Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs jau vairākus gadus gaida jaunu mājvietu Tabakas fabrikā. Izstrādāta stratēģija, tagad muzeja vadībā pēc divdesmit gadu prombūtnes atgriezusies kino zinātniece Inga Pērkone. Par idejām un plāniem, sākot vadīt Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kinomuzeju, izvaicājam kino zinātnieci Ingu Pērkoni.

Pagājušā gada nogalē pārmaiņas piedzīvojusi Latvijas Jaunā teātra institūta un festivāla „Homo Novus” vadības komanda: institūta un festivāla mākslinieciskās vadītājas pienākumus no austrāliešu kuratores Bekas Bergeres pārņēmusi viena no festivāla producentēm, kultūras kritiķe Santa Remere.

Pēc trīs pasaules elpas piepildītiem gadiem Bergeres vadībā „Homo Novus” vēlas akcentēt ciešāku sadarbību ar vietējo kultūras vidi un sola arī turpmāk būt „visiem neērts, provocējošs un suģestējošs”.

Saruna ar Latvijas Jaunā teātra institūta māksliniecisko vadītāju Santu Remeri un ilggadējo producenti Sandru Lapkovsku.

Uz sarunu Latvijas Radio studijā Santa Remere ierodas ar lielu, rūtainu tirgus somu, pilnu ar grāmatām. Un par to ir ļoti interesants stāsts. Arī ziemas vidū Latvijas Jaunā teātra institūts ir ceļā gan simboliski, gan gluži praktiski.

Izmaiņas institūta un festivāla „Homo Novus” mākslinieciskajā vadībā ir viens no mūsu tikšanās iemesliem. Pirms trim gadiem no ilggadējās direktores Gundegas Laiviņas „Homo Novus” un visa LJTI māksliniecisko vadību pārņēma Beka Bergere – austrāliešu kuratore, producente un māksliniece, kura festivālu „Homo Novus” pirmoreiz apmeklēja 2018.gadā, un, pēc pašas vēlāk intervijās teiktā, sajutās šeit kā mājās. Drīz vien viņa kļuva par visa festivāla radošo „motoru”, turpinot Gundegas Laiviņas atvērtības principu un īpaši akcentējot visas sabiedrības iekļaušanu laikmetīgā teātra procesā. Sarunāt Beku Bergeri uz šo interviju diemžēl neizdodas, tāpēc jautāju Santai Remerei un Sandrai Lapkovskai, kāds ir pārmaiņu iemesls.

"Open Call 2023" laureātu izstādes "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā – pārrunājam to vēstījumu Kultūras rondo studijā.

"Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā no 19. janvāra līdz 25. februārim būs skatāmas trīs "Open Call 2023" laureātu izstādes. Konkursu "Kim? Open Call" izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi Kim? izstāžu zālēs.

2023. gada konkursā pirmo reizi par laureātiem tika paziņotas trīs atsevišķas izstāžu ieceres – Annemarijas Gulbes izstāde "Gribi tici, gribi netici", Karlīnas Mežeckas "Trausluma arhīvs", kuratore Žanete Liekīte, un Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde "Mazcenas Rīga".

Annemarijas Gulbes izstādē "Gribi tici, gribi netici" būs redzama jauktu mediju instalācija, kas ir veidota ap video, apvienojot kolektīvo un personīgo atmiņu fragmentus, 1971. gadā it kā pēc zibens spēriena nodegušās Vārmes baznīcas barokālā interjera arhīva fotodokumentāciju un TV Skrunda sižetus.

Karlīna Mežecka izstādē "Trausluma arhīvs" (kuratore: Žanete Liekīte) reflektē par trausluma kategorijām, pievēršoties reģionālas telpas poētikai un cilvēka emocionālajai pieredzei tajā.

Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas "Mazcenas Rīga" apskata pilsētas identitāti kā tūrisma galamērķi no diviem kontrastējošiem skatupunktiem – ārzemju mazbudžeta aviokompānijas un vietējā mārketinga prizmas. Projekts izceļ atšķirības ārējās perspektīvas un Latvijas kultūras mantojuma mārketinga pieejās.

Cilvēka, tehnoloģijas un grāmatas attīstība – šādu trijstūri apmeklētājiem piedāvā jaunākā Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde „Teksts mūs neinteresē”. Pievēršot  uzmanību grāmatas materialitātei un formas noturībai no Gūtenberga preses revolūcijas līdz "Apple Macintosh" ieviestajām pārmaiņām, ekspozīcijā īpaši izcelts Rīgas pirmais iespiedējs Nikolauss Mollīns. Izstāde ir viena no centrālajiem cikla „Latviešu grāmatai – 500” šī gada notikumiem.

Ar izstādes veidotājām tiekos dienu pirms atklāšanas, dažas izstādes daļas vēl procesā, taču galvenais paveikts. Nolemjam sarunu sākt pie ieejas izstādē, kur uz dzeltena režģa fona uzraksts „Teksts mūs neinteresē”. Iesāk izstādes kuratore un projekta vadītāja Ineta Vaivode.

Dizainere Madara Lesīte-Volmane papildina par ekspozīcijas krāsu izvēli. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra krājuma eksperte Beate Orlova pirms došanās ekspozīcijā ieintriģē.

Ieejot izstāžu zālē, kas veidota kā liels spēļu laukums ekrānā, pirmais, ko ieraugām, ir spēle „Čūska”, kura kādā brīdī pārtop telpiskā objektā.

„Titullapa” ir uzraksts ekspozīcijā, kam pievēršam uzmanību, vitrīnā aiz stikla - 1625.gada Hermaņa Samsona sprediķu grāmata iespiedēja Nikolausa Mollīna izdevums. Beate Orlova  izceļ titullapu nozīmi drukātām grāmatām, jo pašas pirmās iespiestās grāmatas (50 gadu periodā) bijušas bez titullapas.

Sadarbībā ar vairākām tipogrāfijām, apmeklētājiem pieejama Latvijas mūsdienu tipogrāfiju grāmatu izlase, grāmatas, ar kurām lepojas. Turklāt tās varēs pašķirstīt, paturēt rokās, aptaustīt materiālu, jo grāmatas materialitāte ir ļoti būtiska, to vēlas izcelt arī izstādes „Teksts mūs neinteresē” veidotāji.

Izstāde „Teksts mūs neinteresē” skatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5.stāvā un būs aplūkojama  līdz 2025.gada 30.augustam.

Akcijai "Grāmatu draugu ķēde" - 10 gadi. Un „Gaismas pils” ēkai arī desmitgade. Ar skatu nākotnē Kultūras rondo pārrunājam notikumu ciklu "Latviešu grāmatai 500", interesējamies par sabiedrības iesaistes kustību "Restarts lasīšanai" un plašo izstāžu klāstu bibliotēkas ēkā.

Studijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa, LNB vadošais pētnieks Pauls Daija un LNB Izstāzu centra vadītāja, māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

Ceturtdien, 18. janvārī, pulksten 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), atzīmējot Grāmatu draugu ķēdes desmitgadi, norisināsies simboliska akcija, kurā LNB darbinieki aicinās bibliotēkas apmeklētājus improvizētā grāmatu ķēdē pāri ātrijam no rokas rokā  nodot un svinīgi ievietot grāmatu dāvinājumus Tautas grāmatu plauktā 4. stāvā.

Lai aktualizētu Tautas grāmatu plaukta dāvinājumu nodošanas iespēju un sarūpētu grāmatu ķēdes saturu pasākumam, akcijas rīkotāji aicina ikvienu dāvināt savu grāmatu īpašajam Tautas grāmatu plauktam. 

Sev īpašo grāmatu ar ierakstu vai vēlējumu, kas ierakstīts kādā no tās priekšlapām, var nodot LNB ātrijā blakus "Draugu telpai".

Pirms desmit gadiem, 2014. gada 18. janvārī, Rīgā norisinājās akcija "Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde". Akcijas laikā divu kilometru garā cilvēku ķēdē  no rokas rokā pārvietoja vairāk nekā 2000 grāmatas no toreizējās LNB ēkas K. Barona ielā 14 uz jauno ēku Mūkusalas ielā 3. Vienlaikus ķēdes norisei Rīga tika atklāta kā  2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Dalībai Grāmatu draugu ķēdē, kas guva lielu starptautisko mediju uzmanību, bija pieteikušies vairāk nekā 15 000 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm.

Šodien Tautas grāmatu plauktā glabājas vairāk nekā 7500 vienību 48 valodās, kas dāvinātas desmit gadu laikā, t. sk. Latvijas prezidentu un ārvalstu augstāko amatpersonu dāvinājumi.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieces Daces Bulas un mangaļsalieša, vietējo dzimtu vēstures izzinātāja Ģirta Strazdiņa grāmatu par Rīgas tālāko ziemeļu apkaimi, kādreizējo zvejniekciemu – Mangaļsalu.

Grāmatā apkopoti iedzīvotāju pieredzes stāsti, vietējo dzimtu vēsture, kā arī fotogrāfijas, kas attēlo Mangaļsalu, mangaļsaliešus un viņu dzīvesveidu.

“Var teikt, ka šai grāmatai ir daudz autoru. Tie visupirms ir Mangaļsalas iedzīvotāji, kas stāstot uzticējuši piedzīvoto. Tie ir pētnieki, kas viņus iztaujājuši. Fotogrāfi, kas iemūžinājuši apkaimē tvertus mirkļus. Cilvēki, kuru rokām tapuši arhīvu ieraksti,” vēsta grāmatas ievads. Lasāmu veidolu tam visam piešķīruši divi — Dace Bula un Ģirts Strazdiņš. Tādēļ grāmatai ir divas daļas. Pirmajā apkopoti iedzīvotāju stāstījumi, kas viņu pašu redzējumā atklāj Mangaļsalai raksturīgo — vidē, dzīvesveidā, cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie stāstījumi dokumentēti Literatūras, folkloras un mākslas institūta lauka pētījumos kopš 20. gs. 90. gadiem un glabājas institūta digitālajā arhīvā. Grāmatas otrā daļa atvēlēta Mangaļsalas dzimtu vēsturei, kas pētīta, caurlūkojot arhīvus un dažādus citus avotus. Grāmatas tapšanas vēsture ir pagara, vienlaikus daudzbalsīga un arī diezgan personiska. Tāpēc abas daļas iesāk īss autorupētnieciskās pieredzes stāsts.

Kā top pilsēta, kā ar dizaina palīdzību to padarīt cilvēkiem draudzīgāku un ko dizaineri var darīt, lai pilsētvidi atdzīvinātu? Par to Kultūras rondo runājam ar Rīgas pilsētas arhitektu Pēteri Ratas, galveno dizaineri Evelīnu Ozolu un pilsētplānotāju, atvērto inovāciju kustības "Vefresh" izpilddirektoru Viesturu Celmiņu.

Sākam ierakstu sēriju veltītu latviešu gleznotājam un grafiķim Jāzepam Grosvaldam. Jāzeps Grosvalds - liela personība, klasiskā modernisma ievadītājs Latvijas mākslas vēsturē. Pašlaik Latvijas Nacionālās mākslas muzejā skatāma apjomīga Grosvalda izstāde, bet mēs piecās ierakstu sērijās uzzināsim par mākslinieka dzīvi, par viņa lielajām tēmām, par darbu kolekciju un Vermlandes muzeja krājumu, par dienasgrāmatām, ceļojumiem un orientālismu.

Sākam ar būtisko Jāzepa Grosvalda dzīvē un daiļradē. To palīdzs atklāt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projektu vadības nodaļas vadītāja un Jāzepa Grosvalda izstādes kuratore Ieva Kalnača.

Iznācis jauns seriāls "Pansija pilī". Raidījumā tiekamies ar seriāla radošo komandu. 

Filmas režisori ir Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone, Dāvis Sīmanis; dokumentālajai sērijai – Gints Grūbe. Radošajā komandā ir arī filmas operators Andrejs Rudzāts, producenti Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, scenāriju veidojuši Tabita Rudzāte un Ivo Briedis, filmas galvenā māksliniece Kristīne Jurjāne, mākslinieks Jānis Kalniņš, grima māksliniece Ilze Trumpe, kostīmu mākslinieces Kristīne Jurjāne un Rūta Kuplā.

Dzejniece Broņislava Martuževa ne tikai rakstījusi dzeju, bet arī komponējusi dziesmas ar Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes un Jāņa Ziemeļnieka dzeju. Raidījumā šoreiz par Broņislavas Martuževas 100. jubilejas gada ieskaņas sarīkojumu Jāņa Akuratera muzejā un gaidāmajiem jubilejas notikumiem šopavasar, saruna ar dzejnieces piemiņas glabātāju Annu Eglienu un Akuratera muzeja vadītāju Mairu Valteri.