Par Latviešu folkloras krātuves iecerēm 100. jubilejas gadā un paredzētajiem starptautiskajiem notikumiem Kultūras Rondo studijā  Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Grīnvalde, vadošie pētnieki Sandis Laime un Toms Ķencis.

Aleksejs Naumovs savu dzīves jubileju svinēs, 10. janvārī plkst. 16.00 atklājot personālizstādi "Uzgleznotā arhitektūra" Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūtā, Ķīpsalas ielā 6.

„Lai viens otram mēs nepazustu” reiz rakstījusi dzejniece Velta Sniķere,  kurai veltīts krājums „Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei – 100”. Kultūras rondo studijā krājuma sastādītāji, literatūras zinātnieki Eva Eglāja- Kristsone un Jānis Oga.

Apritot dzejnieces Veltas Sniķeres 103. dzimšanas dienai un pirmajai gadskārtai kopš viņas došanās mūžībā, klajā nāk rakstu un veltījumu krājums, kurā apkopota daļa no pētījumiem un veltījumiem, kas izskanēja zinātniskajā un radošajā konferencē dzejnieces simtgadē.

Jau deviņpadsmito reizi uz tikšanos ar reti redzētiem kino darbiem un interesantiem stāstiem par tiem aicina kinolektorijs „Tas, ko tu nedrīksti nezināt”. Sešas trešdienas kinoteātrī „Splendid Palace” skatītājus gaidīs lektori, kas caur ļoti atšķirīgām filmām stāstīs par vienojošu tēmu – cilvēka attiecībām ar slavu.

Viens no kinolektorija „Tas, ko tu nedrīksti nezināt” pievilkšanas spēkiem nenoliedzami ir tā nosaukums: kurš gan kino skatītājs, kura intereses sniedzas ārpus komerckino lauka, grib palikt tumsā par to, ko nedrīkst nezināt? Un, ja vēl gaismu iedegt piedāvā pieredzējuši kino profesionāļi ar saviem stāstiem? Tā 2008.gadā Rīgas Kinomuzejā sākās lekciju cikls, kas nu jau daudzas sezonas interesentus pulcē kinoteātrī „Splendid Palace”. Trešo reizi to veido Kinomuzeja kuratore Dace Čaure, kura par šīs sezonas lektorija tēmu izvēlējusies cilvēka attiecības ar slavu.

Šim kinolektorijam izvēlētās sešas filmas pārstāv ne tikai Holivudu, bet ļoti dažādu kino ģeogrāfiju, laikmetu un žanrus. Tie nav paši klasiskākie kino darbi, kas pirmie nāktu prātā, domājot par cilvēka un skatuves attiecībām. Un šāda izvēle ir apzināta, lai paplašinātu kino skatītāju pieredzi. Ar šādu domu no latviešu kino klasikas iekļauta nevis, piemēram, filma „Teātris”, bet gan Oļģerta Dunkera 1971.gada filma „Tauriņdeja”, ko izrādīs 24.janvārī. Lektore būs kino kritiķe un „Splendid Palace” mākslinieciskā vadītāja Daira Āboliņa.

Bet vēl pirms Dunkera „Tauriņdejas” kinolektorija pirmajā seansā rītvakar, 10. Janvārī, varēs redzēt vienu no vēlīnajām Čārlija Čaplina skaņu kino posma filmām – 1952.gada filmu „Rampas ugunis”, stāsta Dace Čaure.

Čaplina filmu „Rampas ugunis” ievadīs kino kritiķes un Nacionālā kino centra direktores Ditas Rietumas lekcija. Bet februārī kinolektoriju papildinās franču kino klasiķes Anjēzes Vardas 1962.gada filma „Kleo no 5 līdz 7” ar kino kritiķes un kuratores Dārtas Ceriņas ievadu un Toda Heinsa 1998.gada veltījums britu glemrokam „Spožā zelta dzīsla”, kuras prototipi ir pazīstami mūziķi.  Lomās redzami tobrīd pavisam jaunie aktieri Džonatans Rīss Maierss, Jūens Makgregors, Kristians Beils un citi. Par šo filmu kinolektorijā „Tas, ko tu nedrīksti nezināt” stāstīs festivāla „2ANNAS” radošā direktore Laima Graždanoviča

Savukārt martā kinolektorija ietvaros būs skatāma Latvijā nekad uz lielā ekrāna nerādīta japāņu režisora Satoši Kona animācijas šausmu filma pieaugušajiem „Perfekti zils” ar kuratora un publicista Žulijena Nuhuma Kulibali ievadvārdiem un lektorija noslēgumā – dokumentālā filma „Meklējot mūziķa likteni”, par kuru stāstīs Rīgā dzīvojošais britu mūziķis, mākslinieks un rakstnieks Ričards Tomsons.

Kinolektorijam „Tas, ko tu nedrīksti nezināt” šī būs jau 19.sezona, piedāvājot paplašināt kino redzesloku un caur vienojošu sezonas tēmu ieraudzīt, cik atšķirīgi kino puzles gabaliņi var veidot vienu kopīgu kino stāstu.

Kopējā aina un izceļamais pēc ASV kinematogrāfijas balvas "Zelta globuss" pasniegšanas. Kultūras rondo studijā Holivudas Ārzemju preses asociācijas  balsotājas - kino kritiķes Dārta Ceriņa, Sonora Broka un Kristīne Simsone.

"Zelta globusu" 81. pasniegšanas ceremonijā laurus plūca Kristofera Nolana filma "Oppenheimer" ("Openheimers"), kas tika atzīta par labāko dramatisko filmu. Vilšanos piedzīvoja aizvadītā gada "kases grāvējs" filma "Bārbija" ("Barbie").

Šogad jau 81. reizi tika pasniegtas prestižās "Zelta globusu" balvas. Pirms ceremonijas galvenais jautājums bija, kura filma saņems visvairāk "globusu". Neapšaubāmas favorītes bija aizvadītajā gadā pasaules kinoteātros visvairāk skatītākās filmas – amerikāņu režisores Gretas Gērvigas fantāzijas komēdija "Bārbija" un britu režisora Kristofera Nolana biogrāfiskā drāma "Openheimers". "Bārbija" bija nominēta deviņās nominācijās, bet "Openheimers" – astoņās. Taču gaidītā cīkstēšanās starp abām filmām izpalika.

Stāsta par atombumbas izgudrotāju Robertu Openheimeru režisors Nolants saņēma "Zelta globusu" par labāko režisora darbu, bet Openheimera atveidotājs īru aktieris Kilians Mērfijs tika atzīts par labāko drāmas aktieri. Roberts Daunijs jaunākais saņēma "Zelta globusu" kā labākais otrā plāna aktieris. Ludvigs Jēransons saņēma "Zelta globusu" par labāko kinofilmas skaņu celiņu.

Kritiskās domas klātesamība Latvijas kultūrtelpā. Kultūras rondo uzklausām Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā kandidātus. Studijā sarunājas Guna Zeltiņa, Jana Kukaine un Gundega Evilone, Ivaru Šteinbergu uzklausām ieraktā, bet Kristīnei Briedei sūtām sveicienus uz Indiju.

Par darbu dažādu mākslas jomu kritikā žūrija balvai virza Kristīni Briedi, Gundegu Eveloni, Janu Kukaini, Ivaru Šteinbergu un Gunu Zeltiņu. Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvas ieguvēji tiks paziņoti un balvas pasniegtas 8. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī sarīkojumā "NN Nakts".

8. janvāra sarīkojumā "NN Nakts" Jaunajā Rīgas teātrī tiks cildināti Gada balvai izvirzītie kritiķi, paziņoti Gada balvas mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvas laureātu vārdi. Šī gada "NN Nakts" devīze ir "Iepazīsimies laicīgi!", to veido Klāvs Mellis un Ance Strazda, piedalās kritiķi, kā arī Matīss Budovskis un Igors Šelegovskis, topošie skatuves mākslinieki no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Dailes teātra muzikālo aktieru kursa un Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņi.

Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas kritikā ieguvējs saņems naudas stipendiju 1500 eiro, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums "Tilde". Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvas ieguvējs saņems 500 eiro, to atbalsta SIA "Kurekss".

Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā 2015. gadā nodibināja Normunda Naumaņa biedrība.

Šovakar pasniegs Normunda Naumaņa balvas mākslu kritikā – šodien tikšanās ar četriem nominantiem – Gunu Zeltiņu, Janu Kukaini, Gundegu Eviloni un Ivaru Šteinbergu, bet Kristīnei Briedei sūtām sveicienus uz Indiju,

Šajā gadā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedzīvos ilgi gaidītās pārmaiņas – rudenī plānota atgriešanās vēsturiskajā mājvietā Rīgas pilī. Par pārmaiņu secību muzeja darbā un notikumu programmu Kultūras rondo studijā saruna ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieku zinātniskajā darbā Tomu Ķikutu un Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāju Astrīdu Burbicku.

Līdz maija beigām muzejs vēl darbosies pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32, kuras pēc Rīgas pils ugunsgrēka 2013. gada jūnijā pielāgoja muzeja vajadzībām, bet rudenī plānota atgriešanās vēsturiskajā mājvietā Rīgas pilī ar saistošu pasākumu programmu, kam sekos jauno ekspozīciju iekārtošanas posms.

Kas nosaka latviešu valodas  konkurētspēju un prestižu sabiedrībā, kā saglabāt valodas noturību un kvalitāti, to lietojot ikdienā? Kultūras rondo diskutē valodnieces Ina Druviete, Aiga Veckalne un Evelīna Zilgalve.

LU Akadēmiskā apgāds izdevis valodnieces Inas Druvietes rakstu krājumu "Pārliecība. Valoda, sabiedrība, politika". Grāmatā apkopotas Latvijas Universitātes profesores Inas Druvietes nozīmīgākās publikācijas, kas domātas plašam lasītāju lokam, tās tapušas laikā no 2010. gada līdz 2022. gadam.

Raksti sniedz ieskatu valodniecības vēsturē, sociolingvistikā, valodas un sabiedrības attiecībās, Latvijas valodas politikas aktualitātēs, iezīmējot latviešu valodas lietojuma un attīstības problēmas un to iespējamos risinājumus. Šis rakstu krājums ir turpinājums iepriekšējai Inas Druvietes publikāciju kopai “Skatījums. Valoda, sabiedrība, politika” (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010).

 

Ina Druviete ir Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, kura pēta sociāllingvistiku, tātad, valodas sociālo raksturu, tās funkcijas sabiedrībā, sociālo parādību ietekmi valodā. 

Aiga Veckalne ir raidieraksta "Pieturzīmes" vadītāja, tulkošanas eksperte, vada gan klātienes, gan tīmekļa seminārus un praktiskas nodarbības par latviešu valodu publiskajā runā, tipiskajām kļūdām un ieteikumiem lietišķajā sarakstē un dokumentos, kā arī konsultē par latviešu valodas lietojumu.

Evelīna Zilgalve ir galvenā lingviste Latviešu valodas aģentūrā, kura redz sabiedrības  un valodas attiecības šķērsgriezumā

Šī man ir ļoti personiska filma – tā par savu jaunāko kino darbu „Pastkarte no Romas” saka jaunā režisore Elza Gauja. Bet filmas centrā ir nevis viņas vienaudži, bet uz kino ekrāniem daudz retāk redzami galvenie varoņi – divi seniori, kuru kopdzīvē ielaužas Alcheimera slimība. Laulāto pāri, kas sapņo par ceļojumu uz Romu, jūtīgā un smeldzīgi gaišā saspēlē atveido aktieri Indra Burkovska un Jānis Jarāns.

Filma uz kino ekrāniem nonāks 12.janvārī.

Viņi viens otram ir divi vien – Alvīne un Ernests. Pastnieku pāris pensijas vecumā, kuru pieticīgā ikdiena Rīgas mikrorajonā rit rāmi un paredzami. Darbs, mājas un tā arī neīstenots sapnis aizbraukt ceļojumā uz Romu, kam, iespējams, drosmes trūkst vairāk nekā naudas. Par Romu Alvīne turpina sapņot arī tad, kad jau strauji sāk progresēt viņas Alcheimera slimība.  

Galvenās lomas filmā atveido Indra Burkovska un Jānis Jarāns. Viņu varoņi ir precējušies jau 25 gadus, un nezinot nepateiksi, ka abiem aktieriem šī ir pirmā saspēlēšanās. Lomām viņi izraudzīti pēc garām kino provēm, atklāj režisore Elza Gauja.

 „Mums bija garas proves, mēģinājām visvisādus aktierus. Sākumā – pa vienam, un tad bija ļoti svarīgi, kā veidojas pāris. Tur arī pieņēmām gala lēmumu, jo šiem aktieriem bija visstiprākā ķīmija.”

Ar aktieri Jāni Jarānu tiekamies radio studijā; Indra Burkovska, tobrīd mazliet apslimusi, pievienojas telefoniski. Aktieri tobrīd filmu vēl nav redzējuši, bet filmēšanas procesu atceras kā ļoti interesantu.

Kino kamera seko abu varoņu ikdienai un jūtīgā pietuvinājumā rāda, kā tā mainās, kad Burkovskas varoni Alvīni skar Alcheimera slimība, ko viņa pati atsakās pieņemt. Sāk ciest gan viņas pastnieces darbs, gan vīra Ernesta veselība, mēģinot pasargāt Alvīni. Stāsts ir smeldzīgs, tomēr gaišs.

Abiem aktieriem šī filma ir arī personiska, jo – tāpat kā daudzi no mums – arī viņi saskārušies ar līdzīgām situācijām tuvu cilvēku lokā.

„Pastkarte no Romas” ir Elzas Gaujas otrā pilnmetrāžas filma un maģistra darbs Latvijas Kultūras akadēmijas režijas studijās. Ja pirmajai filmai „Mamma vēl smaida” viņa scenāriju ieraudzīja kāda kursabiedra stāstā, tad „Pastkarte no Romas” ir dziļi personiska.

Interesanti, ka arī pasts kā abu galveno varoņu darba vieta filmā nav nejaušība. Pati Elza Gauja studiju laikā īsu brīdi strādājusi pasta nodaļā un ieraudzījusi to kā ļoti pateicīgu vidi kino stāstiem.

Filmā ļoti būtisks ir operatora darbs, kamerai izspēlējot arī varoņu emocijas. Ainas apzināti veidotas garas, ļaujot aktieriem pēc iespējas dzīvāk un organiskāk izspēlēt stāstu. Tās filmējis operators Aleksandrs Grebņevs, kura kontā ir arī vairākas pavisam vienā kadrā uzņemtas filmas.

Radošās komandas pieminētais „mikrobudžets” nozīmē, ka filma uzņemta pat par Latvijas kino industrijai ļoti pieticīgiem līdzekļiem, skaidro režisore Elza Gauja un producenti Uģis Riekstiņš un Andris Gauja. Par spīti tam, daļa no filmas uzņemta arī Romā, kur – mazliet atklājot notikumus – galvenie varoņi beigās tomēr nokļūst.

Amizantā kārtā Jānis Jarāns, kura Ernests filmā cīnās ar bailēm no augstuma un lidošanas, dzīvē pats ir aizrautīgs ceļotājs un Romā bijis tik daudz reižu, ka varot vadīt ekskursijas. Bet Indra Burkovska teic, ka tieši Romā redzētais atstājis uz viņu spēcīgu iespaidu, domājot par šīs filmas galvenajiem varoņiem – senioriem.

Indrai Burkovskai šī neilgā laikā ir jau otrā spilgtā kino loma – aizpērn viņu nominēja „Lielajam Kristapam” par Daces Pūces filmu „Bedre”.

Kultūras rondo uzmanība vērsta rakstu krājuma "WunderKombināts" otrā izdevuma „WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023" virzienā. Lai nezaudētu fokusu uz Krievijas karu Ukrainā, šoreiz izdevumā iekļauti divu ukraiņu pētnieču – Svitlanas Biedarjevas un Katerinas Botanovas – raksti, tostarp par Rietumu uzurpēto perspektīvu šī kara interpretācijās. 

Par "WunderKombinātu" saruna ar vizuālās kultūras pētnieci un pasniedzēju, kultūras un sociālās antropoloģijas maģistri Liānu Iveti Žildi un vienu no gadagrāmatas veidotājām - Lauru Brokāni. Otru gadagrāmatas veidotāju Elīnu Ķempeli, kura šobrīd atrodas Berlīnē, uzklausām ierakstā.

"WunderKombināts II" turpina ceļu uz savu pagājušajā gadā aizsākto mērķi – kļūt par neakadēmisku, kritiski analītiskai un starpdisciplinārai domapmaiņai veltītu platformu, kas Latvijas vizuālās mākslas norises un problēmjautājumus skata saiknē ar citiem laikmetīgās kultūras un sociālpolitiskiem notikumiem. Gadagrāmatas uzdevums arvien ir rosināt vietējo mākslas pētniecību un regulāru ideju, teoriju un redzējumu apmaiņu, kā arī veikt sava laika aktuālo procesu dokumentēšanu.

Izdevuma tapšanas laiku, 2023. gadu, iezīmējusi sašķeltība un fragmentārisms. Apzinoties, cik pasaules kārtība kļuvusi trausla, šķiet, ka pēdējo divu gadu laikā sabiedrība sākusi pieņemt ārkārtas režīma iekšējo stāvokli kā jauno normu. Lai nezaudētu fokusu uz Krievijas karu Ukrainā, šoreiz izdevumā iekļauti divu ukraiņu pētnieču – Svitlanas Biedarjevas un Katerinas Botanovas – raksti, tostarp par Rietumu uzurpēto perspektīvu šī kara interpretācijās. Izdevumā ietvertie Latvijas autori pievērsušies mākslas iekšējās organizācijas un infrastruktūras problēmām, laikmetīgās mākslas un citu disciplīnu krustpunktiem, tāpat saglabāta iecere fokusēties uz kāda autora daiļradi vai konkrētu darbu, analizējot to aktuālo teoriju diskursā. Uz sašķeltības un pretrunu līdzāspastāvēšanu norāda arī izdevuma vizuālās esejas veidotāja, latviešu digitālā māksliniece Santa France, kuras darbā pretstatīta maģiskā un katastrofālā domāšana, apspēlējot cilvēka tieksmi pēc kontroles pār savu likteni