Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas kā vienmēr šķetināsim neērtu tēmu, šoreiz pievēršamies valstij ar otro vecāko konstitūciju pasaulē – Polijai.

Polija pirmo rakstisko konstitūciju pieņēma 1791. gadā, tomēr tajā nekas netika minēts par prezidentu, jo tad Polija bija monarhija. Polija veica izmaiņas konstitūcijā 1921. gadā, iekļaujot tajā arī prezidenta lomu un līdz ar to arī prezidenta vēlēšanas. Tad prezidentu ievēlēja Nacionālā Asambleja. 1990. gadā konstitūcijā tika veiktas izmaiņas, nosakot, ka prezidentu ievēlēs tauta. 18. maijā notiks astotās tiešās prezidenta vēlēšanas Polijā.

Kā jau demokrātijā, šajās vēlēšanās piedalās vairākas partijas, tomēr mēs lielāku uzmanību veltīsim diviem redzamākiem kandidātiem. Lielākā opozīcijas partija “Likums un taisnīgums” jeb saīsinājumā PiS, no kuras nāk šī brīža Polijas prezidents Andžejs Duda, prezidenta vēlēšanām izvirzīja vēsturnieku Karolu Navrocki, kurš ieņem konservatīvu nostāju un politikā uzsver nacionālās identitātes nozīmīgumu. Savukārt “Pilsoniskā koalīcija”, no kuras nāk Polijas premjerministrs Donalds Tusks, izraudzījās Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski, liberālu politiķi, kurš iestājas par progresīvām reformām.

Raidījumu veido arī Beāte Livdanska un Albīne Hlopņicka no Latvijas Ārpolitikas institūta.