LTV Ziņu dienests

Krievija karu zaudēs nevis karalaukā, bet ekonomikā, jo tai jau mēneša laikā var nākties samazināt izdevumus karam. Tā intervijā raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis ("Progresīvie").

23. augusts iezīmē ne tikai Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanu, bet arī latviešu pretošanās kustības sākumu trimdā. Jau neilgi pēc Otrā pasaules kara, bēgļu nometnēs Vācijā, latvieši, lietuvieši un igauņi organizēja pirmās demonstrācijas, lai protestētu pret Baltijas valstu okupāciju. Šī drosme un radošums, veidojot paštaisītus plakātus, t-kreklus un pat iecementējoties pie Padomju Savienības vēstniecību vārtiem ASV, turpinājās gadu desmitiem un palīdzēja noturēt Latvijas vārdu pasaules mediju uzmanības lokā. Daudzas interesantas liecības par šiem notikumiem glabā muzejs “Latvieši pasaulē”. Plašāk par to kolēģei Judītei Čunkai stāsta muzeja kuratore Marianna Auliciema.

Mūsdienās ir tik ļoti daudz kairinājumu un tik daudz iespējas “noslīdēt” dzīvei pa virsu. Bet ir tik ārkārtīgi svarīgi pārdomāt par savas dzīves lielajām tēmām, par lielajiem jautājumiem. Īpaši šajos laikos. Tā sarunā ar mūsu kolēģi Oditu Krenbergu saka teoloģijas doktors Juris Rubenis.

Viņš pieļauj, ka kādam Latvijā ir dusmas par karu Ukrainā, jo tas liek domāt par būtiskiem jautājumiem, traucē komfortabli baudīt patērniecisku jeb seklu dzīvi. Kā neļauties bailēm un spēt izkristalizēt savas dzīves jēgu? Par Latvijas sabiedrību šodien, vēsturi, lielvaru līderiem un to, ko viņš pats darītu “X” stundā, plašāka saruna ar teoloģijas doktoru Juri Rubeni.

Ir vajadzīga Eiropas valstu militāra klātbūtne Ukrainā jau miera sarunu procesā, parādot, ka Eiropa ir nopietna. "Piesegšanās ar papīriem" attiecībā uz Krieviju nekad nav strādājusi, "Rīta Panorāmā" sacīja bijušais Valsts prezidents (2007–2011) Valdis Zatlers.

Tas, ka Putins ir sācis runāt par mieru, nozīmē, ka arī viņam šī kara turpināšana ir grūta, tāpēc ļoti svarīgi ir Ukrainu stiprināt gan militāri, gan ekonomiski, "Rīta Panorāmā" sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV).

Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēdējo dienu laikā ticies gan ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem, Tramps izteicies, ka nākamais solis miera procesā varētu būt Putina un Zelenska divpusējā tikšanās.

Izskanējušas vairākas versijas par iespējamo tikšanās vietu: Ungārija, Šveice, Itālija, Turcija. Tās varētu notikt tuvāko divu nedēļu laikā. Ja tā būs, ko no tām sagaidīt?

Vairāk sarunā ar Eiropas Parlamenta deputātu Rihardu Kolu.

Kā tālāk rīkosies Vladimirs Putins, vai viņš piekritīs trīspusējām vai pat četru pušu sarunām, kurās klāt būtu arī Eiropas līderi? Kad tās varētu notikt, un kas notiks pēc tām? Neskaidrību ir ļoti daudz, tomēr dažus no šiem jautājumiem lūgsim komentēt Kristīni Bērziņu, Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju, kura mums pievienojas tiešraidē.

Lai panāktu mieru, kādā brīdī, iespējams, risinājums būs Ukrainai atzīt Krievijas okupēto teritoriju "de facto" kontroli, intervijā raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Viņa gan piebilda, ka jebkurš jautājums, kas skar Ukrainas teritoriju, ir tikai pašas Ukrainas ziņā.

"Domājams, ka šī Trampa un Zelenska saruna nebūs sliktāka par to, kāda tā būs februārī. Droši vien, ka sarunu var raksturot kā interesantu. [...] Zelenskis ap sevi ir pulcējis "sapņu komandu", kur viņš ir paņēmis līdzi savus mīļākos līderus," raidījumā "Rīta panorāma" procesus analizēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns.

No piektdien Aļaskā plānotās ASV un Krievijas līderu sarunas nevar sagaidīt neko labu. Piekāpšanās Vladimiram Putinam teritoriju jautājumā, lai izbeigtu tās sākto karu Ukrainā, agri vai vēlu novedīs pie lielāka kara Eiropā, intervijā "Rīta Panorāmā" sacīja bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, tagad ūdens dronu ražotāja "NEWT21" vadītājs Jānis Garisons.