Kāpēc mums tik ļoti reizēm patīk "sliktie zēni" un kāpēc cilvēki tik bieži attaisno noziegumus, pat tad, ja skaidri apzinās, ka tas, kas notiek vai tiek darīts, neatbilst morāles vai ētikas normām? Kā tas nākas, ka bieži filmā vai stāstā ir kāds "antivaronis", kurš, neraugoties uz visu, skatītājiem liekas tik pievilcīgs, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē sociālais un organizāciju psihologs Reinis Lazda.
Vārdi un attieksme var ievainot tikpat spēcīgi, kā sitieni. Emocionālā vardarbība ir postoša. Kā to atpazīt, kā pretoties un kā nosargāt savu pašcieņu un robežas? Kā nepakļaut savu dzīvi varmākas iegribām un kā emocionālās vardarbības upuriem spēcināt sevi, lai atbrīvotos no pāridarītāja. Ko darīt ar sekām, kuras izjūt emocionālās vardarbības upuris, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktors Raivo Vilcāns.
Reizēm mēdz teikt, ka kādam cilvēkam ir tāds vai citāds raksturs. Raksturu tipoloģija patiešām pastāv, tomēr skatījums un skaidrojums var atšķirties. Kā uz dažādiem raksturu tipiem raugās psihoanalītiskā virziena pārstāvji un kā diagnosticē raksturus? Kas īpašs katram rakstura tipam, kā tos atpazīt, izprast un kā veidot attiecības, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psiholoģe, psihoterapijas speciāliste, Junga analītiķe Ginta Ratniece.
Vardarbība joprojām ir problēma - attiecībās, attieksmē, uzvedībā. Kā notiek vardarbības pārmantošana? Kāpēc situācijās, kurās kāds ir cietis, joprojām vērojama uzbrukšana upurim un tā vainošana, nevis atbildības uzņemšanās? Kā notiek vardarbības attaisnošana un par ko tas liecina, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē klīniskā psiholoģe, psiholoģijas doktore, supervizore Marija Ābeltiņa un centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.
Attiecības sākas un reizēm arī beidzas. Statistika liecina, ka vismaz puse laulību beidzas ar šķiršanos, taču, ja mēs ņemtu vērā visas attiecības, arī tās, par kurām nav oficiālu ziņu, skaitlis būtu vēl lielāks. Kā piedzīvot attiecību izjukšanu, kā pārdzīvot šķiršanos un kā turpināt dzīvi, rodot jaunas iespējas un atrodot resursus jaunu attiecību veidošanai, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Jauns darbs var būt izaicinājums vēl pat pirms tā uzsākšanas. Dažiem cilvēkiem darba pārrunas izraisa milzīgu spriedzi. Kā pārvarēt uztraukumu, izcelt savas prasmes un nesabīties no potenciālā darba devēja jautājumiem? Kā pārdzīvot tās emocijas, kas rodas, ja neesi izvēlēts kā kandidāts attiecīgajā uzņēmumā vai organizācijā, raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, eksperte ar pieredzi personālvadības jautājumos Agnese Orupe.
Rudens nāk arvien tuvāk, vakari kļūst tumšāki un tā vien gribas nodoties pārdomām un ļauties laiskumam. Varbūt arī iedzert kādu vīna glāzi vai ļauties virtuālajai realitātei, lai mazliet paslēptos no ikdienas rūpēm. Tomēr – tas var būt arī iespējamais ceļš uz atkarības izveidošanos. Kādi ir atkarību veidošanās mehānismi, kā tos atpazīt un kā nepieļaut atkarības izveidošanos, par spīti vilinājumam, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārste - narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ilze Maksima.
Kas ir bipolāri afektīvi traucējumi – kā tie izpaužas? Ko nozīmē dzīvot, mainoties izjūtām par pasauli un sevi – reizēm ļoti radikāli un strauji. Kas izraisa bipolāros traucējumus un ar ko jārēķinās pacientam un viņa tuviniekiem, lai dzīves kvalitāte būtu iespējami augstāka, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psihiatrs, ārsts-psihoterapeits Gunārs Trimda.
Mēdz teikt, ka kļūdīties ir cilvēcīgi. Tomēr katrs no mums atšķirīgi reaģē uz to, vai kaut kas nenotiek, kā plānots, vai arī mums nav izdevies sasniegt to, ko esam izlēmuši. Ko cilvēki apzīmē kā kļūdu un kā to sev izskaidro, kā pārvar izjūtas, kas rodas, ja kļūda ir pieļauta, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes docente Ieva Salmane-Kuļikovska.
Robežstāvokļa personība – ko tas īsti nozīmē? Kā attīstās robežstāvokļa personība, kā to atpazīt un kā izprast? Vai robežstāvokļa personības veidošanos ietekmē bērnības pieredze vai arī kādi citi būtiski nosacījumi, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro medicīnas doktors, ārsts-psihiatrs, psihoterapeits Artūrs Utināns.
54 min
About Vai tas ir normāli?
From the publisher's feed
Dažreiz mēs mēdzam jautāt: “Vai tas ir normāli, ka mēs jūtam skumjas tik ilgi? Ka dusmojamies? Ka iemīlamies un tad atkal vairs nemīlam? Ka jūtam trauksmi bez acīmredzama iemesla? Ka nevaram iziet no mājām, nepārbaudot, vai aizslēdzām durvis… Ka draugi noliedz depresiju un saka, viss jau ir kārtībā…”
Raidījumā meklējam atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar psihisko veselību, psiholoģiju, psihoterapiju un dzīves kvalitāti kā tādu. Kopā ar studijas viesiem mēģinām “normalizēt” jeb izskaidrot, kas ir un kas nav normāli, un kāpēc psihologi vai psihoterapeiti reizēm izvairās no šī vārda.
Vai tas ir normāli, ka vīrietis ir neizlēmīgs, bet sieviete ambicioza? Vai tas ir vai nav normāli, ka vairs negribas darīt darbu, kurš ir tik ierasts, bet no kura nav drosmes aiziet, kaut arī gandarījumu nejūtam? Jā, arī tā mēs varam jautāt, jo raidījumā aplūkojam visdažādākos tematus, kuri iekļauj arī sociālpsihooģisko skatījumu.
Raidījuma viesi ir nozares profesionāļi – psihologi, psihiatri, psihoterapeiti un citi speciālisti. Klausītājus aicinām iesūtīt jautājumus un aktualizēsim tos raidījuma laikā.