Pēc Latvijas iniciatīvas 130 valstu Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ņujorkā nāca klajā ar paziņojumu par cīņu pret dezinformāciju jeb “infodēmiju” saistībā ar Covid-19. Paziņojuma mērķis ir atbalstīt zinātnisko pieeju un veicināt kritisku domāšanu, LTV raidījumam “Rīta panorāma” atzina Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs.

Pēc Latvijas iniciatīvas 130 valstu Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ņujorkā nāca klajā ar paziņojumu par cīņu pret dezinformāciju jeb “infodēmiju” saistībā ar Covid-19. Paziņojuma mērķis ir atbalstīt zinātnisko pieeju un veicināt kritisku domāšanu, LTV raidījumam “Rīta panorāma” atzina Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs.

Augstajās dobēs, ko apņem savītas lazdu klūgas, spirgti zaļumi. No rīta dzestruma tos sargā salmi. Loki jau pastiepušies, pupas izlīdušas, zirņi jau meklē, kur pieķerties. Viduslaiku pils virtuves dārzā sasēti un sastādīti 60 dažādi augi, kādus tolaik lietoja pārtikā, ar ko ārstēja un ko izmantoja dažādām saimniecības vajadzībām. Šonedēļ raidījumā "Aculiecinieks" stāstām par Līgu Eglīti - Cēsu viduslaiku pils dārznieci.

Augstajās dobēs, ko apņem savītas lazdu klūgas, spirgti zaļumi. No rīta dzestruma tos sargā salmi. Loki jau pastiepušies, pupas izlīdušas, zirņi jau meklē, kur pieķerties. Viduslaiku pils virtuves dārzā sasēti un sastādīti 60 dažādi augi, kādus tolaik lietoja pārtikā, ar ko ārstēja un ko izmantoja dažādām saimniecības vajadzībām. Šonedēļ raidījumā "Aculiecinieks" stāstām par Līgu Eglīti - Cēsu viduslaiku pils dārznieci.

Diriģentes Airas Birziņas stāsts par himnu aizved uz 1988. gadu. Toreiz viņa bija konservatorijas studente. Gaisā virmo Atmoda. Viļņā notiek Baltijas studentu dziesmu svētki. Pirmo reizi pēc daudziem gadiem ir nacionālo karogu gājiens un publiska himnas skanēšana Dziesmu svētkos.

Diriģentes Airas Birziņas stāsts par himnu aizved uz 1988. gadu. Toreiz viņa bija konservatorijas studente. Gaisā virmo Atmoda. Viļņā notiek Baltijas studentu dziesmu svētki. Pirmo reizi pēc daudziem gadiem ir nacionālo karogu gājiens un publiska himnas skanēšana Dziesmu svētkos.

Kā stāsta Limbažu muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Nipāne, luterāņu baznīcas mācītājs pamudināja zēnu [Baumaņu Kārli] skoloties un palīdzēja finansiāli: "Viņš teicis – tik gudram puikam, ar gaišu galvu jāmācās nevis parasts amats, bet jāmācās tālāk skolās. Viņš pierunā vecākus sūtīt dēlu mācīties Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Krusttēvs izkārto Baumaņu Kārlim stipendiju. Viņš ir tas, kas bīda Kārli tālāk uz priekšu, lai attīstītos, augtu un pilnveidotos."

Kā stāsta Limbažu muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Nipāne, luterāņu baznīcas mācītājs pamudināja zēnu [Baumaņu Kārli] skoloties un palīdzēja finansiāli: "Viņš teicis – tik gudram puikam, ar gaišu galvu jāmācās nevis parasts amats, bet jāmācās tālāk skolās. Viņš pierunā vecākus sūtīt dēlu mācīties Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Krusttēvs izkārto Baumaņu Kārlim stipendiju. Viņš ir tas, kas bīda Kārli tālāk uz priekšu, lai attīstītos, augtu un pilnveidotos."

Pianists Vestards Šimkus atskaņo Baumaņa Kārļa sacerēto dziesmu "Dievs, svētī Latviju!". Pēc 1872. gada oriģināla. Kora dziesma ar klavieru pavadījumu. Tā skan nedaudz savādāk, nekā esam pieraduši dzirdēt valsts himnu. Tā ir raitāka un, šķiet, spirgtāka! Vestards Šimkus skaidro: "Šīs dziesmas tonalitāte ir Do mažors, kas ir krietni augstāka. Es teiktu, arī intensīvāka, dedzīgāka tonalitāte par tām tonalitātēm, kādās mēs šo dziesmu, himnu dziedam mūsdienās. Proti – par Fa mažoru, La mažoru. Paklausieties, cik augsts ir salīdzinājumā ar šo."

Vestards Šimkus izceļ dziesmas sarežģīto vēsturi: "Tā bijusi koriģēta. Cenzēta. Aizliegta. Un tik daudz ko nozīmējusi cauri ļoti vētrainajiem 20. gadsimta sākumā gadiem. Tas viss ir veidojis šo dziesmu par kaut ko līdzīgu īstai leģendai."

Pianists Vestards Šimkus atskaņo Baumaņa Kārļa sacerēto dziesmu "Dievs, svētī Latviju!". Pēc 1872. gada oriģināla. Kora dziesma ar klavieru pavadījumu. Tā skan nedaudz savādāk, nekā esam pieraduši dzirdēt valsts himnu. Tā ir raitāka un, šķiet, spirgtāka! Vestards Šimkus skaidro: "Šīs dziesmas tonalitāte ir Do mažors, kas ir krietni augstāka. Es teiktu, arī intensīvāka, dedzīgāka tonalitāte par tām tonalitātēm, kādās mēs šo dziesmu, himnu dziedam mūsdienās. Proti – par Fa mažoru, La mažoru. Paklausieties, cik augsts ir salīdzinājumā ar šo."

Vestards Šimkus izceļ dziesmas sarežģīto vēsturi: "Tā bijusi koriģēta. Cenzēta. Aizliegta. Un tik daudz ko nozīmējusi cauri ļoti vētrainajiem 20. gadsimta sākumā gadiem. Tas viss ir veidojis šo dziesmu par kaut ko līdzīgu īstai leģendai."