Palīdzība ukraiņiem šobrīd kļūst par iltermiņa pasākumu. Kā atbalstā un labdarībā var iesaistīties ģimenes, bērni un jaunieši, interesējamies Ģimenes studijā.

"Draugi, kolēģi, domubiedri, šis ir tas brīdis, kad mēs varam palīdzēt un ziedot pašu mazumiņu tām ukraiņu ģimenēm, kas nonākušas pie mums Latvijā. Jāatzīst, ka mēs esam lieliski, drēbes esam sagādājuši visiem, bet ir viens, bet - trūkst ikdienas sadzīves tehnikas, piemēram, tāda elementāra lieta kā tējkanna, kur uzsildīt ūdeni, lai uzlietu tēju, aplietu putru vai pagatavotu bērnam maltīti, tā "Facebook" raksts komunikācijas speciāliste Kristīne Tjarve. 

"Šodien Ukraiņu atbalsta centrā Ventspils ielā bērni jautāja pēc bumbām, mašīnistēm un skeitborda dēļiem. Ja nu jums kas tāds stāv nelietots, atvediet šeit!" izmantojot sociālo tīklu vareno spēku, mudina Anete Konste.

"Netālu no Ogres ir viesu nams, kurā izmitināt 57 ukraiņi. Man ir ideja šiem bērniņiem sagatavot saldumu paciņas, varbūt kāda mamma vēlas to paveikt kopā ar mani?" tā ir Ineses Gruznovas ideja. 

Tīmeklis burtiski piebiris ar šādiem un līdzīgiem paziņojumiem. Vai tas liecina, ka cilvēku vēlmi palīdzēt nav apsīkusi un kā atbalstā un labdarībā iesaistīt bērnus?

"Palīdzēšana ir kļuvusi organizētāki, esam iemācījušies palīdzēt. Ar šādu grandiozu palīdzēšanas situāciju kā valsts saskaramies pirmo reizi, kā cilvēki. Sadarbība, atbildība, drošība palīdzēšanā sāk kļūt par pašsaprotamiem principiem," vērtē Latvijas Platforma attīstības sadarbībai direktore, Vidzemes augstskolas docētāja un sabiedriskā aktīviste Inese Vaivare.

Viņa norāda, ka šobrīd palīdzība visvairāk ir vajadzīga ukraiņiem, kas ir ieradušies Latvijā. Kā arī atgādina lietas, ko ziedo, pārbaudīt.

"Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta stāsta, ka 7,2 miljoniem eiro, ko cilvēki ziedojuši "ziedot.lv", 5,8 miljoni iztērēti palīdzībai tieši Ukrainai. Tie ir medikamenti un medicīnas preces, humānā palīdzība, kā arī aizsardzībai nepieciešamās lietas. Vairāk nekā miljons atvēlēts tiem Ukrainas bēgļiem, kas ieradušies Latvijā.

"Tas liecina, ka mēs kā sabiedrība esam iejūtīgi, atsaucīgi, saprotam šī kara vēsturisko kontekstu un esam gatavi rīkoties. Tas ir būtiski," vērtē Rūta Dimanta un arī bērnu iesaiste ir augsta labdarībā.

"Šis laiks bērniem ir ļoti trauksmains. Kāpēc arī mēs, pieaugušie, ziedojam, jo negribam neko nedarīt, gribam iesaistīties, jo nav iespējams palikt malā. Mēs nevara aizbraukt uz Ukrainu un savām rokām apturēt karu, bet kaut kā mēs varam palīdzēt. Mēs varam palīdzēt ar savu naudu, savu laiku, ziedojot. Tas arī jāparāda bērniem. Šādi mēs bērniem palīdzam novērst trauksmi, ja vienkārši skatāmies kara šausmas internetā, nerīkojoties tu kļūsti bezpalīdzīgs. Arī bērniem ir vieglāk pārvarēt jebkuras trauksmainas situācijas darbojoties," analizē Rūta Dimanta.

"Vecāki, kas iesaista bērnu palīdzībā, māca empātiju un palīdz trauksmi novērst pozitīvā darbības gultnē."

Cik būtiski ir runāt ar bērniem par karu un arī kopā darboties labdarībā, skaidro Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja asociētā profesore Ieva Stokenberga.

Nodibinājuma „Caritas Latvija” valdes priekšsēdētāja Inese Švekle stāsta par radošo istabu ukraiņu bērniem un aicina ziedot materiālus bērnu radošām nodarbēm.

Rīgas Pārdaugavas Montessori skolas direktors, divu bērnu tētis Kārlis Andersons stāsta par iniciatīvu skolā, kuras laikā bērni gatavoja dažādas lietiņas un tad sarīkoja labdarības tirdziņu, kurā piedalījās ne tikai paši skolēni, bet arī vietējās apkaimes ļaudis. Ziedojumos savākti vairāk nekā 250 eiro.

Projekta „Radi Liepāju pats” aktivitāšu koordinatore Anna Paula Gruzdiņa stāsta par Velo talku Liepājā, kas ilgst līdz 10. aprīlīm un notiek iedvesmojoties no biedrības "Radi vidi pats" velo ziedošanas akcijas.