„Šo bildi es redzu pirmo reizi …, izcilas bildes,” – tā daudzreiz izsauksies režisore Māra Ķimele. Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā skatāma izstāde „Režisore Māra Ķimele Laimoņa Stīpnieka portretējumos”, kas veltīta režisores un profesores 80.dzimšanas dienai. Fotogrāfs daudzu gadu garumā bija sekojis Māras Ķimeles radošajai darbībai, savukārt jubilejas reizē fotogrāfijas rosina sarunu par režisorei svarīgiem cilvēkiem un iestudējumiem.

Kopā ar režisori Māru Ķimeli cauri muzeja telpām esam nonākušas izstāžu zālē,  un mūs pavada Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Ekspozīciju veido liela izmēra Laimoņa Stīpnieka fotogrāfijas, kurās dzīves un radošo procesu fiksējums, kā arī nozīmīgi režisores iestudējumi fotogrāfijās. Bet ekrānā Mārītes Balodes TV raidījumu fragmenti.

„Šādu bildi es arī neesmu redzējusi,” tā vairakkārt Māra Ķimele izsauksies sarunas laikā, ka šo fotogrāfiju gan redz pirmo reizi. Interesanti, kā fotogrāfija spēj atritināt laiku, uzburt krāsainu notikumu virkni, atdzīvināt sen notikušu iestudējumu, radot sajūtu, ka tas skatīts nesen.

Pie foto sienas, kur attēlos mirkļi no izrādēm, vairums ir Valmieras Drāmas teātrī tapuši darbi, arī Paula Putniņa „Pusdūša” ar Jāni Zariņu un Ņinu Leimani galvenajās lomās. Īpaša vieta izstādē ierādīta Laimoņa Stīpnieka foto sērijai, kas veltīta Deika Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij” iestudējumam Valmieras Drāmas teātrī 1984.gadā.

Esam atgriezušās pie Laimoņa Stīpnieka šoruden Jānim Siliņam atsūtītās idejas, kā veidot Māras Ķimeles portretējumus, veltītus režisores jubilejai gada nogalē. Pats fotogrāfs šo laiku vairs nesagaidīja, tāpat kā Māras dēls Pēteris Ķimelis... Starp portretiem arī  Māra tēvs Vilis Ķimelis, kustību mākslinieks Ansis Rūtentāls un režisors Oļģerts Kroders.

Krāsainā un tādā pat melnbaltā fotogrāfijā redzams pirmais aktieru kurss, ar kuru strādāja Māra Ķimele, vecuma ziņā viņu gan grūti atšķirt no topošajiem aktieriem. Tāpat kā fotogrāfijas, kas nav hronoloģiski rindotas, arī mēs sarunā ceļojam pa dažādām teritorijām.

Pirmais Māras Ķimeles režijas darbs „Stikla zvērnīca” noticis Liepājas teātrī 1969.gada 8. februārī. Šogad (2024.gadā) 8.februārī apritēs 55 gadi kopš Māra Ķimele strādā teātrī, tāpēc Teātra muzejā būs šim notikumam veltīta tikšanās. Savukārt izstāde „Režisore Māra Ķimele foto mākslinieka Laimoņa Stīpnieka portretējumos” būs skatāma līdz martam.

Mākslīgā intelekta klātbūtne un radošās iespējas vizuālajā mākslā. Kurš kuram ir līdzautors? Kultūras rondo studijā – fotogrāfs Arnis Balčus un Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis, ka arī Līga Vēliņa, kura mākslīgā intelekta iespējas skaidro Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. 

Kādās attiecībās esam ar mākslīgo intelektu, domājot gan par morāli ētisko jautājumu – cik daudz no savas dzīves varam uzticēt jaunajām tehnoloģijām un vai mākslīgā intelekta radītais saturs var pretendēt tapt saukts par autentisku mākslas darbu?

Kultūras rondo gada satikšanās, izvēloties savas īpašās sarunas un cilvēkus, kuri atstājuši nospiedumus šim gadam. Kopā ar raidījuma komandu studijā vaibstus gadam iezīmē arī aktieris Mārtiņš Meiers.

Mēs ignorējam mēnešus, ignorējam notikumu svarīgumu, bet paļaujamies uz savām subjektīvajām sajūtām par aizvadīto gadu. Ikdienā visiem redakcijā nemaz nesanāk kopā apsēsties un mierīgi aprunāties jau nu ne pavisam. Taču gada pēdējā raidījumā studijā ir producente Santa Lauga, žurnālistes Laima Slava un Māra Rozenberga, kā arī raidījuma vadītāji Gustavs Terzens un Ingvilda Strautmane, lai dalītos iespaidos par saviem subjektīvajiem notikumiem un sarunām.

Mūsu īpašais viesis ir cilvēks, kuram šajā gadā ir bijušas ļoti lielas pārmaiņas – no Valmieras teātra uz Dailes teātri, bet Jāzeps joprojām „Kurtuvē”; režija Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerta dalībniekiem pie „Arēnas Rīga” un darbs, veidojot „Spēlmaņu nakts” ceremoniju, teātru tektonisko pārmaiņu laikā, – aktieris Mārtiņš Meiers.

Katrs ir no raidījuma veidotājiem ir izvēlējies fragmentu no kādas šī gada sarunas, un uz galda ir kartītes, uz kurām ir neliels citāts no šī ieraksta. Bez autora. Mārtiņš Meiers mums palīdz minēt, kurš ir katra citāta autors. Un sarunas var sākties...

Šajā laikā, kad no saules lēkta līdz rietam ir vien knapas septiņas stundas un tās pašas nereti paiet zem pelēku mākoņu vāka, acis īpaši meklē gaismu. Tāpēc gada tumšākie mēneši ir gaismas uzvedumu triumfa laiks. Covid pandēmija, Krievijas karš Ukrainā un pastāvīgā tehnoloģiju attīstība ietekmējusi gan cilvēku paradumus masu pasākumu apmeklējumā, gan pašu pasākumu estētiku. Lai gan virknē pilsētu šogad atgriezusies tradicionālā svētku uguņošana, arvien populārāki kļūst arī dažādi citi gaismas uzvedumi, lāzeru un dronu šovi, ienesot plašāku krāsu paleti kopējā izklaides piedāvājumā.

Māra Rozenberga uzrunāja vairākus nozares ekspertus par to, kādas ir gaismas tehnoloģiju iespējas, ierobežojumi un potenciālā nākotne Valsts svētkos, Jaungadā un citos masu pasākumos.

Nākamais gads sola jaunu rektoru Latvijas Kultūras akadēmijai, jo līdzšinējā rektore Rūta Muktupāvela ir bijusi amatā divus termiņus. Akadēmijas dzimšanas dienā Kultūras rondo saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu par rektores laiku Kultūras akadēmijā un aktuālajām problēmām kultūras telpā.

Diriģents Kaspars Putniņš būs Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Sākot ar 2024. gadu, Latvijas Radio kora mākslinieciskajā vadībā gaidāmas izmaiņas. Kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents jau kopš 1992. gada ir bijis Sigvards Kļava, savukārt Kaspars Putniņš visu šo laiku strādājis kā Latvijas Radio kora diriģents.

"Vienotā vīzijā un dombiedrībā vairāk nekā 30 gadu periodā sasniegts augstākais profesionālais līmenis, atpazīstamība visā pasaulē un saņemts ievērojams skaits prestižu balvu," norādīja kora pārstāvji, informējot, ka Kaspars Putniņš nu stājas mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amatā, bet Sigvards Kļava kopā ar kori turpinās lolot savas mākslinieciskās idejas, 2024. gadā stājoties pie Latvijas Radio kora diriģenta pults koncertos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Kultūras rondo sazinājās ar Kasparu Putniņu.

Šodien,28. decembrī, 75 gadu dzimšanas dienu atzīmētu dzejnieks, novadpētnieks, publicists un sabiedriskais darbinieks Antons (Ontans) Slišāns. Jau 13 gadus viņš ir tai saulē, taču Ontona iesāktos darbus ar tikpat lielu aizrautību turpina viņa četri bērni un kuplais mazbērnu pulciņš. Viņi gan izkopj un saglabā Ziemeļlatgales nemateriālo folkloras mantojumu, gan popularizē Slišāna devumu literatūrā. To, ka Antona Slišāna piemiņa Latgalē aizvien tiek uzturēta godā, apliecina arī daudzie jubilejas gada pasākumi, kas noslēgsies šovakar ar Antona mazbērnu izdomātas spēles „O’Gurči” izspēlēšanu Balvu novada Upītē.

Jubilejas priekšvakarā ar Antona dēla Andra Slišāna saimi tikās Madara Bērtiņa.

Komponiste un muzikoloģe Gundega Šmite kopā ar mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju aicina iepazīt daudzveidīgo, tik krāšņo un bagāto operas žanru, kā arī nozīmīgākās operas pasaules un latviešu mūzikas vēsturē. Izdevniecība "Jānis Roze" izdevusi Gundegas Šmites un Artas Ozolas-Jaunarājas grāmatu "Brīnišķā operas pasaule".

Grāmatā plašāk stāstīts par 35 operām, sākot no Klaudio Monteverdi "Orfeja", kas sarakstīta 17. gadsimtā un tiek uzskatīta par pirmo nozīmīgo operu mūzikas vēsturē, līdz pat latviešu komponistes Annas Fišeres "Koku operai", kas tapusi 2019. gadā un paredzēta iestudēšanai mežā, nevis uz opernama skatuves.

Tā ir nozīmīgāko un spilgtāko operu izlase, kas sniedz priekšstatu par operas žanra attīstību, galvenajām tendencēm un pārsteidzošo, teju bezgalīgo dažādību. Līdzās vispārīgam ievadam par operas žanra specifiku grāmatā var lasīt īsu aprakstu par katru operu – tās tapšanas stāstu, galvenās sižeta līnijas, mūzikas raksturojumu – un aplūkot mākslinieces Artas Ozolas-Jaunarājas veidotu krāšņu ilustratīvu atvērumu.

Grāmatas beigās ir operas terminu skaidrojošā vārdnīca, uzziņas par komponistiem, kurās apkopti svarīgākie to dzīves un daiļrades fakti, kā arī personu rādītājs. Katrai operai ir īpašas durtiņas – kvadrātkods, kas dod iespēju noklausīties attiecīgās operas fragmentu.

Tradīcijai ērģeļu skaņās atvadīties no aizvadītā gada Rīgas Domā ir jau teju 40 gadu. Arī šī gada nogalē Doma ērģelēm darba netrūks: piecos koncertos pie varenā instrumenta sēdīsies 15 Latvijas ērģelnieki – no vecmeistariem līdz pašiem jaunākajiem ērģeļspēles virtuoziem, kas sevi pierādījuši starptautiskos konkursos.

Kad īsi pirms svētkiem veru Rīgas Doma baznīcas durvis, ērģeles neklusē arī darba dienas rītā. Notiek svētbrīdis, drīz sāksies pusdienlaika koncerts „Piccolo”. Starplaikā satiekamies uz sarunu ar Rīgas Doma mūzikas direktoru un ērģelnieku Aigaru Reini un diviem no 15 ērģelnieku lielās komandas, kas spēlēs Vecgada koncertos – Aiju Ziņģīti un Oskaru Kalniņu. Koncertam „Ērģeļu skaņās atvadās gads” Rīgas Domā ir senas tradīcijas, stāsta Aigars Reinis.

Pirmais koncerts būs jau šovakar, kad pie Rīgas Doma ērģelēm sēdīsies Roberts Hansons, Edīte Alpe, Līga Ivāne, Aija Ziņģīte un Oskars Kalniņš.

Oskars Kalniņš ir viens no jaunākajiem vārdiem Latvijas ērģeļmūzikas ainavā. Viņš mācās Jūrmalas Mūzikas vidusskolas 12.klasē. Ērģelnieks bijis arī Oskara Kalniņa vecvectēvs, tāpēc viņam ceļš mūzikā šķitis pašsaprotams. Tikko plūcis laurus jauno ērģelnieku konkursā Viļņā un tagad otro reizi muzicēs pie Rīgas Doma ērģelēm.

Otra mūsu sarunas biedre ir ērģelniece Aija Ziņģīte, kura savai programmai izvēlējusies Henrija Mulē „Zvanus” – spožu, priecīgu skaņdarbu Jaungada noskaņās, un kontrastam – piekto daļu no Olivjē Mesiāna „Kvarteta laika galam” savā pārlikumā ērģelēm, kas Ziņģītei saistās ar šā brīža kopumā ne visai priecīgo noskaņu. Mesiāns to sarakstījis Otrā pasaules kara laikā, būdams karagūstekņu nometnē.

Pašu Aiju Ziņģīti, izrādās, tieši savulaik dzirdēts Rīgas Doma ērģeļu koncerts iedvesmojis kļūt par ērģelnieci.

Rīgas Doma ērģelēm nākamgad apritēs 140 gadu. 2018.gadā tika pabeigta ērģeļu prospekta jeb redzamās, dekoratīvās daļas restaurācija, bet nesen ērģeles tikušas arī pie jauna motora. Pareizāk sakot, diviem, stāsta Aigars Reinis.

Ērģelnieku Vecgada koncerti Rīgas Domā notiks arī 29. un 31.decembrī, 1. un 5.janvārī, kad muzicēs Kristīne Adamaite, Ligita Sneibe, Vita Kalnciema, Ilze Reine, Diāna Jaunzeme-Portnaja, Jolanta Barinska, Ilona Birģele, Jānis Karpovičs un Rūdolfs Stikuts – vēl viens jaunais ērģeļmūzikas talants, kurš mācās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un kuram šis būs pirmais koncerts Rīgas Domā.

Klajā nācis Gunāra Saliņa Rakstu. 2.sējums. Tajā iekļauta dzeja, atdzeja un raksti, izdevis Latvijas Universitātes literatūras, mākslas un folkloras institūts, sastādītājs Kārlis Vērdiņš. Viņš arī nelielā ieskatā uzsver, ka nākamais gads būs svarīgs gan , atceroties Gunaru Saliņu, gan „Elles ķēki”.

Gunars Saliņš uzskatāms par vienu no spilgtākajiem latviešu trimdas dzejniekiem. 2006. gadā dzejnieka Kārļa Vērdiņa vadībā tika apkopots pirmais sējums ar Saliņa veikumu dzejā. Tagad, pēc 17 gadiem, izdots otrais sējums, kurā apkopots daudzveidīgāks skats uz viņa radošo darbību.