Man gribētos runāt ar krievu karavīru mātēm, kāpēc viņas klusē? Tā saka rakstniece Māra Svīre, kura šo karu izjūt pavisam personiski. Par notiekošo Ukrainā, pašas savulaik piedzīvoto padomju laika cenzūru saruna Laikmeta krustpunktā ar rakstnieci Māru Svīri.

Eleganta un dzīvesgudra dāma ar trāpīgu valodu un strauju lidojumu, kā jau svīrei pienākas. Barikāžu laikā, 1991. gada 12. janvārī, viņa Latvijas Radio uzrunāja omoniešu mātes.

Ko Māra Svīre šodien sacītu krievu karavīru mātēm?

"Es arī būtu sacījusi, sauciet savus dēlus mājās. Neceriet, ka viņi tur kļūs par varoņiem. Viņiem ir jāatsakās no nevainīgu cilvēku slepkavošanas,"  atzīst Māra Svīre.

Toreiz viņa uzstājās arī krievu valodā, gribēja, lai "Omon" karavīru mātes saprot. 

"Tagad es arī labprāt runātu krievu valodā krievu mātēm, tām mātēm, kuru dēli Ukrainai šauj uz nevainīgiem cilvēkiem," atzīst Māra Svīre.

"Man ļoti gribētos runāt ar krievu karavīru mātēm, jo mātes ir liels spēks, bet izskatās, ka klusē. Kad Afganistānā krita krievu karavīri, tad bija vairāk ziņu, ka mātes protestē," atzīst Māra Svīre.

"Ir pārāk grūts brīdis ne tikai Ukrainai, bet visai pasaulei," notiekošo vērtē Māra Svīre.

Viņa ir kara laika bērns. Kad sākas Otrais pasaules karš, mazajai Mārai bija četri gadi, karam beidzoties – astoņi. Māra Svīre stāsta, ka atminas Uzvaras dienu, kad visi tiešām bija priecīgi, jo ģimenēs bija daudz bēdas un daudzi bija zaudējuši tuviniekus.

"Par laimi mūsu ģimenē nē. Sagadījās tā, ka tētis bija par vecu, lai viņu iesauktu. Tomēr visas kara un pēckara grūtības. Bet es neredzēju nevienu kritušo, es neredzēju nevienu šāvienu, nevienu bumbas sprādzienu. Vienreiz kādu gabalu no mums, bet to es ar bērna acīm uzskatīju par piedzīvojumu, nevis briesmām, " atminas Māra Svīre.

"Tagad, kad mans mūžs ir jau garš, atkal ir karš. Saka tā - katrai paaudzei vajag piedzīvot savu karu. Redz, man ir jāpiedzīvo divi kari un manai paaudzei ir jāpiedzīvo divi kari. Es ļoti personiski uzņemu šo karu. Es nespēju to citādi nosaukt, kā par noziegumu, bezsirdīgu noziegumu, " vērtē Māra Svīre.

"Un atkal man visvairāk ir jādomā par cilvēkiem. Protams, par tiem, kuri cieš. Bet arī par tiem, kuri to visu ir sarīkojuši. Kas notiek viena briesmīgu ideju pārņemta cilvēka [Putina] galvā un viņa apkārtnē, ka viņam nav tādu jūtu, kā žēlums, ka doma par to, ka viņš liek citiem cilvēkiem .. miljoniem ciest. Kā viņš var naktīs gulēt? Un galu galā, ko viņam vajag – apmierināt savas lielkrieviskās ambīcijas? Tādēļ viņš ir ar mieru nopostīt pilsētas, nogalināt cilvēkus. Ja par to padomā, tas ir tik traģiski, ka vēl neko briesmīgāku nevar iedomāties."

"Vai tiešām krievu tautai nav loģiskās domāšanas, vai tiešām viņa ir tā jau ģenētiski ar visādām padomju varas represijām sabojāta, ka vienkārši tic vienai patiesībai, kas tiek pateikta priekšā.

Vai tiešām viņi paši nespēj salikt kopā, ka Ukraina, liela valsts, salīdzinot ar Latviju, bet maza valsts, salīdzinot ar lielo Krieviju, spēj apdraudēt Krieviju un par to ir jāsoda ar nāvi? Par to man ir jādomā un es nesaprotu. Varu vienīgi izskaidrot ar kaut kādu ģenētisku novirzi," turpina Māra Svīre.

Tie ir rūgti vārdi, ko negribētu teikt par visiem, bet diemžēl par vairākumu.

Dzīves gaitā rakstniece ir daudz krievu cilvēkus iepazinusi. Kāpēc cilvēki klusē?

"Cilvēkiem ir pasaglabāšanās instinkts un arī to nevar pārmest. Bet es pārmetu tiem, kuri attaisno. Tiem, kuri saka, jā, pareizi, vajag pārmācīt ukraiņus," norāda Māra Svīre. "Vēl par tiem cinka zārkiem. Gudri cilvēki saka: un kad sāks saņemt cinka zārkus. Mīļie cilvēki, vai tad, ka krievi, uzbrūkot un domājot uzvarēt pāris dienās Ukrainā, atveda līdzi tūkstošiem cinka zārku. Kādas muļķības. Neviena cinka zārka tur nav. Labi, ja grāvmalu atrod, kur aprakt."

Viņa piekrīt, ka par kara noziegumiem ir jātiesā, bet netic, ka uz apsūdzēto sola sēdēs Putins.

"Tāpēc runas par to, cik garš ir apsūdzēto sols, ir literatūra," bilst Māra Svīre.

Māra Svīre – Māra Kaijaka, Astra Priede, Māra Brīdaka – vesels laikmets, dažādi vārdi. Rakstniece, kuras stāsts "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" ir ierindots Latvijas filmu kanonā, seriāla "Likteņa līdumnieki" scenārija autore scenāriste.