Kultūras rondo

Kultūras rondo izvaicājam sociālantropoloģi, izstādes "Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks" pētnieci Paula Stradiņa Medicīnas muzejā Annu Žabicku. Pagātnes notikumi un mūsdienu medicīnas apsolījumi: ilgmūžību, jaunas reprodukcijas iespējas un ģenētiski pilnveidotu pēcnācēju paaudzi.

Sociālantropoloģe Anna Žabicka ir viena no retajiem, kas savā pētniecībā pievēršas novecošanai un rūpēm dzīves nogalē. Runājam arī par kultūras spēju mazināt vecāka gadagājuma cilvēku atstumtību un to, kā izstādes var palīdzēt mums izprast zinātniskus pētījumus.

Ja izdzirdam vārdu savienojumu “dabas koncertzāle”, gribas vaicāt, kurā vietā tā atrodas. Šķiet, ka šāds koncertzāles formāts galvenokārt vēsta par vietu. Tomēr ir kāda dabas koncertzāle, kas šo nosaukumu nes, apzīmējot pasākumu. Norisi, kurā katru gadu tiekas citā vietā dabā, to pārvēršot par koncertvietu tikai tāpēc, lai būtu blakus galvenajiem pasākuma vaininiekiem – augiem, kukaiņiem un citiem savvaļas iemītniekiem. Šogad pēc pāris gadu pārtraukuma “Dabas koncertzāle” atgriežas, lai aizvadītu 20 gadu jubilejas svinības. Gaidāmas gan izzinošas aktivitātes, gan multimediāla performance. Tajā nozīmīga loma būs invazīvajām dabas radībām, tostarp, latvāņiem, daudzgadīgajai mārītei, kā arī Spānijas kailgliemežiem, kuri klusēs... latviski.

Režisora Kristofera Nolana jaunā episkā drāma “Odiseja” mudinājusi Kultūras rondo atgriezties pie pirmsākuma - sengrieķu eposa „Odiseja”, lai labāk saprastu, kā tas dzīvo mūsdienās, ko akcentējam no garās notikumu ķēdes Odisejā.

Aicinām jūs doties piedzīvojumu pilnā ceļojumā jeb odisejā. Vārds „odiseja” jau sen kļuvis par sugas vārdu, bet tā pamatā, protams, ir sengrieķu eposs – viena no vecākajām un ietekmīgākajām jebkad sarakstītajām grāmatām. Un tajā balstītā režisora Kristofera Nolana lielfilma „Odiseja”, kas šovasar sakūlusi pamatīgas putas kinomīļu, klasiskās literatūras pētnieku un citu interesentu lokos. Tas ir arī iemesls, kādēļ mēs Kultūras rondo nolēmām atgriezties pie pirmavota – Homēra „Odisejas”. Vai tās autors tiešām ir Homērs, gan ir jautājums, kas pētniekus nodarbina jau gadsimtiem. Arī par to runājam ar raidījuma viesiem – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docenti Ilonu Gorņevu un literatūrzinātnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku Jāni Ozoliņu.

Kopā raugam aizlāpīt dažus robus zināšanās par šo literatūras klasiku un saprast, kā tā dzīvo mūsdienās – 21. gadsimtā. Un, protams, pieskaramies Nolana „Odisejas” interpretācijai uz lielā ekrāna, kā arī klausāmies arī zviedru komponista Ludviga Goransona mūziku filmai.

Mīlestības darbs – tā savu aizraušanos ar jūgendstila tērpu darināšanu raksturo tērpu meistare Vita Millere. Viņu aizrauj viss, kas saistīts ar jūgendstila laikmetu, arī apģērbs, kurā viss ir tik pārdomāts. Izstāde, kas pašlaik skatāma muzejā “Rīgas jūgendstila centrs” veltīta Vitas Milleres radošajam darbam. Tērpu meistare ar muzeju sadarbojas jau 10 gadus. Izstādē aplūkojami 19 tērpi. 

Izstāde “Jūgendstila tērpi. Vita Millere” aplūkojuma muzejā “Rīgas jūgendstila centrs” līdz 13.septembrim.

Kultūras rondo atskatīsimies uz kādu kultūras notikumu, kas jau vienpadsmito gadu uz vienu augusta nedēļas nogali pārvērš kādu Vidzemes pilsētu par teātra, radošu eksperimentu, jaunu atklājumu un siltas satikšanās vietu. Protams, runa ir par Valmieras vasaras teātra festivālu. Iespaidus un redzēto studijā pārrunājam ar teātra kritiķiem Ati Rozentālu, Laumu Mellēnu-Bartkeviču un Kitiju Balcari, kā arī mūsu kolēģi Laimu Slavu – viņi visi šogad ir arī "Spēlmaņu nakts" jaunajā žūrijā.

Sievietes Piebalgas kultūrvēsturē – Lizete Skalbe, Mudīte Austriņa, Angelika Gailīte, Elza Usenko-Kaudzīte, divas Mariannas. Kultūras rondo par viņu dzīvesstāstiem dzirdējām konferencē, kas norisinājās svētkos „Vecpiebalga atver durvis 2026”.

Kad runājam par Piebalgu, vispirms iedomājamies par Kārli Skalbi, Reini un Matīsu Kaudzītēm, Antonu Austriņu, Emīlu Dārziņu. Bet jau pēc šī raidījuma, kurā skan pētnieku stāsti par Piebalgas sievietēm, jums noteikti gribēsies uzzināt vēl ko vairāk  par Angeliku Gailītis, Dzidru Kuzmani (Ķencīti), divām Mariannām vai izlasīt kādu Lizetes Skalbes tulkojumu.

Gudras un lepnas piebaldzietes. Lai nav tikai fotogrāfijās – māte, māsa vai sieva, bet ir vārds, uzvārds, dzīvesstāsts un jaunu pētījumu takas. Šoreiz pa mazai skicei katrai no viņām. Sākumā tāds neliels pētnieku pingpongs konferencē „Sievietes Piebalgas kultūrtelpā: personības un mantojums”.

Piebalgā bija svarīgi ne tikai uzklausīt pētījumus, bet arī uzdot jautājumus – kā padarīt redzamas Latvijas sievietes, kuras sapņojušas lielus sapņus, guvušas labu izglītību arī laikos, kad meitenēm nebija pieņemts skoloties tālāk par mājsaimniecību un sekretārēm. Tās nav tikai šīs izceltās Piebalgas sievietes, bet varbūt tā ir Tava vecvecmāmiņa, kuras foto ir tikai Tavā albumā. Arī šos stāstus joprojām ir iespējams pievienot digitālajam resursam „womage.lv”. Resurss atklāj Latvijas sieviešu dzīvesstāstus un ieguldījumu sabiedrības, kultūras un valsts attīstībā no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta vidum. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadītāja Eva Eglāja atgādina sieviešu izglītības ceļus.

Sekojot sievietēm Piebalgas kultūrtelpā, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone iepazīstināja ar spilgtākajām novada sievietēm. Un te kāds vārds, kuru, iespējams, nezinājām, jo visi viņu sauca par „Ķencīti”. Tā ir bibliotekāre Dzidra Kuzmane. Skan arī Ķencīša balss no Latvijas Radio arhīva.

Ejam tālāk, lai Lizeti Skalbi ieraudzītu ne tikai kā Kārļa Skalbes sievu, bet arī talantīgu tulkotāju. Stāsta Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule.

Lizetei Skalbei šogad –140, bet Mudītei Austriņai, rakstnieka Antona Austriņa meitai, viņa „Kaikašos” būs īpaša ekspozīcija – „Mudītes ceļš”. Šoreiz Antona Austriņa memoriālā muzeja „Kaikaši” vadītāja Laura Šulca stāsta Mudītes Austriņas dzīvesstāstu un par viņas gaitām Ņujorkā. 

Raidījumā skan arī Mudītes Austriņas balss, kas ierakstīta 1978. gadā, kad viņa var sēdēt pie viesnīcas loga Rīgā un tikai sapņot par tēva mājām „Kaikašiem”.

Bet grāmatizdevējs un novadpētnieks Jānis Polis stāsta par Angeliku Gailīti, kura 1924. gadā bijusi otrā latviešu sieviete, kas ieguvusi vēsturnieces grādu. 1922. gadā viņa nodibina studenšu biedrību „Varavīksne”, bet divus gadus vēlāk to pārorganizē par korporāciju. Gailīte strādāja par skolotāju Franču licejā, kā arī kādu laiku ārlietu ministrijas preses nodaļā.

Turpinājumā ļoti emocionāls stāsts par divām Mariannām, kuras redzamas padara „Orisāres” krājumu glabātāja Daiga Šatrovska. Marianna Bergmane un Marianna Zīle-Graubiņa: stāsts par dakteri un viņas meitu – aktrisi, par kurām „Orisārē” glabājas vēstules.

Pēc šī emocionālā stāsta par divām Mariannām arī liekam punktu raidījumam. Atvadoties vēl ieejam Vecpiebalgas Vidus kapos pie Reiņa un Matīsa Kaudzītēm, pie Ata Kronvalda un vēl kādas svarīgas Piebalgas rakstnieces Ingunas Baueres.

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs ir vieta, kur ikdienā darbinieki pieredz gan aizrautīgus apmeklētāju izsaucienus, gan viebšanos. Ne visiem redzamie eksponāti šķiet pievilcīgi, kādam pat no tiem paliek slikti. Skaistā un neglītā robežas cilvēka ķermeņa uztverē šobrīd muzeja telpās šķetina arī mākslas darbos. Te iemājojuši gan pušumi, gan baku izraisīti izsitumi un strutaini pūslīši. Vienlaikus ķermeņa reakcijas un vissīkākās detaļas pārtop par kaut ko citu. Kādas no tām sāk atgādināt skaistus ziedus. Šo uztveres robežu izstādē “Kas ir tas, ko redzu?” pēta māksliniece Linda Jākobsone-Viškere. Izstādi var aplūkot līdz oktobra beigām.

Kultūras rondo studijā stāsts par kultūrvietām, ko cilvēki iekārto sev piederošajos īpašumos. Viesos Turkalnes "Mēnesnīcas", "Koncertkupola pie Daugavas" un kultūrvietas "Dabā" saimnieki.

Šodienas raidījuma tēma izauga no pateicības. No tā rāmā apceres brīža, kad skaistā vasaras vakarā sēdi kādā izcilā kultūras notikumā, klausies sienāžu sisināšanā, varbūt tavu acu priekšā saule lēnām aizslīd aiz apvāršņa. Un pasaulē viss ir tik labi un skaisti. Un tad nāk pateicības jūtas – pateicība māksliniekiem, pateicība vasarai, iekoptajai vieta, kur tas viss notiek. Un pateicība arī tiem, kas šeit visus ir saaicinājuši. Jo īpaši vasarā, Latvijā ir daudz nelielu festivālu, koncertu, kas notiek māju pagalmos, kādā iekoptā dabas stūrītī. Kultūras rondo vēlamies izzināt to cilvēku motivāciju un pieredzi, kas ielaiž kultūras notikumus un aicina viesus sev piederošajos īpašumos. Visus kultūrvietu turētājus aptaujāt nespēsim, bet dažus esam saaicinājuši – no "Mēnesnīcas" Turkalnē, tas ir Ogres pusē Dana Lūsēna, no Nurmižiem Vizma Zvaigzne, kur darbojas kultūrvieta "Dabā", un sazināsimies arī ar koncertkupola pie Daugavas saimnieci Daci Druvu.

Galerijā "Berga Bazar’t" aplūkojama Oļega Tillberga izstāde "Skaties sev acīs!". Par šī brīža esamības konfrontāciju ar pagātni un nākotni mākslinieks stāsta Kultūras rondo.

Ejot pa Čaka/ Marijas ielu Rīgā, skumdina nesen likvidētu veikalu tukšās, noputējušās vitrīnas. Kritis ir arī viens no 90. gadu saimnieciskās rosības simboliem – solīdo apģērbu veikals Berga bazārā. Tagad tā skatlogos jaunu dzīvību ienes mākslas galerijas "Berga Bazar’t" jaunās izstādes plakāti. No tiem noraugās divas acis, bet teksts vēstī, ka tā ir Oļega Tillberga personālizstāde "Skaties sev acīs". Māksliniekam Oļegam Tillbergam ir piekritis strādāt laikmetu griežos, reflektējot par paradigmu maiņu. To atkal viņš dara šai izstādē, kas tapusi pēc 20 gadu klusēšanas. Par izstādi stāsta tās kuratore Inese Drone un darbu autors Oļegs Tilbergs.

8. augustā Dundagā tiks svinēta skolotāja, publicista, dzejnieka un tulkotāja Ernesta Dinsberga 210. dzimšanas diena. Diena sāksies ar koncertu Dundagas  evaņģeliski luteriskajā baznīcā. Tad svinības pārcelsies uz Kubalu skolu, kur savulaik Ernests Dinsbergs ilgus gadus mācījis bērnus, bet tagad iekārtots muzejs. Svinību ietvaros notiks arī zinātniska konference. Par jaunatklāto, pētot Ernesta Dinsberga laiku un devumu, saruna ar vēsturnieku Mārtiņu Mintauru un literatūrpētnieci Māru Gruduli. Viesojamies arī Kubalu skolā. 

Raidījumā skan fragmenti no no 2022. gadā tapušā Radioteātra iestudējuma "Ziņģe par Rīgu". Tā pamatā ir 1865. gadā tapušais Ernesta Dinsberga darbs.