Čakls kā bite, darbīgs kā bite, tipina kā skudra - šie tēlainie epiteti, kurus izmantojam sadzīvē, kaut ko pastāsta arī par pašiem kukaiņiem. Raidījumā iepazīstam rosību bišu stropos un skudru pūžņos.

Latvijas Dabas muzejs aicina iesūtīt fotogrāfijas ar lielākajiem skudru pūžņiem Latvijā. Šīs unikālās skudru metropoles var sniegties arī vairāku metru dziļumā zem zemes. Kā tas tiek radīts, kāda ir sadzīve šajā mudžeklī un kāpēc pūžņi skudrām vajadzīgi, skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologa Jānis Dreimanis.

Kā top bišu stropi?

Mūsdienās bišu stropus veido arī no plastmasas, un kukaiņi pret šādu materiālu neiebilst, taču tradicionālākais stropa materiāls ir priedes koka dēļi. Kā cēla bišu mājas agrāk un tagad un cik daudz šīs mājas apkopj pašas iemītnieces, cik - biškopji,saruna ar Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētāju Juri Šteiseli.

Strops ir tāds veidojums, ko cilvēks ir izbūvējis, domājot par savām vajadzībām nevis  par bišu ērtībām, atzīst Juris Šteiselis. Taču ja kukaiņiem šādas mājas nepatiktu, tad diezin vai spiets uzturētos šādā miteklī.

Biškopis atklāj, ka pūkainās medus nesējas mēdz iemājot gan mucās, gan skursteņos. Bet skatot uz cilvēka  celtajām agrīnajām bišu mājām, vispirms iepazīsim  dori – kokā izdobtu mājokli bitēm, un auli – dobtu veidojumu spieta ķeršanai.

Latvijas teritorijā pāreja no bluķu stropiem uz tagadējiem stropiem notika 20. gadsimta sākumā, kad dravnieki sāka gatavot koka mājas, kas sastāv no vairākiem korpusiem, kurus korekti būtu jāsauc par apkāru stropiem, tas nozīmē, ka apkāre ir koka daļa jeb rāmītis, kas ietver bišu kāres jeb ar medu pildītās šūnas,skaidro Juris Šteiselis un turpinājumā stāsta, kāda izmēra un kāpēc tiek būvēti šie apkāru stropi.