Kultūras rondo

Mūziķis Toms Gaļinauskis ikdienā strādā kā programmētājs, bet brīvo laiku lielākoties pavada mēģinājumu telpā, rakstot un spēlējot mūziku. Piektdien, 7. augustā, gaidāms koncerts, kurā Toms uz skatuves kāps ar četrām grupām, kurās viņš spēlē. Tas būs svinību vakars, atzīmējot 20 gadus, ko Toms jau ir pavadījis uz skatuves.

Ja jau Tomam tuva ir rokmūzika, kāpēc viņš mēdz rakstīt dziesmas arī sporta komandām, par to interesējamias sarunā ar Tomu Ģaļinauski.

Dažādu jomu profesionāļu priekšlasījumi par rakstīšanu un bezmaksas rakstīšanas meistardarbnīcas festivālā "Rakstivāls". Par rakstīšanu, tekstu un valodu Kultūras rondo pārrunājam ar rakstnieci un festivāla organizatori Ingu Žoludi un dzejnieku Pēteri Dragunu, kurš "Rakstivālā" uzstāsies ar lekciju "Iedvesma un sviedri dzejas radīšanā". 

"Mēs gribam iet visos virzienos, paplašināt horizontus, kā mēs skatāmies uz rakstīšanu. Tāpēc arī tas ir nevis rakstniecības festivāls, bet rakstīšanas festivāls," atzīst Inga Žolude. "Tas skatās uz rakstīšanu visplašākajā nozīmē. Un festivālam ir piecas tematiskās ievirzes, viena no tām ir arī izglītība. Mēs runājam par to, kāda rakstīšanai ir loma ir bērnu dzīvē, bērnu attīstībā, skolā. Ir īpaša programma "Rakstivālā" paredzēta tieši pedagogiem, dažāda vecuma bērnu izglītotājiem. (..)

Protams, ka mērķis nav visus pataisīt par rakstniekiem, (tas varbūt man slēptais mērķis), bet tas, ka mēs patiešām varam skatīties uz rakstīšanu starpdisciplināri, jo daudzas darbnīcas sintezē rakstīto vārdu un kustību, rakstīto vārdu un balsi, rakstīto vārdu un vizuālo mākslu. Caur šiem eksperimentiem tas ļauj arī mums pašiem, profesionāliem rakstniekiem, kas arī būs gana lielā skaitā šajā festivālā, paskatīties uz šo mūsu nozari, mākslu, mediju, ar kuru mēs strādājam, ārpus mūsu ierastās ikdienas, un arī paši sev kaut ko jaunu vēl atklāt." 

Festivāls "Rakstivāls" šogad notiks jau trešo reizi radošajā kvartālā “Zeit”, Līgatnē. Klausīties runas par rakstīšanu un piedalīties darbnīcās, kur var rakstīt par savām sajūtām, bērnību, atmiņām, krāsām, pieredzi un iztēli varēs 9. augustā.

Festivāla programma pieejama internetā.

Teātra zinātnieces Margaritas Ziedas grāmata „Dzīvot no tā, kā nav” mūs rosināja runāt par tās galveno varoni – aktieri un režisoru Kārli Auškāpu, kurš bijis arī Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs. Kaislība ir viens no būtiskākajiem atslēgas vārdiem, kas raksturoja Kārli Auškāpu gan kā mākslinieku, gan personību. Viņa intensīvo emocionālo pasauli spilgti atklāj arī Margaritas Ziedas grāmata.

Kultūras rondo saruna par Kārli Auškāpu ar grāmatas autori Margaritu Ziedu un komponistu Arturu Maskatu.

--

Margaritas Ziedas „Dzīvot no tā, kā nav” par aktieri, režisoru, ilggadēju Dailes teātra māksliniecisko vadītāju Kārli Auškāpu  ir diptiha otrā grāmata. Pirmā bija Ievas Strukas „Astrīda” par aktrisi Astrīdu Kairišu. Viņi ilgus gadus bija arī dzīvesbiedri, un pirmā versija diptiha nosaukumam esot bijusi „Daile un Drāma”.

Starptautiskais trombonistu festivāls ir notikums, kas aizsākās ASV, kā arī vairākkārt pulcējis trombonistus Eiropā. Pēdējo reizi tuvāk Latvijai festivāls notika 2015. gadā Valensijā, Spānijā, bet nu iegriezies arī pie mums, Rīgā. Kāpēc trombonistiem patīk satikties, lai kopīgi uzspēlētu? Kas tad ir tas, kas trombonu izceļ starp citiem pūšaminstrumentiem? Vai šī instrumenta spēles mākslu var apgūt arī pieaugušie? Vai to vajadzētu sākt mācīties jau bērnībā?

Gerda Timrota – jaunā dziedātāja, kuru sadzirdējis Raimonds Pauls un kurai augusta sākumā gaidāms solokoncerts.

 "Viņš gan muzikāli, gan arī kā cilvēks man ļoti daudz ko māca šajā vasarā," tā par mēģinājumu procesu kopā ar Raimondu Paulu saka dziedātāja Gerda Timrota.

"Džeza mūzika, cik saprotu, ir viņa jaunības mūzika, kas man ir mazliet prātam neaptverama, jo mums ir 70 gadu starpība. Varbūt es no filmām varu rast kaut kādu priekšstatu, kā tas viss toreiz izklausījās un izskatījās," vērtē Gerda Timrota. "Taču diezgan interesanti ir tas, ka džezs ir arī mana jaunības mūzika, un tad mums ir ļoti skaista satikšanās. Pirmajās reizēs mēs vienkārši paņēmām kādu džeza standartu un kopā improvizējām. Tas man vēlreiz apliecina, cik brīnišķīga ir šī mūzika ar iespēju ienest savu balsi ļoti dabiskā veidā un uzreiz veidot saikni. Varbūt pat vārdos neizsakāma saikne veidojas tieši caur mūziku un improvizāciju."

Jaunajā programmā būs iekļautas Raimonda Paula dziesmas, daļa no kurām arī dziedātājai ir atklājums.

"Šīs konkrētās es nebiju iepriekš iepazinusi," atzīst Gerda Timrota. "Es cenšos izmantot to, ko esmu ieguvusi pa vidusskolas gadiem, kā es iepazīstos ar dziesmu, ka tie varbūt no sākuma ir vārdi, tad melodija. Ar viņu šis process ir ļoti interesants, jo viņš mēdz pats nospēlēt un padungot kaut ko priekšā, un tad man pirmā pieredze ar šo dziesmu ir tieši viņa interpretācijā, kas arī liekas ļoti jauki. Jā, es domāju, ka tas ir arī valodas aspektā interesants process. Prieks, ka es varu to dziedāt latviski un mēģināt šīs savas zināšanas, jo džezs, protams, galvenokārt balstās vismaz vokālistiem, angļu repertuārā... Mēģinat šīs zināšanas izmantot latviešu valodas dziesmās arī ir ļoti interesanti. Es ceru, ka tas izdosies tā jaukā veidā."

--

Leģendārais latviešu komponists un pianists Raimonds Pauls kopā ar jaunās paaudzes džeza dziedātāju Gerdu Timrotu aicina klausītājus uz īpašu muzikālu vakaru 4. un 5. augustā mūzikas namā "Daile".

Koncerta programmā skanēs Raimonda Paula melodijas jaunās aranžijās, kuros nozīmīga vieta atvēlēta improvizācijai un radošam muzikālajam dialogam. Vakaram unikālu noskaņu piešķirs Gerdas Timrotas spilgtā balss, muzikālā personība un svaigais skatījums uz pazīstamiem skaņdarbiem.

Gerda Timrota pēdējos gados kļuvusi par vienu no daudzsološākajām jaunajām Latvijas džeza māksliniecēm. Viņas muzikālais ceļš ietver uzvaru konkursā “Ventspils Groove”, uzstāšanos nozīmīgos festivālos un sadarbību ar pieredzējušiem Latvijas mūziķiem. Arī Maestro Raimonds Pauls ir atzinīgi novērtējis dziedātājas izcilo balss potenciālu, muzikalitāti un skatuvisko harismu.

Šī koncertprogramma ir stāsts par paaudžu satikšanos mūzikā – par tradīciju un jaunrades mijiedarbību, par savstarpēju iedvesmu un skaņām, kas vieno dažādu paaudžu klausītājus.

Mūsu reģionā aizvien vairāk runā par klimata pārmaiņām un cilvēka ietekmi uz tām. Turklāt arī mākslas projektos šī tēma ir aktuāla. Tostarp, šogad Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumu centrā bija ekoloģija. Arī ISSP rīkotajā starptautiskajā izstādē “Nepastāvīgā laika piezīmes”, kas šobrīd aplūkojama "Veldzes" kvartālā. Tajā apkopoti fotomākslas darbi, kuros kā dienasgrāmatā fiksētas piezīmes par to, kas mūsdienu trauksmainajā laikā cilvēkiem rada stresu saistībā ar vidi un kultūras mantojumu. Par ko vēsta putni, kas pret mums pagriezuši muguras, kustīgās smiltis kāpās un cik lielā mērā mēs to kontrolējam?

Klajā nākusi mākslas zinātnieces Kristīnes Ogles monogrāfija, dubultgrāmata "Margrieta Celmiņa. Gleznotājas dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs / Glezniecība tuvplānā". Darbs vēsta par vienu no izcilām Vilhelma Purvīša glezniecības skolas pārstāvēm Margrietu Celmiņu. Ar monogrāfijas autori Kristīni Ogli saruna Kultūras rondo.

Ja jau ziņu sižetos esat redzējuši ieskatu Margrietas Celmiņas darbu izstādē galerijā "Stella" (tā skatāma tikai līdz 8. augustam) un grāmatā par viņu, tad sarunu ar mākslas zinātnieci Kristīni Ogli sākamim no vietas - kur gan vēl varētu būt meklējami Margrietas Celmiņas darbi.

30. un 31. jūlijā Rīgā notiks laikmetīgās dejas festivāls “Horos”, kas pirmo gadu no Aizputes pārcēlies uz Rīgu un piedāvās vietējo un starptautisko mākslinieku izrādes. Šogad tēma nopietna – kā rast iekšēju mieru ģeopolitiskas nestabilitātes apstākļos. Kultūras rondo tikšanās ar laikmetīgās skatuves māksliniekiem Krišjāni Santu un Ievu Gaurilčikaiti-Santu.

Laikmetīgās dejas festivāls “Horos”, kura nosaukums aizgūts no grieķu vārdiem "χορός" un "χώρος" – deja un telpa, notiks "Hanzas peronā", un tā vadmotīvs būs “Starp cilvēkiem. Kas paliek”. Festivāls pievērsīsies mūsdienu cilvēka starpstāvokļiem ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos, aicinot uzkrāto spriedzi piedzīvot un atpazīt caur ķermeni, kustību, ritmu un deju.

29. jūlijā festivālu ievadīs trīs latviešu un zviedru dejas mākslinieku meistarklases, kurās piedalīties aicināti dejas profesionāļi un interesenti. Tās notiks kultūras telpā "Hanzas perons".

Detalizētu festivāla programmu var iepazīt internetā.

Lai gan mēdz runāt par to, ka ir vairāki izzūdoši ierakstu formāti, kā kasetes, magnetofona lentes, VHS, CD un DVD, tie aizvien vairāk iemanto aktualitāti. Mūziķi joprojām ieraksta albumus platēs, dažādos mākslas projektos izmanto video kasetes, sarakstu varētu turpināt. Tomēr, ko darīt tiem cilvēkiem, kuri vēlas noklausīties kādu plati, ja mājās nav atskaņotāja? Un ja nu gadās atrast kādu pirms 30 gadiem iemīļotas filmas kaseti, ko tad? Šobrīd kultūrvietā “Ex Libris” tiek turpināts pirms diviem gadiem radošajā kopienā Viskaļos aizsāktais projekts “Klausītava”. 

“Klausītava” ir publiska vieta, kur bez maksas iepazīt skaņas un videoierakstus formātos, kuriem ir mainīga popularitāte. Tā kā "Veldze" agrāk bija dzērienu rūpnīca, pagrabos atrastās limonādes kastes noliktas lietā. Tās kalpo kā statīvi platēm.

“Ex Libris” vadītājs Oskars Francis Bārzdiņš stāsta, ka “Klausītavā” ir pieejami atskaņotāji teju visiem formātiem, izņemot magnētiskajām lentām.

"Tur vajag vai nu kādas darbīgas rokas, kurš spēj salabot šo aparātu, vai arī kāds, kurš var noziedot lenšu atskaņotāju. Divreiz es esmu dabūjis, ka atskaņo iecerēto audio. Bet tas ir izaicinoši," atzīst Oskars Francis Bārzdiņš.

Šobrīd trūkst arī ekrānu, lai varētu apskatīt DVD un VHS kasetes. Ikviens ir aicināts ziedot šo tehniku. Kā arī var dalīties ar uzkrātajiem materiāliem un ierakstiem. Vai, ja gadījies tikt pie kādas plates un mājās nav atskaņotāja, tad arī to var noklausīties “Klausītavā”.

Aicinām tādas filmas, kā Jāņa Streiča "Teātris", Aloiza Brenča "Ilgais ceļš kāpās" vai "Mirāža" noskatīties mazliet ar citām acīm, jo tās ir dažas no Centrālās televīzijas Rīgas kinostudijai pasūtītajām filmām.

Šī gada jūnijā kinokritiķe Daira Āboliņa aizstāvējusi promocijas darbu, kurā pirmoreiz padziļināti analizētas PSRS Centrālās televīzijas pasūtījuma aktierfilmas Rīgas kinostudijā, atklājot to īpašo lomu studijas attīstībā, filmu stilistikas veidošanā un televīzijas filmu ražošanas principu attīstībā. Darbā analizētie piemēri liecina, ka televīzijas filmu veidošanā iesaistījās nozīmīgi Latvijas režisori, tostarp Ada Neretniece, Jānis Streičs, Pēteris Krilovs un Aloizs Brenčs. Pētījuma rezultāti paplašina izpratni par televīzijas filmu lomu Latvijas kino vēsturē un to nozīmi sociālās realitātes konstruēšanas procesos padomju periodā.

Daira Āboliņa pētījusi gan šo padomju gadu Centrālās televīzijas pasūtījuma filmu spēles noteikumus, gan to, kas ar šīm filmām notiek tagad.

Centrālā televīzija pasūtīja Rīgas kinostudijai filmas, kas tapušas laikā no 1966. līdz 1989. gadam. Darba nosaukums ir "Centrālās televīzijas pasūtījuma aktierfilmas Rīgas kinostudijā: stilistikas un ražošanas principu ģenēze". Darbs ir aizstāvēts, bet kāds ir šo filmu liktenis? Tās pieder Centrālajai televīzijai vai Rīgas kinostudijai?

Daira Āboliņa: Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Es teiktu, ka šīs filmas joprojām atrodas tādā pelēkajā zonā, par ko ļoti žēl. Oriģināli, ja tādi ir saglabājušies, negatīvi, un visas filmas ir uzfilmētas uz 35 milimetriem, tātad uz īstas filmas, tās atrodas, nezinu kur Krievijā, Krievijas arhīvos. Ja mēs runājam par tiesībām, šis jautājums līdz galam nav atrisināts, kaut gan visu Rīgas kinostudijas autortiesību mantojumu atdeva atpakaļ autoriem, un tātad tās nepieder ne Rīgas kinostudijai, ne Krievijai vai Maskavai, tās pieder filmu autoriem. Fiziskie nesēji - tas ir jautājums. Kopijas iedeva arī tolaik Latvijas Televīzijai. Visas Centrālās televīzijas filmas kopiju veidā, filmu ruļļu veidā tika iedots arī Latvijas Televīzijai.

(..)  Ko Rīgas kinostudijas zīmola mantotāji izdarīja ar daudzām no šīm filmām? Būtībā šī komunikācija nav tik veiksmīga un (..) Atbilde ir tāda, ka statuss ir neviennozīmīgs.

--

Pavisam īsi - kāda tev ir sajūta par obligāto filmu dublēšanu un ieskaņošanu latviešu valodā* ? 

Daira Āboliņa: Šajos gadījumos, kad mums nav latviešu versijas, un daudzām šīm padomju filmām, tieši padomju perioda filmām, es domāju, ka tur ir ļoti, kā es jau minēju, smalki jārisina, jādomā, kā to darīt. Bet vispār es esmu pret dublēšanu. Vispār es esmu pret. Mēs esam pieauguši cilvēki, mēs zinām valodas, mēs skatāmies brīnišķīgu kino kinoteātros ar subtitriem. Jaunā paaudze vispār pārzina vairākas valodas. Labi, tieši ar krievu valodu viņiem iet grūtāk, un lai viņi izvēlas, vai viņiem vajag to krievu valodu.  Ja nevajag, lai viņi mācās franču un itāļu. Jā, es esmu pret.

* Saeima 23. jūlijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai noteiktu, ka Eiropas Savienības (ES) valstu svešvalodās veidoti televīzijas raidījumi vai to daļas būtu jāieskaņo, jādublē vai jānodrošina ar subtitriem latviešu valodā. Savukārt raidījumi vai to daļas citās svešvalodās būs jādublē latviski.