Kultūras rondo studijā tiekamies ar rakstnieci Noru Ikstenu, lai iepazītos ar viņas jaunāko romānu „Jōna".

Saruna ne tikai par Jōnu un zilo vali, bet arī par Meksiku, kur Nora Ikstena nesen viesojās kā Eiropas Savienības Gada autore Gvadalaharas grāmatu tirgū. Spāņu valodā ir izdotas divas viņas grāmatas - "Mātes piens" un "Ūdens mirdzēšana".

Vēl arī runājam par Noras Ikstenas jaunāko grāmatu bērniem "Draugi. Vabulīša un Pifāna piedzīvojumi".

Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija raidīs literāri muzikālu uzvedumu „Baltie svētki”, kas tapis pēc Kārļa Skalbes pasakas „Ziemassvētki būdiņā” motīviem Raimonda Paula mūzikas mijiedarbībā. Kā norāda muzikālā uzveduma veidotāji, tas ļaus pierimt saspringtajā laikā, apstājoties un ieklausoties Kārļa Skalbes radītajā sižetā.

Pirmatskaņojumu gaidot, Kultūras rondo tiekamies ar Māri Briežkalnu.

„Mājai jāsāk dzīvot,”  tā par Rīgas pils senāko daļu, kurā atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM), saka muzeja direktors Arnis Radiņš. Rīgas pils konventa (kastelas) atjaunošana nosvinēta decembra sākumā, bet muzejs pilī atgriezīsies 2024.gada maijā.

Apjomīgais Rīgas pils konventa ēkas restaurācijas un pārbūves projekts ir sadalīts vairākās kārtās, pārējo paredzēts atjaunot nākamajos restaurācijas posmos. Pēc svinīgajām runām Rīgas pils kastelas atklāšanā, sekoja ekskursija pa restaurētajām telpām.

Svinīgajā Rīgas pils konventa atklāšanas notikumā  senās mūzikas ansamblis „Ars Antiqua Riga” atskaņo komponista Uģa Prauliņa īpaši  šim notikumam sarakstītu jaundarbu „Oda Rīgas pilij” ar Guntara Godiņa vārdiem. Rīgas pils  Kastelas daļas rekonstrukcija un restaurācija īstenota pēc arhitektūras biroja MARK arhitekti un Sudraba arhitektūra redzējuma, un kā svinīgajā notikumā uzsvēra arhitekts Reinis Liepiņš tā būs: Gaišā pils ar koka grīdām.

 Pēc svinīgajām uzrunām,  dāvanu pasniegšanas pārbūves un restaurācijas darbos iesaistītajiem, sekoja ekskursija  pa atjaunotajām Rīgas pils kastelas telpām. Kad 2020.gada ziemā man bija iespēja ielūkoties Pils telpu atjaunošanas sākuma procesā, pa telpām vadāja un ieceres atklāja arhitekts Reinis Liepiņš. Zīmīgi, ka šoreiz gidi ir LNVM speciālisti nevis arhitekti, restauratori vai būvnieki.

Rīgas pils konventa ēkas kapelas un remtera telpas atjaunotas sākotnējā viduslaiku veidolā. Muzeja direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte iepazīstina ar atklājumiem kapelā, kas kalpojusi par pils baznīcu. Sienas gleznojumi bijuši vairāki, viena gleznojuma fragments atsegts, taču tā sižets nav saskatāms, tas vēl gaida savus pētniekus.

Anitas Meinartes pavadībā dodamies uz Svina torni, kas atrodas blakus kapelai. Te novietoti stendi ar attēliem, kā kapela izskatījās, kad to sadalīja divos stāvos. 19.gs. 70.gados, izbūvējot starpstāvu pārsedzes, telpas izmantotas  guberņas iestāžu vajadzībām. Kad LNVM atgriezīsies Rīgas pilī, kapelā un Svina tornī izveidos sakrālās mākslas ekspozīciju.

Dodamies no kapelas uz otru pusi, kur arī plaša telpa. Te mūs sagaida muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures pētniecības nodaļas vadītājs Imants Cīrulis

Direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts interesentus sagaida muzeja vestibilā un uzsver, ka šī ir tikai viena daļa no pils kastelas, kam jānonāk  muzeja rīcībā. Šobrīd vēl nerestaurēti kastelas ziemeļu, rietumu un austrumu korpusi. Nākamajā projektu kārtā garderobe atradīsies ērtākās telpās, arī suvenīru veikals būs citur.

Bet kas šajās telpās bijis senāk, kāda  vēsturiskā funkcija un lietojums?  No Toma Ķikuta uzzinām, ka sākotnēji -  bruņinieku uzturēšanās telpas, vēlāk 18.gs. civilās iestādes.

Sarunās ar arhitektiem panākts, ka grīda ir būtiski pazemināta. Tad nonākam blakus telpā –  atkal Svina tornī, mūsdienu 1.stāva līmenī.

Tālāk esam nokāpuši velvju pagrabā, kur notikušas īpaši būtiskas pārvērtības un par kurām daudz uzzinājām jau 2020.gada apskates laikā, jāuzsver, ka šādā izskatā – bez starpsienām – daudzus simtus gadu pagraba telpas nav redzētas. Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis atklāj, kādas ekspozīcijas muzejs plāno izvietot plašajā pagrabā.

Atsaucot atmiņā iepriekšējo Rīgas pils apskati pirms trim  gadiem, toreiz pils Konventa atjaunošanas un restaurācijas darbiem sākoties, tagad kopā ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru Arni Radiņu pārrunājam paveikto.

Jāpatur prātā, ka pils vēsture ir sena, telpu pārbūves un uzslāņojumi ienesuši būtiskas pārmaiņas dažādos laikos, tāpēc redzēt tās sākotnējā izskatā ir īpaši. Svinīgajā pils konventa atklāšanā izskanēja vēlējums: Lai ēka atvērta mums visiem!

Izstāde-akcija “Maigās svārstības” 1990. gadā izraisīja lielu rezonansi Latvijas kultūras vidē un to kā būtisku mākslas notikumu vērtē arī šodien. Tolaik sabiedrība to uztvēra kā lielo pārmaiņu vizualizāciju. Kultūras rondo tiekamies ar mākslas albuma "Maigās svārstības" sastādītāju, mākslinieci un, protams, šīs grupas dalībnieci Sandru Krastiņu.

Ierakstos uzklausām vēl citus grupas “Maigās svārstības” dalībniekus — māksliniekus Ievu Iltneri, Jāni Mitrēvicu un Edgaru Vērpi.

Albums “Maigās svārstības” apkopo grupas — Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas — veikumu plašākā 80. un 90. gadu mijas un jau mūsdienu perspektīvā.

1990. gadā mākslas darbus autori radīja skatītāju klātbūtnē izstāžu zālē “Latvija”. Pats tapšanas process tika pieteikts kā mākslas notikums. Akcijas noslēgumā izveidoja ekspozīciju, vienas dienas laikā to atklāja un arī slēdza.

Caur vienas mākslinieku grupas darbības pieredzi grāmatā iezīmēts trīsdesmit gadu periods Latvijas vizuālās mākslas kultūrainavā. Tās pirmajā daļā izsekots grupas kopizstādēm no 1981. līdz 1990. gadam, kas kulminē izstādē-akcijā “Maigās svārstības”. Otrajā daļā sniegts katra mākslinieka portrets ar dažādu autoru esejām un darbu reprodukcijām, fokusējoties uz individuālo ceļu un vietu Latvijas laikmetīgās mākslas ainā. Mākslinieku devums grāmatā sniegts kontekstā ar grupas kopējo darbību, pārskatāmi rādot un akcentējot katra mākslinieka attīstību tieši savstarpējā sasaistē.

Teksti, kuri sniedz ieskatu dažādu laiku bērnības redzējumos, kā arī teorētiskas apceres par bērnību, pieaugšanu, bērnu un jauniešu literatūru, apkopoti jaunākajā žurnāla „Strāva” numurā. Kultūras rondo studijā saruna ar žurnāla redaktoriem Annu Auziņu un Arvi Vigulu un dzejnieci Lindu Gabarajevu.

17 autori, dzeja, proza, intervija, tulkojumi, arī akadēmiskas ievirzes teksti – to visu atradīsiet jaunākajā literatūras žurnālā „Strāva#9”.

Ar aicinājumu „atrast savu mākslu” un „doties savā mākslas kolekcionēšanas piedzīvojumā” durvis vērusi gan „JAUNmarka” Mākslas akadēmijā, gan „Zandele” mākslas centrā „Zuzeum”. Mākslas akadēmijas tirgum ir bagāta tradīcija, kas aizsākusies pirms 20 gadiem, savukārt „Zandele” notiek tikai trešo gadu. Interesējamies, kādas pārmaiņas, kādas publiskas programmas mākslas tirgi piedāvā un ko izvēlas pircēji.

Vispirms dodos uz Mākslas akadēmijas aulu, kur  tradicionāli noris  „JAUNmarka”, te iespēja aplūkot un iegādāties topošo mākslinieku darbus, tapušus studiju gada laikā. Ir brīvdiena, apmeklētāju daudz, arī tirgošanās rit pilnā sparā un pie iesaiņošanas veidojas neliela rinda. Vispirms pētu apmeklētāju noskaņojumu.

Pēc "JAUNmarkas", dodos uz mākslas centru "Zuzeum", kur trešo gadu risinās mākslas tirgus "Zandele". Šis gads iezīmē pārmaiņas, jo "Zuzeum" atvēris durvis rosīgajām mākslas  galerijām un neatkarīgo mākslinieku kopienai. Ekspozīciju, kurā iespējams darbus arī iegādāties, pavada publiskā programma un nokļūstu diskusijā par mākslinieku rezidencēm.

"Zandele" piedāvā ne tikai aplūkot un iegādāties mākslas darbus, tā ir  arī iespēja klātienē satikties ar māksliniekiem un galeriju vadītājiem.

Latvijas modernās un laikmetīgās mākslas notikums „Zandele” risināsies līdz 30.decembrim, savukārt „JAUNmarka” Mākslas akadēmijā – līdz 7.janvārim.

Lasām Ziemassvētku tekstus dzejā un mūzikā. Saruna par Ziemassvētku dziesmu tekstiem un dzeju ar filozofu Arti Sveci un dzejnieku Ivaru Šteinbergu.

Sazināmies arī komponistiem Jāni Lūsēnu un Lauru Jēkabsoni, lai vaicātu par dzejas, tekstu izmantojumu un nozīmi viņu darbos.

Nacionāla enciklopēdijas pirmo piecu gadu pieredze. Studijā vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.

Pirms pieciem gadiem, 2018. gada 18. decembrī, Bebrenē tika atklāta Nacionālās enciklopēdijas vietne enciklopedija.lv, ko veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē esošā Nacionālās enciklopēdijas redakcija tās galvenā redaktora Valtera Ščerbinska vadībā.

Enciklopēdijas veidotāju uzdevums ir nodrošināt akadēmiskās vides lietpratēju sagatavota, augstticama satura nodošanu plašai sabiedrībai latviešu valodā. Kā informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji, pirmajos piecos gados enciklopēdijas saturs ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 4191 šķirkli, liela daļa enciklopēdijas šķirkļu ir ieraugāmi interneta meklētāju augšgalā. Šajā laikposmā arī ir nepārtraukti audzis lietotāju skaits, kopējam enciklopēdijas skatījumu skaitam šī gada nogalē pietuvojoties 10 miljoniem.

Lasītāko šķirkļu "Top 10"

"Lāčplēsis", eposs (Benedikts Kalnačs) – 71 150 skatījumi

"Pazudušais dēls" (Benedikts Kalnačs) – 70 948 skatījumi

Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki (Valdis Muktupāvels) – 70 269 skatījumi

Pirmais pasaules karš (Ēriks Jēkabsons) – 66 330 skatījumi

Pirmais pasaules karš Latvijā (Jānis Šiliņš) – 62 054 skatījumi

Nacionālā virtuve Latvijā (Ieva Pīgozne) – 61 401 skatījumi

Latvijas valsts himna (Baiba Jaunslaviete) – 60 697 skatījumi

Latviešu literatūra (Pauls Daija, Benedikts Kalnačs, Eva Eglāja-Kristsone) – 54 201 skatījumi

Raimonds Pauls (Daiga Mazvērsīte) – 52 687 skatījumi

Tiesības (Daiga Rezevska) – 51 928 skatījumi

Cik daudzveidīga un dažādas emocijas raisoša var būt mūsdienu vizuālā māksla, koncentrētā veidā pašlaik var skatīt galerijā „Māksla XO” Rīgā. Tur divās zālēs gluži kā diena ar nakti satikušās jaunās latviešu mākslinieces Madaras Neikenas gaiši saulainās gleznas un igauņu vecmeistara Marko Mētama melnā humora piesūcinātie darbi.

Decembra tumsā galerijas „Māksla XO” lielie skatlogi Elizabetes ielā gluži vai ievelk gaismā un vasarā, kas staro no mākslinieces Madaras Neikenas gleznām. Viņas radošajā darbā ārkārtīgi liela nozīme ir dabai, un arī šīs izstādes centrā ir ainava. Taču tā nav tapusi Latvijā. Gleznās ir tik daudz gaismas, ka stereotipiski domāju par dienvidiem. Izrādās – pavisam aplami.

„Šīs gleznas ir tapušas Norvēģijā, mākslinieku rezidencē Tronheimā. Tā bija brīnišķīga vieta, kur redzēt fjordus un ielikt tos gleznās. (..) Gaisma kaut kādā mērā ir līdzīga [ar dienvidiem], bet arī atšķirīga. Man šī bija pirmā pieredze Norvēģijā. Tas bija tāds sapnis – nokļūt tuvāk Ziemeļpolam. Šis nav Ziemeļpols, bet Norvēģijas vidiene, bet tik un tā – tas bija brīnišķīgs ceļojums un strādāšana rezidencē.”

Neikenas izstādē „Varbūtības” dominē intensīvs dažādu toņu zila, silti dzelteni un oranži toņi, kas ieskauj Norvēģijas fjordu roboto un Latvijas ainavai netipisko horizontu. Madara Neikena ir no māksliniekiem, kas savas izjūtas mākslā fiksē uz vietas dabā, nevis vēlāk pārstrādājot redzēto darbnīcā. „Katra glezna ir kā fragmentēta atmiņa, ko atceros kā varbūtību,” saka māksliniece.

Galerija „Māksla XO” Madarai Neikenai ir īpaša – tieši šeit viņa īsi pēc Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas absolvēšanas 2016.gadā rīkoja pirmo plašāko personālizstādi. Šoreiz viņas „sarunbiedrs” izstāžu zālē ir igauņu mākslinieks Marko Mētams, kura noskaņā un saturā pavisam citādākā izstāde skatāma otrā galerijas telpā.

Viens no pazīstamākajiem mūsdienu igauņu māksliniekiem Marko Mētams (Marko Mäetamm) mākslas pasaulē darbojas jau gadus 30, divreiz pārstāvējis Igauniju Venēcijas biennālē, saņēmis Baltijas Asamblejas balvu mākslā . Mētamu raksturo kā melnā humora meistaru, un tam viņš palicis uzticīgs arī savā jaunākajā izstādē galerijā „Māksla XO”, kur viesojies arī agrāk.

Savā mākslā Marko Mētams strādā ar dažādiem medijiem, tai skaitā fotogrāfiju, tēlniecību, animāciju, glezniecību un tekstu. Darbi šai izstādei veidoti kā atvērtas pasaku grāmatas, ko mākslinieks ilustrējis un pats arī rakstījis īsus stāstus angļu valodā. Nu, piemēram:

Nesen Marko Mētams pabeidzis darbu pie cita projekta ar nosaukumu “100 apvainojošas grāmatas”. Viņu ļoti satraucot mūsdienu tendence literatūrā pārveidot agrāku laiku grāmatas, mēģinot dzēst vai nomainīt šodien par nepieņamamiem uzskatāmus vārdus. Šogad lielu šūmēšanos izraisīja ziņa, piemēram, par Roalda Dāla bērnu grāmatām, kuru jaunizdevumos „izravēta” virkne vārdu, kas saistīti ar svaru, dzimumu, garīgo veselību un ādas krāsu.

Abu izstāžu kuratore ir galerijas „Māksla XO" dibinātāja un vadītāja, mākslas zinātniece Ilze Žeivate. Ideja vienlaikus izstādīt tik atšķirīgos Marko Mētama un Madaras Neikenas darbus viņai radusies tieši pirms gada, arī gada tumšākā laika noskaņās.

Madaras Neikenas „Varbūtības” un Marko Mētama „Reiz sensenos laikos” galerijā „Māksla XO” būs skatāmas līdz 6.janvārim.

Kādas tradīcijas būtu jāievēro, sagaidot Saulgriežus un Ziemassvētku un kāpēc gada tumšākajā laikā neiet ķekatās, raidījumā skaidro Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja muzejpedagoģe Ieva Bērziņa un Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Rozīte Katrīna Ponne.