LTV Ziņu dienests

Arī otrās “Jaunās Vienotības” rīkotās piecpusējās sarunas aizritējušas trīspusēji – tāpat kā pagājušās nedēļas nogalē uz diskusiju par darbaspēka trūkumu, arī šodien apspriest valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā neieradās esošie koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta”, acīmredzot neticot, ka sarunas netiek rīkotas ar mērķi mainīt koalīcijas sastāvu. Bet viņiem un “Jaunajai Vienotībai” šovakar bija iespēja satikties raidījumā “Šodienas jautājums”. Studijā bija Edgars Tavars no “Apvienotā saraksta”, Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” un Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības.

Viena no lielākajām finansējuma pārdalēm par labu veselības nozarei nāks no resora, kas pats regulāri ceļ trauksmi par naudas trūkumu – tā ir Izglītības un zinātnes ministrija, kurai nācies savā budžetā atdošanai atrast teju astoņus miljonus eiro. Ejot cauri aprēķinu tabulām, redzams, ka dažām ministrijām šī dalīšanās ir nākusi sāpīgāk nekā citām, bet diezgan droši, ka neviens nevēlētos šādas budžeta pārdales gada vidū atkārtot, un tāpēc jo svarīgāk – cik tālredzīgi tiks sastādīts nākamā gada budžets. Bet kurš to darīs – kādā sastāvā rudenī būs valdība, pagaidām nezinām, un, iespējams, tā līdz galam droši to nezina arī koalīcijas pārmaiņu procesa iniciatori – “Jaunā Vienotība”. Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” viesojās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Sibīrijas izsūtījumā, padomju okupācijā piedzīvoto Guntis Smilgainis fotografējis un filmējis pats.

Unikāli kadri no dienesta padomju armijā. Rindā pēc savas automašīnas. Un neatļautie svētki.

Ja raudzītos tikai uz šī vakara balsojumu par neuzticības izteikšanu premjeram Krišjānim Kariņam, varētu domāt, ka Saeimā un valdībā viss, kā jābūt – opozīcija kā jau kārtīga opozīcija vienoti prasa premjera demisiju, bet koalīcija paceltu galvu iet tālāk. Bet citu ainu atklāja debates pirms šī balsojuma – partijas, kurām pēc prezidenta vēlēšanām pavērusies iespēja izrauties no opozīcijas, kritizē koalīcijas sastāvu un nepaveikto, bet ne pašu demisijas pieprasījumā minēto premjeru; koalīcijas partijas, kuru pozīcijas sākušas svārstīties, paveikto slavē, bet “Jaunā Vienotība” klusē. Kas īsti notiek? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar politologiem – “Providus” direktori un vadošo pētnieci Ivetu Kažoku un sabiedrisko attiecību uzņēmuma “Mediju tilts” direktoru Filipu Rajevski.

Pirmo reizi padomju režīma, iespējams, stindzinošāko noziegumu – tūkstošiem nevainīgu cilvēku deportācijas – oficiālā ceremonijā piemin arī Eiropas līmenī – Eiroparlamentā. Baltiešu centieni to panākt bijuši ilgi, bet tieši Krievijas zvērības Ukrainā beidzot mainījušas rietumu pasaules attieksmi arī pret senākiem tās noziegumiem, jo galu galā šobrīd tie tiek atkārtoti nu jau visas pasaules acu priekšā. Un tieši tāpēc vismaz rietumos tik daudzi jūt līdzi ukraiņu pretuzbrukumam, kurš pagaidām ir tikai sācies un neļauj mums neko daudz nojaust par tā iznākumu. Bet ko varam secināt jau tagad? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām NBS Zemessardzes štāba virsniekam, majoram Jānim Slaidiņam un bijušajām NBS komandierim, atvaļinātam ģenerālmajoram Jurim Maklakovam.

Par Kahovkas dambja katastrofu un ukraiņu pretuzbrukuma pirmajiem rezultātiem. Atgriežoties no Ukrainas, raidījumā "Viens pret vienu" viesis - Nacionālo bruņoto spēku majors Jānis Slaidiņš.

Viena no problēmām, ko Jaunā Vienotība min kā pamatojumu saviem centieniem transformēt esošo koalīciju – partneriem neizdodas vienoties, kā risināt trūkstošā darbaspēka problēmu. Un tieši to kā lielāko apdraudējumu Latvijas ekonomikas izaugsmei nosaukuši ekonomikas eksperti, vienlaikus arī kritizējot nepietiekamos ieguldījumus pētniecībā un banku sektoru par pārāk pasīvu uzņēmumu kreditēšanu. Tiesa, ar problēmu uzskaitīšanu nodarbojamies gadiem, bet tas, kas tiešām trūkst, ir risinājumi. Ko pētnieki iesaka politiķiem, neatkarīgi, kādā sastāvā viņi galu galā vienosies strādāt? Studijā Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, LU profesore Inna Šteinbuka.

“Deja vu” laikam būtu precīzākais apzīmējums sajūtai, kas pārņem, sekojot līdzi koalīcijas sarunām numur divi, – partijas tāpat kā rudenī pēc vēlēšanām tiekas cita ar citu, saka, ka runā tikai par darbiem, un vismaz publiskajā retorikā it kā ignorē ļoti kategoriskās pozīcijas, ko jau sarunu sākumā ieņēmuši esošie partneri. Tiesa, šī reize atšķiras ar to, ka intriga ir arī par pašu iznākumu, ne tikai to, cik garš ceļš līdz tam ejams, varianti ir dažādi, un tāpēc, ja pirms nedēļās studijā aicinājām trīs pašreizējās koalīcijas pārstāvjus, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar tiem, ko koalīcijā grib pieaicināt un arī pašiem aicinātājiem – finanšu ministru Arvilu Ašeradenu no “Jaunās Vienotības”, un no pagaidām opozīcijas – Viktoru Valaini (ZZS) un Kasparu Briškenu (“Progresīvie”).

Savulaik Slīteres mežos dzīvojis laupītājs Dāvids, kurš uz augstās kraujas kurinājis ugunskurus, mānīdams jūras braucējus. Kad viņu kuģi uzskrēja uz sēkļa, Dāvids ar savu laupītāju bandu tos aplaupījis... Kad Slīteres mežos zied lakši un mēnesenes, cauri papardēm cilvēka augumā, mēs brienam meklēt laupītāja Dāvida alā paslēptos dārgumus. Jo lielais zelts tā arī neesot atrasts.

Taču pats lielākais dārgums noteikti ir Slīteres dabas parks un tā cilvēki. Vilnis Skuja, Ērika Kļaviņa un daudzi citi dabas pētnieki, kuri parkam veltījuši visu savu mūžu.

Pienāk arvien vairāk liecību par to, ka Krievijas armija apšauda appludināto Hersonu un tādējādi kavē ūdens ielenkto iedzīvotāju evakuāciju. Un tomēr, par spīti draudiem pašu dzīvībai, Ukrainas spēki turpina ar laivām apbraukāt appludinātās teritorijas pamatā upes labajā krastā, kamēr otrā pusē – okupētajā daļā, kur ukraiņi klāt tikpat kā netiek, Krievija appludinātajās mājās iesprostotos pametusi likteņa varā. Jautājums – vai tikai iedzīvotājus, vai arī savus karavīrus? Vai ierakumos upes kreisajā krastā bija zināms, ka drīz tos aprīs tonnām ūdens, un ko šīs plašās teritorijas appludināšana nozīmē ukraiņu pretuzbrukumam. Saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerāli Raimondu Graubi.