaidāms mūsdienu baisākajā karā, Ansis Īvāns raidījumā "Komandcentrs" runā ar Nacionālo bruņoto spēku kapteini, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu.

Cik trāpīgas izrādījušās pirmskara prognozes par bēgļu plūsmu no Ukrainas uz Eiropu? Cik droši varam apgalvot, ka juristiem izdosies pierādīt Krievijas Ukrainā pastrādātos kara noziegumus? Par šīm un citām Krievijas iebrukuma sekām Ansis Īvāns runāja ar "Amnesty international" Eiropas reģionālā biroja direktoru un bijušo Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru Nilu Muižnieku.

Krievijas karš Ukrainā ir šausminošs – iebrucēji apšauda dzīvojamos rajonus, civilo infrastruktūru, un bloķē evakuācijas ceļus mierīgajiem iedzīvotājiem. Karā tiek likti lietā arī aizliegti ieroči un pieaug bažas, ka Krievija varētu ķerties arī pie ķīmiskajiem ieročiem. Par Krievijas militāro spēku un metodēm raidījumā "Komandcentrs" žurnālists Ansis Īvāns sarunājās ar Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieri pulkvedi Kasparu Pudānu.

Karš Ukrainā plosās jau divas nedēļas. Pēc sākotnējās "specoperācijas" izgāšanās, Krievijas spēki mainījuši taktiku, arvien nežēlīgāk bombardējot pilsētas un tādējādi arī nogalinot civiliedzīvotājus. Tomēr arī tas agresorvalsts armijai nav ļāvis lepoties ar straujiem panākumiem. Šādu notikumu attīstību pirms nedēļas raidījumā "Komandcentrs" paredzēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteinis un militārā bloga "Varabungas" autors Mārtiņš Vērdiņš. Tādēļ šonedēļ viņu aicinājām uz atkārtotu sarunu - šoreiz gan par situāciju Ukrainā, gan to, ko, skatoties uz notiekošo no malas, jāmācās Latvijai, lai stiprinātu savu militāro drošību.

Ukrainā jau nedēļu plosās karš, tomēr Krievijas karaspēks par spīti nomācošam skaitliskajam un uguns jaudas pārsvaram, nav spējis izcīnīt pārliecinošas uzvaras vai sagrābt savā varā kādu no lielākajām Ukrainas pilsētām. Kā no militārās taktikas un stratēģijas viedokļa vērtējami līdzšinējie notikumi - par to šodien raidījumā "Komandcentrs" Ansis Īvāns runāja ar bloga "Vara bungas" autoru, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves kapteini Mārtiņu Vērdiņu. Savukārt "Delfi" žurnālists Toms Ģigulis sniedza politisko notikumu izvērtējumu.

Cik pamatotas ir prognozes par miljoniem bēgļu, kuri kara gadījumā no Ukrainas plūdīs uz Eiropu? Un cik no viņiem varētu par galamērķi izvēlēties Latviju? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus raidījuma "Komandcentrs" pirmajā epizodē tā vadītājs Ansis Īvāns uzdeva "Amnesty international" Eiropas reģionālā biroja direktoram, bijušajam Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram Nilam Muižniekam.