LTV Ziņu dienests

Saeimas vēlēšanās Latgalē pārliecinoši uzvar opozīcijas partijas - vai pārsteigums? Kā karš un graudu krīze ietekmē lauksaimniekus?

Viņa apstrādātie lauki stiepjas gar pašu Latvijas robežu. Lielsaimnieks no Baltinavas - Guntars Bartkevičs.

Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas RTU pētnieks, Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis un enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Par jaunās valdības veidošanas procesu raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē “Jaunās Vienotības” pārstāvis Arvils Ašeradens, “Apvienotā saraksta” pārstāvis Edgars Tavars un Nacionālās apvienības pārstāvis Uģis Mitrevics.

Viņš sargāja Rīgas 2. teātri, kad tajā pasludināja Latvijas Republiku, bet pēc gada, pretēji Zemitāna pavēlei, kopā ar studentu rotu noturēja Rīgu.

Unikālas Fridriha Zommera-Vasarieša piezīmes, kas tagad ir dzimtas īpašums. Šo sestdien raidījumā #Aculiecinieks.

Tikai trešajā nedēļā pēc jaunā Saeimas sasaukuma sanākšanas parlamenta darbs lēnām iekustējies. Viens no pirmajiem lēmumiem – vairs neveidot deputātu grupas, kuru mērķis iepriekš bijis veicināt sadarbību ar Baltkrievijas un Krievijas parlamentiem. Lēmums gan nebija vienbalsīgs, pret nobalsoja visi desmit partijas Stabilitātei deputāti. Bet vēl daudz mazāk vienprātības joprojām valdības veidošanas procesā. Lai arī darbs pie deklarācijas rakstīšanas sācies, virkne domstarpību vēl joprojām nav atrisinātas, un koalīcijas partneri publiski apmainās ar epitetiem, kas liek nopietni apšaubīt viņu spēju kopā strādāt. Kas ir šīs nokaitētās gaisotnes pamatā, šovakar saruna ar politologiem, studijā domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis.

Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, kādas sekas būs incidentam Polijā. Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā.

Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?

“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā.

Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?

“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā.

Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?

“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.

Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā.

Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?

“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.